16.5 °C, 0.6 m/s, 86.1 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaEksāmenu rezultāti Jelgavā – labāki nekā vidēji valstī
Eksāmenu rezultāti Jelgavā – labāki nekā vidēji valstī
21/07/2016

«Kopumā vērtējot jauniešu sniegumu centralizētajos eksāmenos, var secināt, ka šogad tas ir uzlabojies angļu valodā un latviešu valodā. Nedaudz zemāki rezultāti ir ķīmijā un krievu valodā, krietni zemāki – Latvijas un pasaules vēsturē un matemātikā,» kopējos 2015./2016. mācību gada valsts pārbaudes darbu rezultātus komentē Valsts izglītības satura centrs. Arī mūsu pilsētā vērojamas tādas pašas tendences kā valstī kopumā.

30. jūnijā Jelgavā izsniegti centralizēto eksāmenu sertifikāti
tiem absolventiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību.
Kaut arī rezultāti jau zināmi, šobrīd varam gūt tikai ieskatu, kā
eksāmenos veicies Jelgavas skolēniem. Plašāka rezultātu analīze
tiek solīta tikai augusta beigās – skolās norāda, ka detalizēti
situācija tiks izvērtēta nākammēnes, kad skolas uzsāks gatavošanos
jaunajam mācību gadam.

Kopvērtējumā labākie – spīdolieši

«Apkopojot eksāmenu rezultātus, varam secināt, ka Jelgavas
vidusskolu un ģimnāziju absolventu sasniegtais vidējais vērtējums
ir augstāks nekā valsts vidējais kopprocents (49,9 procenti), taču
zemāku nekā valsts vidējo kopprocentu eksāmenos saņēma pilsētas
profesionālo izglītības iestāžu un Vakara (maiņu) vidusskolas
absolventi,» centralizēto eksāmenu rezultātus vērtē Jelgavas
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, norādot, ka kopumā mūsu
pilsētas absolventu sasniegumi svešvalodās, latviešu valodā,
Latvijas un pasaules vēsturē, fizikā, ķīmijā un bioloģijā vērtējami
kā labi. «Arī matemātikā visu pilsētas vidusskolu, izņemot Jelgavas
Tehnoloģiju vidusskolas, absolventu sasniegumi ir augstāki nekā
valsts vidējais vērtējums,» tā viņa.

Jāpiebilst, ka matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir
obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās
izglītības ieguvējiem, savukārt valsts pārbaudes darbs fizikā,
ķīmijā, bioloģijā vai Latvijas un pasaules vēsturē ir izvēles
eksāmens. Mūsu pilsētā kopumā eksāmenu angļu valodā kārtoja 452
skolēni, krievu valodā – 122, vācu valodā – divi skolēni, eksāmenu
latviešu valodā kārtoja 512 skolēni, matemātikā – 514, fizikā – 34,
ķīmijā – deviņi, bioloģijā – 28, bet vēsturē – 247 skolēni, tostarp
196 profesionālo skolu audzēkņi.

Valsts līmenī satraukumu radījis fakts, ka centralizēto eksāmenu
nenokārtojušo skolēnu skaits šogad palielinājies divas reizes,
sasniedzot 234 skolēnus. Un šajā ziņā arī mūsu pilsētā sasniegts
vēl nebijis rādītājs – kādu no eksāmeniem nav nokārtojuši astoņi
jaunieši (pa trim – Jelgavas Amatu vidusskolā un Jelgavas
tehnikumā, pa vienam – Mūzikas vidusskolā un Tehnoloģiju
vidusskolā). Lai iegūtu vidējo izglītību, viņiem nenokārtoto
eksāmenu nāksies pārlikt nākamajā gadā.

Atbilstoši eksāmenu rezultātiem tradicionāli stabilu sniegumu
arī šajā gadā uzrādījuši Spīdolas ģimnāzijas, Valsts ģimnāzijas un
Jelgavas 5. vidusskolas audzēkņi. «Esam spējuši sasniegt augstāko
vērtējumu pilsētā un 25. vietu valstī. Iepriecina fakts, ka kopumā
esam labāki par iepriekšējo mācību gadu – angļu valodas eksāmenu
rezultāti cēlušies par deviņiem procentiem, krievu valodas – par
sešiem, latviešu valodas – par četriem, bioloģijas – par 20
procentiem,» norāda Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze
Vilkārse. 

