19.2 °C, 4.5 m/s, 87.5 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaEkonomiskā situācija sāk stabilizēties
Ekonomiskā situācija sāk stabilizēties
12/06/2010

Vairāki Jelgavas ražošanas uzņēmumi šo gadu, salīdzinot ar iepriekšējo, iesākuši labāk – palielinājušies ražošanas apjomi, paplašinājušies noieta tirgi un radušās jaunas eksporta iespējas, dažviet pieņemti jauni darbinieki. Tas ļauj cerēt, ka arī finanšu rādītāji šogad būs labāki nekā pērn, tomēr uzņēmēji joprojām ir piesardzīgi. «Ekonomiskā situācija Latvijā un Jelgavā ir sākusi stabilizēties, bet ne uzlaboties,» visu uzņēmēju kopējo nostāju pauž Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

Ilze Knusle-Jankevica

Vairāki Jelgavas ražošanas uzņēmumi šo gadu, salīdzinot
ar iepriekšējo, iesākuši labāk – palielinājušies ražošanas apjomi,
paplašinājušies noieta tirgi un radušās jaunas eksporta iespējas,
dažviet pieņemti jauni darbinieki. Tas ļauj cerēt, ka arī finanšu
rādītāji šogad būs labāki nekā pērn, tomēr uzņēmēji joprojām ir
piesardzīgi. «Ekonomiskā situācija Latvijā un Jelgavā ir sākusi
stabilizēties, bet ne uzlaboties,» visu uzņēmēju kopējo nostāju
pauž Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris
Bila.

Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas ražošanas apjomi šogad krietni
auguši – gada pirmajos piecos mēnešos jau saražots viss pērnā gada
apjoms. Darbā pieņemti arī apmēram 60 darbinieki. P.Bila uzsver –
tas tādēļ, ka parādījās pieprasījums pēc uzņēmumā ražotās
produkcijas. «Ražojam ļoti specifiskas un nopietnas iekārtas, ko
izmanto lielās metālapstrādes rūpnīcas. Šādu rūpnīcu pasaulē nemaz
nav tik daudz, turklāt tās katru dienu no jauna nerodas, tāpēc
pieprasījums ir tāds, kāds ir. Pagājušajā gadā arī citviet pasaulē
bija smagi, bet šogad situācija ir mazliet uzlabojusies un
pieprasījums aug,» stāsta P.Bila.

Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā uzņēmums bija spiests strādāt
nepilnu darba laiku un pat atbrīvot no darba cilvēkus.

Lai gan situācija acīmredzami uzlabojas, uzņēmuma vadītājs
joprojām ir piesardzīgs – viņu baida mainīgā un neprognozējamā
nodokļu politika, kā arī milzīgais slogs biznesam, kurš tiek tikai
palielināts, nevis samazināts. Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas valdes
priekšsēdētājs atzīst, ka jau kopš pagājušā gada nogales tiek
apsvērta doma par ražotnes pārcelšanu uz kādu citu valsti. Kā
visreālākais variants šobrīd tiek izskatīts kaimiņzeme Lietuva, kur
ir divas potenciālās vietas – Šauļi vai Kauņa. «Ja mūsu valstī
nodokļu politika joprojām būs tik mainīga, pastāv iespēja, ka
ražotni pārcelsim uz Lietuvu – tur uzņēmēja kopējais nodokļu slogs
ir par 30 procentiem mazāks nekā pie mums,» norāda P.Bila. Viņš
uzsver, ka tā nav vienkārši iegriba, bet gan vitāla nepieciešamība
– rezerves plāns ārkārtas situācijā. «Ja situācija pasliktināsies,
mums būs tikai divas iespējas – vai nu ražotni aizvērt, vai pārcelt
uz citu valsti.»

Paveras jauni eksporta tirgi

Arī citos Jelgavas uzņēmumos ražošanas apjomi šogad kāpuši. Tas
saistīts ar jaunu noieta tirgu parādīšanos un eksporta
palielināšanos. Daļai uzņēmumu īpašs izaicinājums un arī lielo
iespēju zeme ir Krievija, kaut arī iekļūt tās tirgū ir ļoti grūti.
Šogad savu produkciju eksportēt tieši uz Krieviju sāka, piemēram,
ceļa zīmju ražotājs «Signum» un Jelgavas Gaļas kombināts.

