23.9 °C, 4.9 m/s, 81.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāEiropas stipendijas uzlabo attieksmi pret mācībām
Eiropas stipendijas uzlabo attieksmi pret mācībām
29/10/2009

«Tagad atkal mazliet jāsarauj, lai uzlabotu atzīmi matemātikā. Citu šķēršļu gan man nav, lai arī nākamajā mēnesī es saņemtu Eiropas stipendiju,» teic Jelgavas Amatu vidusskolas 3. kursa audzēknis Ģirts Pavlovskis, piebilstot, ka iespēja iegūt papildu līdzekļus būtiski mainījusi viņa attieksmi pret mācībām.

Sintija Čepanone

«Tagad atkal mazliet jāsarauj, lai uzlabotu atzīmi
matemātikā. Citu šķēršļu gan man nav, lai arī nākamajā mēnesī es
saņemtu Eiropas stipendiju,» teic Jelgavas Amatu vidusskolas 3.
kursa audzēknis Ģirts Pavlovskis, piebilstot, ka iespēja iegūt
papildu līdzekļus būtiski mainījusi viņa attieksmi pret
mācībām.

Līdzīgu viedokli pauž arī citi uzrunātie Amatu vidusskolas
audzēkņi – arī viņi šajā mācību gadā krietni vairāk piedomā gan par
to, lai būtu sekmīgas atzīmes, gan par to, lai nepieļautu
neattaisnotus kavējumus, jo tie ir vieni no būtiskākajiem
priekšnoteikumiem, kas ļauj ik mēnesi pretendēt uz Eiropas
stipendiju.

Skolas direktore Edīte Bišere stāsta, ka tāpat kā citas
profesionālās izglītības iestādes arī Amatu vidusskola startē
Eiropas Sociālā fonda programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība»
projektā «Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības
veicināšana». Un tas nozīmē, ka, sākot ar šo mācību gadu, ikvienam
profesionālās izglītības iestādes audzēknim ik mēnesi ir iespēja
pretendēt uz mērķstipendiju – pirmkursniekiem tās apmērs noteikts
līdz 20 latiem mēnesī, bet 2. – 4. kursu audzēkņiem tā var sasniegt
pat 50 latus. «Šāda iespēja pavērās jau pagājušā mācību gada
nogalē, taču tolaik uz šo stipendiju no mūsu skolas drīkstēja
pretendēt tikai tie, kas apgūst metālapstrādi, turklāt, sākot no 2.
kursa. Taču pašlaik šāda iespēja teorētiski ir ikvienam mūsu 541
audzēknim neatkarīgi no tā, kurā kursā mācās un kādu specialitāti
apgūst,» tā E.Bišere, piebilstot – lai pretendētu uz Eiropas
stipendiju, audzēkņiem mācībās nedrīkst būt nesekmīgs vērtējums un
neattaisnotu kavējumu skaits nedrīkst pārsniegt divas nodarbības
nedēļā. Stipendijas apmērs katram studentam tiek rēķināts
individuāli pēc īpašas formulas, tādējādi ik mēnesi var mainīties
ne tikai tas, bet arī audzēkņu skaits, kas to saņem. Kopējais
mērķstipendijas fonds Amatu vidusskolai līdz 2013. gada 31.
augustam ir 300 615 lati.

«Septembrī Eiropas stipendiju saņēma gandrīz trešdaļa mūsu
skolas audzēkņu, taču prognozēju, ka nākammēnes viņu skaits būs
krietni lielāks,» tā E.Bišere.

Ģ.Pavlovskim septembrī vidējā atzīme bija 7,43 un viņš saņēma 35
latu mērķstipendiju. «Protams, vēl ir uz ko tiekties, jo teorētiski
es varētu saņemt 50 latus mēnesī. Tiesa gan – mani «iegāž»
matemātika, taču es centīšos sekmes uzlabot,» teic Ģirts,
piebilstot, ka Eiropas stipendija ir būtisks atspaids ģimenei, jo
nu ceļa izdevumus, braucot mācīties no Elejas, viņš var segt pats.
«Agrāk dažkārt tieši naudas dēļ uz skolu nevarēju atbraukt, līdz ar
to radās arī neattaisnoti kavējumi, taču pašlaik tādu man nav,» tā
Ģirts.

Izrādās, ka Amatu vidusskolā tagad katrs mēnesis beidzas kā
semestris – arī pašlaik jaunieši cenšas uzlabot sliktākās atzīmes,
lai jau nākammēnes būtu vieni no tiem, kas saņems Eiropas
stipendiju.  

Foto: Ivars Veiliņš