Arī Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece vērtē, ka
tradicionāli ļoti labi – pat labāki nekā iepriekšējos mācību gados
– ir rezultāti latviešu, angļu un krievu valodā. Komentējot izvēles
eksāmenu īpatsvaru Valsts ģimnāzijā, viņa atzīst, ka audzēkņu
eksāmenu izvēli nosaka viņu nākotnes nodomi: «Fizikā eksāmenu
kārtoja septiņi skolēni, ķīmijā – pieci, bet bioloģijā – 12
audzēkņi. Skaits nav liels, bet tas ir lielākais starp citām
pilsētas skolām.»

G.Auza norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, lai gan nedaudz,
taču kopumā audzis to skolēnu skaits, kuri izvēlējušies eksāmenu
kārtot dabaszinībās, īpaši fizikā, un tā ir atzīstama tendence.
Tāpat arvien stabilas zināšanas mūsu pilsētas jauniešiem ir angļu
valodā. Viņa arī vērš uzmanību uz latviešu valodas eksāmena
rezultātiem 5. un 6. vidusskolā – lai gan procentos izteiktais
vērtējums ir nedaudz zemāks kā vidēji valstī, jāņem vērā, ka šīs ir
mazākumtautību skolas, taču latviešu valodas eksāmena saturs visiem
vidusskolēniem ir vienāds. 5. vidusskolas direktore Natela
Seļiščeva gan norāda, ka augstā un optimālā līmenī latviešu valodā
eksāmenu nokārtojuši tikai 27 procenti absolventu, bet pietiekamā
līmenī – 46 procenti. «Apzināmies, ka, neskatoties uz to, ka
īstenojam mazākumtautību izglītības programmas, mūsu skolas
skolēniem varētu būt labāki rezultāti, bet saprotam arī to, ka
valodas prasmes attīstās mūžā garumā un skolēniem, izvēloties
turpmākās karjeras attīstības ceļus, būs iespēja apgūt konkrētai
profesijai nepieciešamās latviešu valodas zināšanas un attīstīt
lietošanas prasmes,» latviešu valodas rezultātus komentē viņa.

Vislielākā vilšanās – matemātika

Taču vislielākās diskusijas valstiskā līmenī raisījuši
«katastrofālie» matemātikas eksāmena rezultāti – šogad, tāpat kā
pērn, matemātikas eksāmenā valstī uzrādīts zemākais rezultāts visu
eksāmenu vidū, turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu,
rezultāts krities par 7,4 procentiem. Mūsu pilsētā matemātikas
eksāmena rezultāti attiecībā pret valsts vidējiem rādītājiem gan
nav tik dramatiski, taču vairums skolu atzīst: ar rezultātiem īpaši
lepoties par tiem nav pamata, jo «vidējais rezultāts valstī – 36,2
procenti – nav augstu sa­sniegumu rādītājs». Tiesa, ar atsevišķiem
izņēmumiem, jo, piemēram, Spīdolas ģimnāzijas absolvents Dāvis
Šļumba matemātikas eksāmenā ieguva vērtējumu 100 procenti.

Augstāko rezultātu matemātikā starp mūsu pilsētas skolām
uzrādījuši 5. vidusskolas absolventi. Skolas direktore, apkopojot
12. klases eksāmenu rezultātus mācību sasniegumu līmeņos, norāda,
ka matemātikā 46 procentiem vidusskolas absolventu sasniegumi ir
augstā un optimālā līmenī, kas ir stabils pamats mācību
turpināšanai augstskolā. Savukārt pietiekamā līmenī sasniegumi
matemātikā ir 42 procentiem absolventu. «Tomēr svarīgāks, manuprāt,
ir kritērijs, kas ļauj pedagogam pašam objektīvāk spriest par sava
darba kvalitāti, un tas ir skolēna sasniegumu ikdienas darbā
korelācija ar viņa sasniegumiem centralizētajos eksāmenos.
Raugoties no šī aspekta, mācību gada vērtējumu matemātikā eksāmenā
apstiprināja un nokārtoja labāk 77 procenti 12. klases absolventu,
bet kopā ar tiem, kuriem līdz skolotājas novērtējumam mācību gadā
trūka daži procenti, kas ballēs nepārsniedz 0,5, tādu ir 93
procenti.»

