Līdz ar 2013. gada apkures sezonu Jelgavā darbs jāuzsāk jaunajai biokoģenerācijas stacijai. Tas nozīmē, ka mūsu pilsētā, lai nodrošinātu siltumapgādi, pamatā tiks izmantota nevis dabasgāze, bet gan biokurināmais – šķelda. Pēc SIA «Fortum Jelgava» aplēsēm, jaunā stacija, kurināta ar biomasu, spēs saražot 85 procentus no pilsētai nepieciešamā siltuma, un tikai aukstākajos ziemas mēnešos plānots izmantot gāzi. Tas, savukārt, nozīmē mazliet zemāku un, galvenais, stabilāku siltumenerģijas tarifu, kā arī vismaz 23 jaunas darbavietas stacijas apkalpošanā un ap 300 netiešajām darbavietām kurināmā piegādes ķēdē un citu pakalpojumu sniegšanā.
Sintija Čepanone
Jau pašlaik ar maģistrālās siltumtrases rekonstrukcijas darbiem «Fortum Jelgava» sākusi īstenot ieceri par biokoģenerācijas stacijas būvniecību Rūpniecības ielā un apzina potenciālos šķeldas piegādātājus. «Jelgavas Vēstnesis» noskaidro, kāda situācija pašlaik ir biokurināmā tirgū Latvijā.
Šķeldas ražošana – iespēja pelnīt «Pat tad, ja visu enerģiju ražotu no biomasas, mūsu valstī pieejamie resursi trīs reizes pārsniedz teorētisko patēriņu, un tas vien apliecina, ka biokoģenerācijas stacijām Latvijā ir nākotne un bažām, ka kādreiz varētu pietrūkt izejvielu, nav pamata,» pārliecināts Latvijas Biomasas asociācijas «LATbio» valdes loceklis Didzis Palejs. Viņaprāt, Latvija spēs pati sevi apgādāt ar nepieciešamo šķeldu arī tad, ja tiks attīstīti lieli biomasas projekti, turklāt nupat Latvijā ienākuši investori, kuri šķeldas iegūšanai vēlas attīstīt kārklu plantācijas, un tas apliecina, ka ar laiku biokurināmā ražošana var kļūt par reālu biznesu arī mazākiem uzņēmumiem. «Tās mūsu valstī būs pirmās kārklu plantācijas, un esmu pārliecināts, ka ar laiku arī vietējie uzņēmēji saskatīs perspektīvas šajā jomā,» tā D.Palejs, neslēpjot, ka, lai šādu plantāciju iekoptu, sākotnēji nepieciešamas lielas investīcijas, taču pēc tam tās ražo vismaz divdesmit gadus. Turklāt šim mērķim iespējams piesaistīt līdzfinansējumu. Jāpiebilst, ka pašlaik maksa par berkubikmetru šķeldas vidēji ir 5,80 – 8 lati, neieskaitot PVN.
«Jāatzīst, ka pagaidām vietējā tirgū pieprasījums pēc biokurināmā ir salīdzinoši mazs, bet «Fortum» būvētā biokoģenerācijas stacija noteikti ir pozitīva pārmaiņa visas valsts kontekstā,» tā Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis.
Cer ieinteresēt eksportētājus SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa skaidro, ka jau apmēram divus gadus uzņēmums apzina situāciju biokurināmā ražošanas tirgū. «Pēc pašreizējām aplēsēm, gadā mums būtu nepieciešami 450 tūkstoši berkubikmetri meža šķeldas. Tas, protams, ir ļoti liels apjoms, taču esam pārliecināti, ka šo apjomu spēsim iegūt tepat Latvijā, sadarbojoties ar vietējiem ražotājiem un eksportētājiem. Jau pašlaik esam uzrunājuši vietējos uzņēmējus, un viņu atsaucība apliecina, ka tas ir iespējams,» norāda G.Cimdiņa.
Viņa neslēpj, ka apzināts arī Lietuvas tirgus, taču skaitļi vienalga pierāda, ka biokurināmo iegūt savā teritorijā ir lētāk. «Esam ieinteresēti šķeldu iepirkt tuvākajā apkārtnē, jo tādējādi mēs pirmām kārtām varētu ieekonomēt uz transporta izdevumiem. Taču, raugoties no mūsu pozīcijām, tuvu skaitās arī Rīgas osta – tur ir nopietni eksportētāji, kuri Latvijā saražoto šķeldu realizē, piemēram, Skandināvijas valstīs. Ceram, ka viņi savas kravas varētu pagriezt arī uz mūsu pusi,» saka G.Cimdiņa.