«Maijā aizsūtījām pirmās divas kravas uz Sanktpēterburgu, un
abas puses ar darījumu ir apmierinātas,» teic Jelgavas Gaļas
kombināta komercdirektore Ilga Antuža. Ar Sanktpēterburgu un
Pleskavu plānota ilgtermiņa sadarbība – klienti ir apmierināti gan
ar produkcijas kvalitāti, ko apliecina ISO sertifikāti, gan ar
iepakojumu un izteikuši vēlmi sadarbību turpināt. Savukārt «Signum»
ar Krieviju sadarbojas ilgāk, bet joprojām meklē jaunus veidus, kā
apgūt plašo tirgu. «Ar Krieviju strādāt ir grūti. Vispirms jau
nepieciešama stingra sertifikācija, bet otra lieta – tur Eiropas
Savienībā ražotajai produkcijai ir 20 procenti ievedmuita. Tas
ievērojami sadārdzina mūsu preci un pasliktina konkurētspēju,»
norāda «Signum» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks. Tomēr,
neskatoties uz grūtībām, sadarbība veidojas – šogad kāds klients no
Krievijas veicis tik apjomīgu pasūtījumu, kādu Latvijā nepasūta
gada laikā. Lai vēl vairāk nostiprinātu savas pozīcijas ārvalstu
tirgos, uzņēmuma vadītājs iespēju robežās tās apmeklē oficiālajās
valsts vizītēs. V.Upenieks arī nupat kā atgriezies no Pleskavas,
kur kopā ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem un Jelgavas mēru
Andri Rāviņu piedalījās Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas
sēdē. «Maskava vien ir kādas piecas Latvijas, sakoncentrētas
vienuviet, tāpēc, ja tiek tur iekšā, paveras plašas iespējas,» teic
V.Upenieks.

Tomēr ne visi skatās Krievijas virzienā. Piemēram, plastmasas
cauruļu ražotājs «Evopipes» galvenokārt strādā uz Skandināvijas
tirgu, bet šobrīd notiek arī Vācijas tirgus izpēte – tajā uzņēmums
plāno ieiet ar pavisam jaunu un inovatīvu produktu, kura ražošanu
uzsāks tuvākajos mēnešos.

Trumpis – inovatīvi produkti

Taujāti par to, vai no krīzes ir izeja, uzņēmēji min virkni
lietu, kas jāsakārto valstiskā līmenī, tomēr arī pašu ziņā ir tas,
cik veiksmīgi vai neveiksmīgi katrs uzņēmums to pārcietīs. Nereti
dzirdēta spārnotā frāze, ka šis ir iespēju laiks, jo daudzi resursi
kļuvuši lētāki, tiek dibināti jauni uzņēmumi, bet tie galvenokārt
ir tirdzniecības vietas un pakalpojumu sniedzēji. Ražošanā šis
iespēju laiks drīzāk izpaužas kā jaunu tirgu apguve un jaunas
produkcijas izstrāde un ražošana.

«Evopipes» jau šovasar uzsāks jauna un inovatīva produkta –
plastmasas elektroinstalācijas cauruļu – ražošanu. Uzņēmuma valdes
priekšsēdētājs Edgars Viļķins stāsta, ka tās būs modernākas un
efektīvākas par jau tirgū esošajām, tā teikt, jaunākās paaudzes.
Šādas caurules īpaši ir pieprasītas publisko ēku būvniecībā.
Plānots, ka jūlija sākumā tiks saņemtas iekārtas un apmēram pēc
pusotra mēneša uzsākta jaunā produkta ražošana. Tirgū tas varētu
nonākt oktobrī, lēš E.Viļķins. Lai gan pagaidām vēl pāragri runāt
par ražošanas apjomiem, jaunās iekārtas jauda ir tāda, lai gadā
saražotu 1 – 1,5 tūkstošus tonnu šāda tipa cauruļu. Jāpiebilst, ka
iecere tiek realizēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras
programmas «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu
produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā» gaitā un 35 procentus
no projekta izmaksām līdzfinansē Eiropas struktūrfondi.

