Izstādes

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde «Klusie ūdeņi», kurā apskatāmi jaunākie mākslinieku grupas «Kokons» un divu šīs grupas mākslinieču vīru darbi, kas tapuši dažādās tehnikās. Izstādi muzejā var aplūkot līdz 21. februārim.

«Bez ūdens dzīvība nevar pastāvēt. Ar ūdeni mēs remdējam savas
slāpes, attīram savu miesu un svētdaram savu dvēseli caur kristības
sakramentu. Tomēr ūdens var arī būt posta nesējs, vētrās un plūdos
raujot līdzi visu, kas atrodas tā ceļā. Ūdens ir divdabīgs, tas dod
un tas ņem. Ko man dod klusie ūdeņi? Bieži izjūtu laimi un dvēseles
mieru to klātbūtnē, vai tas būtu pavasara saullēktā vai miglainā
pēcpusdienā pie Platones upes krastiem,» tā Kārlis Roberts
Freibergs, kurš izstādē pārstāv fotogrāfijas mākslu. Viņš stāsta,
ka «Klusie ūdeņi» ir lieliska iespēja tepat, Jelgavā, vienkopus
redzēt vairāku mākslinieku no visas Latvijas darbus, kas izstrādāti
dažādās tehnikās. Izstādē var aplūkot gleznojumus, fotokolāžas,
grafikas darbus un mākslas instalāciju jeb konceptulāciju, un visus
šos darbus vieno tēma «Klusie ūdeņi». Līdz ar to izstāde tās
apmeklētājiem atklāj, cik dažādi cilvēki uztver un saprot lietas,
cik dažādi tās var interpretēt un attēlot. Fotogrāfs atklāj, ka
izstādē redzamie darbi lielākoties tapuši tieši izstādei – pagājušā
gada nogalē un šogad.

Māris Subačs, kurš savus darbus izstrādājis grafikā, atklāj:
«Pasauli neizskaidro matērijas uzbūve vai mūžīgā ļaunuma uzvara.
Pasaulē dzīvo bezgalīga, neredzama Dieva realitāte, ko bieži sauc
citos vārdos un nepielūdz baznīcā. Es to piesaucu mākslā, un bieži
manā prātā parādās bezgalīgs okeāns, kas ir visapkārt arī te.»

«Ūdens ir kluss tikai no augšas. Ūdens vienmēr ir skaļš, pat
visklusākajā vasaras dienā. Reiz gulēju klusā ezerā meža vidū,
visapkārt vasarīgs klusums, bet, guļot bezsvara stāvoklī ūdenī, tas
bija tik skaļš, tas džinkstēja manās ausīs, viss klusums bija
zudis. Ūdens ir kluss tikai no attāluma. Pavisam kluss ūdens ir
tālu no augšas. Tikai pārlidojot okeānu vai jūru ar lidmašīnu,
šķiet, ka ūdens ir kluss. Jo tuvāk esmu ūdenim, jo skaļāks tas
kļūst. Ja attālinos no ūdens horizontālā virzienā, tad to vairs
neredzu, un, ja neredzu, tad skan jau kas cits,» tā māksliniece
Silja Pogule.

Izstādē apskatāmi Lindas Freibergas (glezniecība), Kārļa Roberta
Freiberga (fotogrāfija), Siljas Pogules (glezniecība), Ramonas
Pēkšēnas (stikla māksla), Gundegas Strautmanes (fotokolāža), Māra
Subača (grafika), Armanda Grunduļa (konceptulācija), Marutas
Zideres Upenieces (glezniecība) un Mārtiņa Zidera (fotogrāfija)
darbi.

Foto: Raitis Supe