Un viņai piekrīt arī D.Palejs, norādot, ka pašlaik eksportēti tiek ievērojami šķeldas apjomi. Taču šo resursu eksportē nevis tāpēc, ka ārpus Latvijas var saņemt labāku maksu. «Kāpēc ražotāji izvēlas eksportēt, nevis biokurināmo realizēt vietējā tirgū? Pirmām kārtām tāpēc, ka vietējā tirgū problēmas sagādā maksātspēja – vietējās katlumājas norēķinās ilgā laika periodā, un šis termiņš, pēc mūsu asociācijas biedru pieredzes, var sasniegt ne tikai trīs, piecus mēnešus, bet pat gadu. Savukārt eksportējot samaksu var saņemt uzreiz,» problēmu ieskicē Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis. Taču arī viņš uzskata, ka «Fortum Jelgava» ir reālas iespējas izkonkurēt valstis, uz kurām šķelda tiek eksportēta šobrīd.
Darbu sāks pēc diviem gadiem «Pašlaik situāciju tirgū un potenciālos šķeldas piegādātājus esam tikai apzinājuši, taču uz pavasara pusi šim jautājumam ķersimies klāt jau daudz noteiktāk, lai nākamā gada beigās varētu noslēgt līgumus – lai mums būtu garantija, ka siltumenerģijas ražošanai nepieciešamais apjoms, uzsākot darbu jaunajai koģenerācijas stacijai, būs pietiekams, lai cenas būtu prognozējamas,» skaidro G.Cimdiņa.
Jaunajā stacijā kā kurināmo varēs izmantot visu veidu meža un rūpniecības koksnes atliekas, kā arī sausos lauksaimniecības atlikumus, līdz ar to gāze paliks kā papildu kurināmais. «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja gan skaidro, ka vismaz pirmos gadus kā kurināmais tiks izmantota vienīgi šķelda un tikai pēc tam kurināšanai varēs izmantot arī piemaisījumus, piemēram, salmus. Tiesa gan – piemaisījuma apjoms nedrīkstēs pārsniegt desmit procentus.
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka šogad paredzēts pabeigt būvlaukuma Rūpniecības ielā 73 sagatavošanu un ielikt stacijas ēkas pamatus. Nākamgad tiks būvēta pati ēka, uzstādītas iekārtas, bet pavasarī, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, zem Lielupes plānots uzsākt saistvada izbūvi, kas savienos abus upes krastus, ļaujot nodrošināt visā pilsētā siltumapgādi no viena avota.
Biokoģenerācijas stacijas un nepieciešamās infrastruktūras izbūves izmaksas mērāmas teju 76 miljonos eiro, no kuriem sešus miljonus uzņēmums ieguvis caur Eiropas struktūrfondu atbalsta programmu «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai».
Plānots, ka jaunā stacija darbu sāks līdz ar 2013. gada apkures sezonu.
Ginta Cimdiņa, SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja: «2013. gada apkures sezona varētu būt laiks, kas prasīs pārmaiņas šķeldas tirgū, jo Latvijā tiek īstenoti vairāki biokoģenerācijas staciju būvniecības projekti. Plānots, ka darbu stacijas sāks gandrīz vienlaicīgi, un tas nozīmē, ka pieprasījums pēc šķeldas būtiski augs. Savukārt tas ražotājiem vai patērētājiem liks veidot šī kurināmā materiāla rezerves, lai vienmērīgi spētu nodrošināt nepieciešamos apjomus. Tas, protams, prasīs papildu investīcijas, jo būs jābūvē termināļi, kur šīs rezerves uzglabāt.
«Fortum Jelgava» kurināmā rezerves sākotnēji plāno veidot 3 – 5 dienām, taču, ja situācija šķeldas tirgū strauji mainīsies, būs jāpielāgojas. Jau pašlaik esam uzrunājuši lielākos šķeldas ražotājus, piemēram, «Latvijas valsts mežus», «Latvijas finieri», un tieši lielie uzņēmumi varētu būt tie, kas nodrošinātu lielāko daļu no mūsu jaunajā stacijā nepieciešamā šķeldas apjoma. Apzināmies, ka piegādātājiem jābūt vairākiem, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena ražotāja, tādēļ optimāli būtu, ja lielie uzņēmumi nodrošinātu katrs, teiksim, 30 – 40 procentus šķeldas, bet pārējo – privāto mežu īpašnieki. Mēs dosim iespēju visiem mazajiem uzņēmumiem, lai tādējādi iedzīvinātu šķeldas izstrādes un ražošanas darbību, kas Latvijā šobrīd ir panīkusi.»
