-4.2 °C, 1.6 m/s, 88.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāEksperts: «Vides pieejamība uzlabojas, bet vēl ir kur «piekasīties»»
Eksperts: «Vides pieejamība uzlabojas, bet vēl ir kur «piekasīties»»
22/11/2013

Šonedēļ noticis kārtējais monitorings par vides pieejamību vairākos pilsētas objektos, vēršot saimnieku uzmanību uz problēmām, ja tādas ir. «Ar prieku varu atzīt, ka vides pieejamība pilsētā ar katru gadu uzlabojas un arvien vairāk līdzcilvēki izprot invalīdus. Noteikti jāuzslavē rekonstruētā Raiņa un Lielā iela, jaunizbūvētās invalīdu uzbrauktuves pie Jelgavas un Jelgavas novada domes. Protams, vienmēr ir lietas, kur var piekasīties, taču šķiet, ka ēku saimnieki vairāk aizdomājas par vides pieejamību,» atzīst sertificēts vides pieejamības eksperts Kārlis Rūba.

Ritma Gaidamoviča

Šonedēļ noticis kārtējais
monitorings par vides pieejamību vairākos pilsētas objektos, vēršot
saimnieku uzmanību uz problēmām, ja tādas ir. «Ar prieku varu
atzīt, ka vides pieejamība pilsētā ar katru gadu uzlabojas un
arvien vairāk līdzcilvēki izprot invalīdus. Noteikti jāuzslavē
rekonstruētā Raiņa un Lielā iela, jaunizbūvētās invalīdu
uzbrauktuves pie Jelgavas un Jelgavas novada domes. Protams,
vienmēr ir lietas, kur var piekasīties, taču šķiet, ka ēku
saimnieki vairāk aizdomājas par vides pieejamību,» atzīst
sertificēts vides pieejamības eksperts Kārlis
Rūba.

Vides monitoringā piedalījās Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes, Sabiedrības integrācijas pārvaldes
pārstāvji, sertificēts vides pieejamības eksperts K.Rūba un
invalīdu biedrību pārstāvji ratiņkrēslos, kas visprecīzāk pārzina
situāciju pilsētā – kur var iekļūt ar ratiņkrēslu un kur nē. Kopīgi
viesojoties objektos izzināta vides pieejamība viesnīcās «Jelgava»,
«Zemgale», Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

K.Rūba, kurš ikdienā pārvietojas tikai
ratiņkrēslā, atzīst, ka kopumā situācija uzlabojas un tas priecē.
«Ir objekti, kur jau būvējot pieaicina ekspertu un dara visu, lai
viss būtu teicami, ir objekti, kuros esam bijuši iepriekš,
izteikuši piezīmes un šodien redzam, ka mūsu ieteikumi ņemti vērā,
taču ir arī tādi, kur nav pakustināts ne pirkstiņš, lai kaut ko
mainītu,» atzīst K.Rūba. Viņš min, ka diemžēl ir arī objektu
saimnieki, kuri konkrēti pasaka: «Ja tev tā vajag, es uzbūvēšu, lai
būtu kaut cik pēc normatīvajiem aktiem, taču, līdz ko nodošu
objektu ekspluatācijā, pārtaisīšu pa
savam.» 

Eksperts uzsver, ka saimnieki jau dara,
taču nepiedomā pie tā, lai cilvēks ar funkcionālajiem traucējumiem
piekļūt var patstāvīgi. «Par to jau šobrīd ir runa, lai invalīds
būtu neatkarīgs un var līdzvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Proti,
tai pašā viesnīcā «Jelgava». Uzbrauktuvīte uztaisīta, taču bez
līdzcilvēku palīdzības tu tomēr nevari to pievarēt. Jālūdz
palīdzība. Taču tajā pašā laikā viesnīcā skaidroja, ka ārzemnieki
ienāk, ierauga, ka priekšā mazas trepītes un stāva uzbrauktuve,
paša spēkiem augšā netikt, nemaz negrib nekur tālāk iet,» stāsta
K.Rūba, piebilstot, ka viesnīca izrēķinājusi – pacēlājs tomēr ir
pārāk dārgs, tāpēc mēģina iztikt ar administratora
palīdzību.

Nekas īsti vides pieejamības uzlabošanā
kopš pēdējās eksperta ciemošanās reizes neesot darīts viesnīcā
«Zemgale». «Joprojām pie ārdurvīm piecus centimetrus augsts
slieksnītis, kam es pāri ar savu ratiņkrēslu pārlecu, bet Dzintra
Saulkalne ar elektrisko krēslu viena netiek. Kuram tad gribas pie
durvīm stāvēt un māt, cerībā, ka tevi pamanīs un palīdzēs iekļūt
iekšā?» tā eksperts.

Uzslavēt noteikti varot muzeju un torni.
«Tornī tikām visur. Jā, labierīcībās durvis tādas pašauras, bet
iekšā tiek, un pats arī zinu no būvēšanas procesa, ka platākas tur
nebija iespējams uzbūvēt. Te arī tiec pat uz 9. stāvu. Jā, netiec
uz pašu skatu laukumu, taču tur ir televizors, kurā, regulējot
pogas, ar kameru starpniecību vari redzēt pilsētu no augšas. Vai
nav lieliski?!» tā K.Rūba, atzīmējot, ka arī muzejā neesot bijis,
kur «piekasīties». «Muzejs pirms pāris gadiem iegādājās arī mobilo
pacēlēju, taču mums skaidroja, ka tas tiek izmantots maz,» tā
eksperts, izmantojot izdevību šajā reizē uzslavēt arī rekonstruēto
Raiņa un Lielo ielu, kas pielāgotas, lai pa to ērti pārvietotos gan
cilvēki ratiņkrēslos, gan ar redzes traucējumiem. Tāpat par
pieejamību piedomāts pie Jelgavas pilsētas un novada domēm. «Mani
novērojumi ir tādi: ja nu gadījumā iestādēm ir problēmas ar cilvēku
ratiņkrēslos piekļuvi, viņi cenšas situāciju risināt ar zvana pogu,
lai izsauktu palīgus. Arī tas ir labi, jo jāapzinās jau, ka ne
visās vietās var uzbūvēt pandusu vai to izbūvēt strikti pēc
noteikumiem,» atzīmē K.Rūba. 

Jāpiebilst, ka pēc monitoringa Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes speciālisti apkopos rezultātus un katram
objektam izsūtīs vēstuli ar problēmām, kas būtu jānovērš, lai viņu
iestāde kļūtu cilvēkiem ar funkcionālajiem un redzes traucējumiem
pieejamāka.

Foto: Ivars Veiliņš, no Sociālo lietu
pārvaldes arhīva