Pārmaiņu laiku kā piemērotu jaunu produktu ražošanai izvēlējies
arī uzņēmums «Signum». Īpaši Krievijas tirgum sākti ražot
signālstabiņi ar atstarojošo materiālu, kādus izmanto ceļa malās.
«Lai noturētos tirgū, nepārtraukti jāpiedāvā kas jauns, jo
potenciālos klientus var pārsteigt ar to, kas ir unikāls un
pieejams tikai pie tevis. Tomēr ikviens produkts ir interesants,
kamēr jauns, vēlāk uzrodas konkurenti un, iespējams, sāk dempingot
cenas,» stāsta V.Upenieks. Tāpēc uzņēmums līdztekus ceļa zīmēm
sācis ražot nestandarta ceļu infrastruktūras objektus, kas
nepieciešami pilsētas saimniecībā, piemēram, metāla velosipēdu
novietnes, autobusu pieturas, atkritumu urnas, lampu pultis, ko
drošības apsvērumu dēļ paredzēts izvietot uz ceļa remontdarbu
laikā, lai regulētu satiksmi. «Signum» vadītājs piebilst, ka jaunu
produktu ražošana nepieciešama arī, lai noslogotu dārgās un
jaudīgās iekārtas, kuru noslodze, apgādājot tikai Latvijas tirgu,
ir apmēram 20 procenti.

Meklē izdevīgus sadarbības
modeļus

Tomēr ne visiem der šāda «recepte» – jauns un inovatīvs
produkts. Piemēram, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam «PET
Baltija» šādu iespēju nav, jo iegādātās iekārtas ir paredzētas
tikai PET pārslu ražošanai un tās nevar transformēt. Tāpēc uzņēmuma
galvenais uzdevums joprojām ir kvalitatīva produkta ražošana, lai
konkurētu Eiropas tirgū. «Jau 2008. gada beigās situācija
pasliktinājās un sāka trūkt izejvielu. Pagājušā gada sākumā pat
divus mēnešus pārtraucām ražošanu un veicām dažādus uzlabojumus,
bet šogad darba pietiek – kāpuši gan ražošanas apjomi, gan
strādājošo skaits, un šobrīd uzņēmumā strādā 70 cilvēku,» stāsta
uzņēmuma loģistikas un administratīvā vadītāja Iveta Nagle. Viņa
norāda, ka Eiropā vēl joprojām ir izejvielu deficīts, tāpēc
lielākais un sarežģītākais darbs ir tieši to iegūšana. Nesen
uzņēmums atradis jaunu veidu, kā tikt pie izejvielām – no Čehijas
ievesta krava ar sapresētu plēvi un PET pudelēm. Tā kā uzņēmumam
pašam nav ne piemērotu telpu, ne citu resursu, lai atkritumus
sašķirotu, panākta vienošanās ar «Zemgales Eko». «Viņiem ir
šķirošanas līnija, kura nestrādā ar pilnu jaudu. Tāpēc vienojāmies,
ka viņi kravu sašķiros. Savukārt mēs iegūsim tās izejvielas, kas
nepieciešamas mums,» skaidro I.Nagle, piebilstot, ka plēve «aizies»
uz Olaini, kur uzņēmumam ir plēves pārstrādes cehs. Kad pirmā krava
būs izšķirota un aprēķinātas visas izmaksas, «PET Baltija» izlems,
vai šāds modelis ir pietiekami izdevīgs, lai to turpinātu.
«Galvenais kritērijs ir tas, lai viss process nesadārdzinās un
būtiski nepārsniedz tās izmaksas, kādas ir, ja iepērk tīru
izejmateriālu,» tā «PET Baltija» pārstāve.

Jāsakārto nodokļu politika

Viens no sāpīgākajiem jautājumiem, kas reāli apdraud daudzu
uzņēmumu pastāvēšanu, ir valsts nodokļu politika. Lai gan kopumā
Latvijā nodokļu slogs uzņēmējdarbībā ir gana liels, uzņēmēji vairāk
satraucas par to, ka nodokļu politika nav konkrēta un ļoti strauji
mainās. «Nodokļi mainās ļoti strauji, turklāt daudzi no
jaunievedumiem sevi neattaisno – valsts budžeta ienākumu sadaļa
nepildās, bet jāmaksā ir,» tā P.Bila. Kā vienu no pēdējā laika
absurdākajiem piemēriem viņš min tā saukto dienesta auto nodokli,
kas stājās spēkā ar šo gadu. Publiski paziņots, ka šobrīd reālais
ieguvums nav tik liels kā cerēts – plānoto 38 miljonu vietā gada
pirmajos mēnešos iekasēts vien 1,1 miljons latu. Tomēr uzņēmējiem
tas nozīmē liekus papīru kalnus un arī darbu.

Uzņēmēji norāda, ka vislielākos sarežģījumus rada tas, ka situācija
nav prognozējama, tātad arī plānot uz priekšu nevar. «Agrāk bija
plāna ekonomika, bet tagad – tirgus, un prognozēt uz priekšu nav
iespējams, jo visu nosaka pieprasījums,» rezumē V.Upenieks.