Tehnoloģiju vidusskolas direktore Valentīna Maido atzīst, ka
matemātikas eksāmena rezultāti viņas vadītajā skolā ļoti atšķiras
starp inženierzinātnes un vispārizglītojošās klases audzēkņiem –
viņi skolas kopējo vērtējumu krietni pavilkuši uz leju. «Mūsu skola
pēc eksāmenu rezultātu apkopojuma nekad nav bijusi zem valsts
vidējā rādītāja. Bet šogad matemātikas eksāmens sagādāja vilšanos –
vidējais vērtējums ir tikai 30,58 procenti. Un pirmo reizi, kopš es
strādāju šajā skolā, kāds nav nolicis eksāmenu matemātikā. Lai gan
pēc atgriešanās Latvijā meitene mācījās, cik var, sekmīgu vērtējumu
eksāmenā viņa diemžēl nesasniedza. Taču mums jārēķinās ar šo
tendenci – ģimenes no ārzemēm atgriežas Latvijā, mēs šos jauniešus
uzņemam savā skolā, lai gan apzināmies, ka šādā gadījumā jauniešu
sekmes lielākoties nevar būt izcilas,» tā V.Maido. Direktore
spriež, ka šajā gadā kopumā Tehnoloģiju vidusskolas divpadsmito
sniegums matemātikas eksāmenā ir vājāks. «Nedomāju, ka šāds
rezultāts ir skolotāju dēļ, jo pedagogi jau nav mainījušies.
Absolventi taču katru gadu ļoti atšķiras. Piemēram, šogad
divpadsmitie visa gada garumā bija aktīvāki olimpiādēs, zinātniski
pētnieciskajos darbos, turpretim pagājušā gada absolventu vidū
izcilnieku bija salīdzinoši vairāk,» tā viņa, spriežot, ka nākamajā
gadā rezultātiem matemātikā jau vajadzētu būt augstākiem, jo
eksāmenu kārtos jaunieši, kuri ar pašvaldības atbalstu matemātiku
apgūst, mācību stundas dalot grupās. «Savukārt vēl pēc gada skolu
absolvēs bērni, ar kuriem jau no 7. klases uzsākām strādāt tieši
eksakto zinātņu virzienā,» piebilst V.Maido.  

Nākamgad rezultātiem jābūt labākiem

Kā viens no iemesliem zemajiem matemātikas eksāmena rezultātiem
tiek minēts fakts, ka patlaban matemātikas eksāmens ir vienāds
visiem skolēniem visos izglītības iestāžu tipos. Tas nozīmē, ka
vienādu eksāmenu kārto gan, piemēram, skolēns, kas vidusskolā mācās
matemātikas novirziena klasē, šo mācību priekšmetu nedēļā apgūstot
sešas mācību stundas, gan arī profesionālās izglītības, vakarskolu
audzēkņi, kuriem minēto matemātikas stundu skaits nedēļā ir teju
divreiz mazāks. Tam piekrīt arī mūsu pilsētas skolas, pieļaujot, ka
eksāmena ilgums (220 minūtes bez pārtraukuma) un apjoms (38
uzdevumi), iespējams, arī ir viens no faktoriem, kāpēc iegūti tik
zemi rezultāti, jo uzdevumi, kopumā vērtējot, šogad neesot bijuši
grūti.

Izglītības pārvaldes vadītāja akcentē, ka visu valsts pārbaudes
darbu rezultāti tiks analizēti mācību priekšmetu metodiskajās
apvienībās un pedagoģiskās padomes sēdēs, bet tikmēr pašas skolas
jau vērtē, kas mācību procesā būtu pilnveidojams, lai nākamgad
uzlabotu absolventu sniegumu eksāmenos. «Kaut arī darīts ir daudz,
tomēr tuvākajā nākotnē matemātikas skolotājiem gan mūsu skolā, gan
valstī būs daudz jādomā par matemātikas satura un metodikas
jautājumiem un par to, kā motivēt skolēnus mācīties šo priekšmetu,»
uzsver 4. vidusskolas direktora vietniece Ivita Steķe. «Nākamajam
gadam jau esam izstrādājuši vairākas idejas tieši eksakto mācību
priekšmetu sasniegumu celšanai,» akcentē Spīdolas ģimnāzijas
direktore.

Foto: no JV arhīva