Vietējais tirgus, kaut arī pašlaik tajā ir ne mazums trūkumu, šķiet pievilcīgāks – atzīst šķeldas ražotāji. Turklāt cerības viņi liek uz vērienīgajiem projektiem, kas pārskatāmā nākotnē Latvijā paredz uzbūvēt vairākas jaudīgas biokoģenerācijas stacijas.
Mazs noiets un problēmas maksāšanas disciplīnā – tie ir galvenie trūkumi, uz kuriem šobrīd norāda uzņēmēji, vērtējot vietējo šķeldas tirgu, tomēr ne visi, īpaši mazāki uzņēmumi, gatavi saražoto eksportēt, jo tad jārēķinās gan ar lielāku risku, gan zemākām cenām, turklāt ar eksportētājiem norēķinās nevis par šķeldas apjomu, bet gan par saražoto enerģiju. Proti, maksāts tiek par megavatstundām, nevis kubikmetriem, kā tas ir vietējā tirgū.
Viens no lielākajiem meža šķeldas ražotājiem valstī ir «Latvijas valsts meži» – piemēram, šī gada šķeldas ražošanas apjoms ir ap 400 tūkstošiem berkubikmetru. Taču, tāpat kā vairumā līdzīga profila uzņēmumos, šķeldas ražošana nav pašmērķis – tas ir subprodukts, kas iegūts meža izstrādes procesā un faktiski ir ciršanas atlieku realizēšana. Taču Latvijā netrūkst arī tādu uzņēmumu, kuri šķeldošanas materiālu iepērk un pēc tam šķeldu pārdod gan vietējā, gan ārzemju tirgū. «Latvijas valsts mežos» skaidro, ka prioritāte šķeldas realizēšanā ir vietējais tirgus, taču līdz šim Latvijā nav bijušas tik lielas koģenerācijas stacijas, kas būtu spējīgas ņemt pretī tik lielus apjomus, turklāt visu gadu, ne tikai apkures sezonā. Taču, kā norāda uzņēmumā, tagad tādas stacijas attīstās, piemēram, Rīgā, Ventspilī, Jelgavā, tādēļ ir pārliecība, ka līdz ar to attīstīsies arī vietējais tirgus.
«Lai atmaksātos šķeldu realizēt, nepieciešami pārdošanas apjomi, taču mazās katlumājas tos nespēj nodrošināt. Arī eksporta cenas ir samazinājušās, tieši tāpēc esam paņēmuši pauzi šķeldas ražošanā un domājam, kurā virzienā attīstīties. Pašlaik tikai sniedzam šķeldošanas pakalpojumu, bet, ja situācija tirgū mainīsies, esam gatavi atkal pārorientēties un atsākt gan šķeldas ražošanu, gan realizēšanu. Kad šajā jomā aktīvi darbojāmies, gadā ieguvām ap 200 tūkstošiem kubikmetru šķeldas,» saka Salaspils uzņēmuma SIA «Kilbe» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķeviņš.
Taču «Kilbe» nav vienīgais uzņēmums, kurš pašlaik ieņēmis nogaidošu pozīciju. «Ar laiku tas noteikti varētu kļūt ļoti ienesīgs bizness, taču pagaidām nav ne patēriņa, ne īsti iespēju šajā jomā attīstīties mazajiem uzņēmumiem. Jā, var jau šķeldu pārdot uzpircējiem, kuri pēc tam to realizē, teiksim, Lietuvā. Mūsu valstī diemžēl izveidojusies absurda situācija – uz Preiļiem šķeldu ved no Rīgas, it kā mums apkārtnē pašiem savu mežu nebūtu,» spriež zemnieku saimniecības «Maijas» īpašnieks Antons Briška. Viņam pieder ap 100 hektāru meža, un gadā «saskalda» ap 1500 – 2000 kubikmetrus šķeldas. Iepriekšējos gados saimniecība ar šķeldu nodrošinājusi vietējo katlumāju. Viņš vērtē, ka tik nelielos apjomos, kādos strādā viņš, šķeldas uzpircējs jāmeklē tuvākā apkārtnē, lai tas atmaksātos, tāpēc ir pārliecināts, ka, tiklīdz Jelgavā pavērsies stabila iespēja realizēt šķeldu ilgtermiņā, to izmantos apkārtnes nelielo privāto mežu īpašnieki. Tā darītu arī viņš, ja līdzīga koģenerācijas stacija tiktu būvēta Preiļu pusē.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, no visiem iztērētajiem energoresursiem Latvijā pagājušajā gadā trešā daļa bija atjaunojamie, bet no tiem tikai 13 procenti – kurināmā šķelda. Savukārt šķeldas eksports šī gada pirmajos septiņos mēnešos bijis 1,015 miljonu tonnu apmērā.
Foto: Ivars Veiliņš
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %