Šonedēļ noticis kārtējais monitorings par vides pieejamību vairākos pilsētas objektos, vēršot saimnieku uzmanību uz problēmām, ja tādas ir. «Ar prieku varu atzīt, ka vides pieejamība pilsētā ar katru gadu uzlabojas un arvien vairāk līdzcilvēki izprot invalīdus. Noteikti jāuzslavē rekonstruētā Raiņa un Lielā iela, jaunizbūvētās invalīdu uzbrauktuves pie Jelgavas un Jelgavas novada domes. Protams, vienmēr ir lietas, kur var piekasīties, taču šķiet, ka ēku saimnieki vairāk aizdomājas par vides pieejamību,» atzīst sertificēts vides pieejamības eksperts Kārlis Rūba.
Ritma Gaidamoviča
Vides monitoringā piedalījās Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes, Sabiedrības integrācijas pārvaldes pārstāvji, sertificēts vides pieejamības eksperts K.Rūba un invalīdu biedrību pārstāvji ratiņkrēslos, kas visprecīzāk pārzina situāciju pilsētā – kur var iekļūt ar ratiņkrēslu un kur nē. Kopīgi viesojoties objektos izzināta vides pieejamība viesnīcās «Jelgava», «Zemgale», Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
K.Rūba, kurš ikdienā pārvietojas tikai ratiņkrēslā, atzīst, ka kopumā situācija uzlabojas un tas priecē. «Ir objekti, kur jau būvējot pieaicina ekspertu un dara visu, lai viss būtu teicami, ir objekti, kuros esam bijuši iepriekš, izteikuši piezīmes un šodien redzam, ka mūsu ieteikumi ņemti vērā, taču ir arī tādi, kur nav pakustināts ne pirkstiņš, lai kaut ko mainītu,» atzīst K.Rūba. Viņš min, ka diemžēl ir arī objektu saimnieki, kuri konkrēti pasaka: «Ja tev tā vajag, es uzbūvēšu, lai būtu kaut cik pēc normatīvajiem aktiem, taču, līdz ko nodošu objektu ekspluatācijā, pārtaisīšu pa savam.»
Eksperts uzsver, ka saimnieki jau dara, taču nepiedomā pie tā, lai cilvēks ar funkcionālajiem traucējumiem piekļūt var patstāvīgi. «Par to jau šobrīd ir runa, lai invalīds būtu neatkarīgs un var līdzvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Proti, tai pašā viesnīcā «Jelgava». Uzbrauktuvīte uztaisīta, taču bez līdzcilvēku palīdzības tu tomēr nevari to pievarēt. Jālūdz palīdzība. Taču tajā pašā laikā viesnīcā skaidroja, ka ārzemnieki ienāk, ierauga, ka priekšā mazas trepītes un stāva uzbrauktuve, paša spēkiem augšā netikt, nemaz negrib nekur tālāk iet,» stāsta K.Rūba, piebilstot, ka viesnīca izrēķinājusi – pacēlājs tomēr ir pārāk dārgs, tāpēc mēģina iztikt ar administratora palīdzību.
Nekas īsti vides pieejamības uzlabošanā kopš pēdējās eksperta ciemošanās reizes neesot darīts viesnīcā «Zemgale». «Joprojām pie ārdurvīm piecus centimetrus augsts slieksnītis, kam es pāri ar savu ratiņkrēslu pārlecu, bet Dzintra Saulkalne ar elektrisko krēslu viena netiek. Kuram tad gribas pie durvīm stāvēt un māt, cerībā, ka tevi pamanīs un palīdzēs iekļūt iekšā?» tā eksperts.
Uzslavēt noteikti varot muzeju un torni. «Tornī tikām visur. Jā, labierīcībās durvis tādas pašauras, bet iekšā tiek, un pats arī zinu no būvēšanas procesa, ka platākas tur nebija iespējams uzbūvēt. Te arī tiec pat uz 9. stāvu. Jā, netiec uz pašu skatu laukumu, taču tur ir televizors, kurā, regulējot pogas, ar kameru starpniecību vari redzēt pilsētu no augšas. Vai nav lieliski?!» tā K.Rūba, atzīmējot, ka arī muzejā neesot bijis, kur «piekasīties». «Muzejs pirms pāris gadiem iegādājās arī mobilo pacēlēju, taču mums skaidroja, ka tas tiek izmantots maz,» tā eksperts, izmantojot izdevību šajā reizē uzslavēt arī rekonstruēto Raiņa un Lielo ielu, kas pielāgotas, lai pa to ērti pārvietotos gan cilvēki ratiņkrēslos, gan ar redzes traucējumiem. Tāpat par pieejamību piedomāts pie Jelgavas pilsētas un novada domēm. «Mani novērojumi ir tādi: ja nu gadījumā iestādēm ir problēmas ar cilvēku ratiņkrēslos piekļuvi, viņi cenšas situāciju risināt ar zvana pogu, lai izsauktu palīgus. Arī tas ir labi, jo jāapzinās jau, ka ne visās vietās var uzbūvēt pandusu vai to izbūvēt strikti pēc noteikumiem,» atzīmē K.Rūba.
Jāpiebilst, ka pēc monitoringa Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes speciālisti apkopos rezultātus un katram objektam izsūtīs vēstuli ar problēmām, kas būtu jānovērš, lai viņu iestāde kļūtu cilvēkiem ar funkcionālajiem un redzes traucējumiem pieejamāka.
Foto: Ivars Veiliņš, no Sociālo lietu pārvaldes arhīva