17.1 °C, 3.2 m/s, 77.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Eksportētāji šķeldas kravas varētu pagriezt uz Jelgavu»
«Eksportētāji šķeldas kravas varētu pagriezt uz Jelgavu»
02/10/2011

Līdz ar 2013. gada apkures sezonu Jelgavā darbs jāuzsāk jaunajai biokoģenerācijas stacijai. Tas nozīmē, ka mūsu pilsētā, lai nodrošinātu siltumapgādi, pamatā tiks izmantota nevis dabasgāze, bet gan biokurināmais – šķelda. Pēc SIA «Fortum Jelgava» aplēsēm, jaunā stacija, kurināta ar biomasu, spēs saražot 85 procentus no pilsētai nepieciešamā siltuma, un tikai aukstākajos ziemas mēnešos plānots izmantot gāzi. Tas, savukārt, nozīmē mazliet zemāku un, galvenais, stabilāku siltumenerģijas tarifu, kā arī vismaz 23 jaunas darbavietas stacijas apkalpošanā un ap 300 netiešajām darbavietām kurināmā piegādes ķēdē un citu pakalpojumu sniegšanā.

Sintija Čepanone

Līdz ar 2013. gada apkures sezonu Jelgavā darbs jāuzsāk
jaunajai biokoģenerācijas stacijai. Tas nozīmē, ka mūsu pilsētā,
lai nodrošinātu siltumapgādi, pamatā tiks izmantota nevis
dabasgāze, bet gan biokurināmais – šķelda. Pēc SIA «Fortum Jelgava»
aplēsēm, jaunā stacija, kurināta ar biomasu, spēs saražot 85
procentus no pilsētai nepieciešamā siltuma, un tikai aukstākajos
ziemas mēnešos plānots izmantot gāzi. Tas, savukārt, nozīmē mazliet
zemāku un, galvenais, stabilāku siltumenerģijas tarifu, kā arī
vismaz 23 jaunas darbavietas stacijas apkalpošanā un ap 300
netiešajām darbavietām kurināmā piegādes ķēdē un citu pakalpojumu
sniegšanā.

Jau pašlaik ar maģistrālās siltumtrases rekonstrukcijas darbiem
«Fortum Jelgava» sākusi īstenot ieceri par biokoģenerācijas
stacijas būvniecību Rūpniecības ielā un apzina potenciālos šķeldas
piegādātājus. «Jelgavas Vēstnesis» noskaidro, kāda situācija
pašlaik ir biokurināmā tirgū Latvijā.

Šķeldas ražošana – iespēja pelnīt
«Pat tad, ja visu enerģiju ražotu no biomasas, mūsu valstī
pieejamie resursi trīs reizes pārsniedz teorētisko patēriņu, un tas
vien apliecina, ka biokoģenerācijas stacijām Latvijā ir nākotne un
bažām, ka kādreiz varētu pietrūkt izejvielu, nav pamata,»
pārliecināts Latvijas Biomasas asociācijas «LATbio» valdes loceklis
Didzis Palejs. Viņaprāt, Latvija spēs pati sevi apgādāt ar
nepieciešamo šķeldu arī tad, ja tiks attīstīti lieli biomasas
projekti, turklāt nupat Latvijā ienākuši investori, kuri šķeldas
iegūšanai vēlas attīstīt kārklu plantācijas, un tas apliecina, ka
ar laiku biokurināmā ražošana var kļūt par reālu biznesu arī
mazākiem uzņēmumiem. «Tās mūsu valstī būs pirmās kārklu
plantācijas, un esmu pārliecināts, ka ar laiku arī vietējie
uzņēmēji saskatīs perspektīvas šajā jomā,» tā D.Palejs, neslēpjot,
ka, lai šādu plantāciju iekoptu, sākotnēji nepieciešamas lielas
investīcijas, taču pēc tam tās ražo vismaz divdesmit gadus. Turklāt
šim mērķim iespējams piesaistīt līdzfinansējumu. Jāpiebilst, ka
pašlaik maksa par berkubikmetru šķeldas vidēji ir 5,80 – 8 lati,
neieskaitot PVN.

«Jāatzīst, ka pagaidām vietējā tirgū pieprasījums pēc
biokurināmā ir salīdzinoši mazs, bet «Fortum» būvētā
biokoģenerācijas stacija noteikti ir pozitīva pārmaiņa visas valsts
kontekstā,» tā Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis.

Cer ieinteresēt eksportētājus
SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa skaidro,
ka jau apmēram divus gadus uzņēmums apzina situāciju biokurināmā
ražošanas tirgū. «Pēc pašreizējām aplēsēm, gadā mums būtu
nepieciešami 450 tūkstoši berkubikmetri meža šķeldas. Tas, protams,
ir ļoti liels apjoms, taču esam pārliecināti, ka šo apjomu spēsim
iegūt tepat Latvijā, sadarbojoties ar vietējiem ražotājiem un
eksportētājiem. Jau pašlaik esam uzrunājuši vietējos uzņēmējus, un
viņu atsaucība apliecina, ka tas ir iespējams,» norāda
G.Cimdiņa.

Viņa neslēpj, ka apzināts arī Lietuvas tirgus, taču skaitļi
vienalga pierāda, ka biokurināmo iegūt savā teritorijā ir lētāk.
«Esam ieinteresēti šķeldu iepirkt tuvākajā apkārtnē, jo tādējādi
mēs pirmām kārtām varētu ieekonomēt uz transporta izdevumiem. Taču,
raugoties no mūsu pozīcijām, tuvu skaitās arī Rīgas osta – tur ir
nopietni eksportētāji, kuri Latvijā saražoto šķeldu realizē,
piemēram, Skandināvijas valstīs. Ceram, ka viņi savas kravas varētu
pagriezt arī uz mūsu pusi,» saka G.Cimdiņa.

Un viņai piekrīt arī D.Palejs, norādot, ka pašlaik eksportēti
tiek ievērojami šķeldas apjomi. Taču šo resursu eksportē nevis
tāpēc, ka ārpus Latvijas var saņemt labāku maksu. «Kāpēc ražotāji
izvēlas eksportēt, nevis biokurināmo realizēt vietējā tirgū? Pirmām
kārtām tāpēc, ka vietējā tirgū problēmas sagādā maksātspēja –
vietējās katlumājas norēķinās ilgā laika periodā, un šis termiņš,
pēc mūsu asociācijas biedru pieredzes, var sasniegt ne tikai trīs,
piecus mēnešus, bet pat gadu. Savukārt eksportējot samaksu var
saņemt uzreiz,» problēmu ieskicē Latvijas Biomasas asociācijas
valdes loceklis. Taču arī viņš uzskata, ka «Fortum Jelgava» ir
reālas iespējas izkonkurēt valstis, uz kurām šķelda tiek eksportēta
šobrīd.

Darbu sāks pēc diviem gadiem
«Pašlaik situāciju tirgū un potenciālos šķeldas piegādātājus esam
tikai apzinājuši, taču uz pavasara pusi šim jautājumam ķersimies
klāt jau daudz noteiktāk, lai nākamā gada beigās varētu noslēgt
līgumus – lai mums būtu garantija, ka siltumenerģijas ražošanai
nepieciešamais apjoms, uzsākot darbu jaunajai koģenerācijas
stacijai, būs pietiekams, lai cenas būtu prognozējamas,» skaidro
G.Cimdiņa.

Jaunajā stacijā kā kurināmo varēs izmantot visu veidu meža un
rūpniecības koksnes atliekas, kā arī sausos lauksaimniecības
atlikumus, līdz ar to gāze paliks kā papildu kurināmais. «Fortum
Jelgava» valdes priekšsēdētāja gan skaidro, ka vismaz pirmos gadus
kā kurināmais tiks izmantota vienīgi šķelda un tikai pēc tam
kurināšanai varēs izmantot arī piemaisījumus, piemēram, salmus.
Tiesa gan – piemaisījuma apjoms nedrīkstēs pārsniegt desmit
procentus.

«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka šogad paredzēts pabeigt
būvlaukuma Rūpniecības ielā 73 sagatavošanu un ielikt stacijas ēkas
pamatus. Nākamgad tiks būvēta pati ēka, uzstādītas iekārtas, bet
pavasarī, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, zem Lielupes plānots
uzsākt saistvada izbūvi, kas savienos abus upes krastus, ļaujot
nodrošināt visā pilsētā siltumapgādi no viena avota.

Biokoģenerācijas stacijas un nepieciešamās infrastruktūras
izbūves izmaksas mērāmas teju 76 miljonos eiro, no kuriem sešus
miljonus uzņēmums ieguvis caur Eiropas struktūrfondu atbalsta
programmu «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu
efektivitātes paaugstināšanai».

Plānots, ka jaunā stacija darbu sāks līdz ar 2013. gada apkures
sezonu.

Ginta Cimdiņa, SIA «Fortum Jelgava» valdes
priekšsēdētāja:

«2013. gada apkures sezona varētu būt laiks, kas prasīs pārmaiņas
šķeldas tirgū, jo Latvijā tiek īstenoti vairāki biokoģenerācijas
staciju būvniecības projekti. Plānots, ka darbu stacijas sāks
gandrīz vienlaicīgi, un tas nozīmē, ka pieprasījums pēc šķeldas
būtiski augs. Savukārt tas ražotājiem vai patērētājiem liks veidot
šī kurināmā materiāla rezerves, lai vienmērīgi spētu nodrošināt
nepieciešamos apjomus. Tas, protams, prasīs papildu investīcijas,
jo būs jābūvē termināļi, kur šīs rezerves uzglabāt.

«Fortum Jelgava» kurināmā rezerves sākotnēji plāno veidot 3 – 5
dienām, taču, ja situācija šķeldas tirgū strauji mainīsies, būs
jāpielāgojas. Jau pašlaik esam uzrunājuši lielākos šķeldas
ražotājus, piemēram, «Latvijas valsts mežus», «Latvijas finieri»,
un tieši lielie uzņēmumi varētu būt tie, kas nodrošinātu lielāko
daļu no mūsu jaunajā stacijā nepieciešamā šķeldas apjoma.
Apzināmies, ka piegādātājiem jābūt vairākiem, lai mēs nebūtu
atkarīgi tikai no viena ražotāja, tādēļ optimāli būtu, ja lielie
uzņēmumi nodrošinātu katrs, teiksim, 30 – 40 procentus šķeldas, bet
pārējo – privāto mežu īpašnieki. Mēs dosim iespēju visiem mazajiem
uzņēmumiem, lai tādējādi iedzīvinātu šķeldas izstrādes un ražošanas
darbību, kas Latvijā šobrīd ir
panīkusi.»    

Uzņēmumi perspektīvas saskata vietējā
tirgū

Vietējais tirgus, kaut arī pašlaik tajā ir ne mazums
trūkumu, šķiet pievilcīgāks – atzīst šķeldas ražotāji. Turklāt
cerības viņi liek uz vērienīgajiem projektiem, kas pārskatāmā
nākotnē Latvijā paredz uzbūvēt vairākas jaudīgas biokoģenerācijas
stacijas.

Mazs noiets un problēmas maksāšanas disciplīnā – tie ir galvenie
trūkumi, uz kuriem šobrīd norāda uzņēmēji, vērtējot vietējo šķeldas
tirgu, tomēr ne visi, īpaši mazāki uzņēmumi, gatavi saražoto
eksportēt, jo tad jārēķinās gan ar lielāku risku, gan zemākām
cenām, turklāt ar eksportētājiem norēķinās nevis par šķeldas
apjomu, bet gan par saražoto enerģiju. Proti, maksāts tiek par
megavatstundām, nevis kubikmetriem, kā tas ir vietējā tirgū.

Viens no lielākajiem meža šķeldas ražotājiem valstī ir «Latvijas
valsts meži» – piemēram, šī gada šķeldas ražošanas apjoms ir ap 400
tūkstošiem berkubikmetru. Taču, tāpat kā vairumā līdzīga profila
uzņēmumos, šķeldas ražošana nav pašmērķis – tas ir subprodukts, kas
iegūts meža izstrādes procesā un faktiski ir ciršanas atlieku
realizēšana. Taču Latvijā netrūkst arī tādu uzņēmumu, kuri
šķeldošanas materiālu iepērk un pēc tam šķeldu pārdod gan vietējā,
gan ārzemju tirgū. «Latvijas valsts mežos» skaidro, ka prioritāte
šķeldas realizēšanā ir vietējais tirgus, taču līdz šim Latvijā nav
bijušas tik lielas koģenerācijas stacijas, kas būtu spējīgas ņemt
pretī tik lielus apjomus, turklāt visu gadu, ne tikai apkures
sezonā. Taču, kā norāda uzņēmumā, tagad tādas stacijas attīstās,
piemēram, Rīgā, Ventspilī, Jelgavā, tādēļ ir pārliecība, ka līdz ar
to attīstīsies arī vietējais tirgus.

«Lai atmaksātos šķeldu realizēt, nepieciešami pārdošanas apjomi,
taču mazās katlumājas tos nespēj nodrošināt. Arī eksporta cenas ir
samazinājušās, tieši tāpēc esam paņēmuši pauzi šķeldas ražošanā un
domājam, kurā virzienā attīstīties. Pašlaik tikai sniedzam
šķeldošanas pakalpojumu, bet, ja situācija tirgū mainīsies, esam
gatavi atkal pārorientēties un atsākt gan šķeldas ražošanu, gan
realizēšanu. Kad šajā jomā aktīvi darbojāmies, gadā ieguvām ap 200
tūkstošiem kubikmetru šķeldas,» saka Salaspils uzņēmuma SIA «Kilbe»
valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķeviņš.

Taču «Kilbe» nav vienīgais uzņēmums, kurš pašlaik ieņēmis
nogaidošu pozīciju. «Ar laiku tas noteikti varētu kļūt ļoti
ienesīgs bizness, taču pagaidām nav ne patēriņa, ne īsti iespēju
šajā jomā attīstīties mazajiem uzņēmumiem. Jā, var jau šķeldu
pārdot uzpircējiem, kuri pēc tam to realizē, teiksim, Lietuvā. Mūsu
valstī diemžēl izveidojusies absurda situācija – uz Preiļiem šķeldu
ved no Rīgas, it kā mums apkārtnē pašiem savu mežu nebūtu,» spriež
zemnieku saimniecības «Maijas» īpašnieks Antons Briška. Viņam
pieder ap 100 hektāru meža, un gadā «saskalda» ap 1500 – 2000
kubikmetrus šķeldas. Iepriekšējos gados saimniecība ar šķeldu
nodrošinājusi vietējo katlumāju. Viņš vērtē, ka tik nelielos
apjomos, kādos strādā viņš, šķeldas uzpircējs jāmeklē tuvākā
apkārtnē, lai tas atmaksātos, tāpēc ir pārliecināts, ka, tiklīdz
Jelgavā pavērsies stabila iespēja realizēt šķeldu ilgtermiņā, to
izmantos apkārtnes nelielo privāto mežu īpašnieki. Tā darītu arī
viņš, ja līdzīga koģenerācijas stacija tiktu būvēta Preiļu
pusē. 

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, no
visiem iztērētajiem energoresursiem Latvijā pagājušajā gadā trešā
daļa bija atjaunojamie, bet no tiem tikai 13 procenti – kurināmā
šķelda. Savukārt šķeldas eksports šī gada pirmajos septiņos mēnešos
bijis 1,015 miljonu tonnu apmērā.

Foto: Ivars Veiliņš