16.1 °C, 3.7 m/s, 85.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāEM: Ar līdzšinējo atbalsta politiku līdz 2020. gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%
EM: Ar līdzšinējo atbalsta politiku līdz 2020. gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%
17/12/2012

Pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai, laika posmā līdz 2020. gadam vidējā elektroenerģijas cena Latvijā varētu pieaugt par 63%, tai skaitā mājsaimniecībām par 53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem – par 73%, pie šāda secinājuma nonākusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta
politikai, laika posmā līdz 2020. gadam vidējā elektroenerģijas
cena Latvijā varētu pieaugt par 63%, tai skaitā mājsaimniecībām par
53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem – par 73%, pie šāda secinājuma
nonākusi Ekonomikas ministrija (EM).

Ņemot vērā, ka vēsturiski īstenotās politikas rezultātā
tuvākajos gados sagaidāms būtisks elektroenerģijas kopējās cenas
kāpums, ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par cenu
pieauguma riskiem un to ierobežošanu. Patlaban tas tiek saskaņots
ar citām iesaistītajām pusēm.

Ziņojuma nolūks ir informēt valdību un rosināt nekavējoties
izstrādāt risinājumu cenu pieauguma mazināšanai, sadarbojoties
vairākām ministrijām.

EM norāda, ka nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās
cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu maksājumi, kurus
patlaban proporcionāli maksā gan mājsaimniecības, gan mazie un
vidējie uzņēmumi, gan lielie energoietilpīgie ražotāji. Obligātajā
iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no
izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas
nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības
cenas.

Ministrija norāda, ka, piemēram, gāzes cenas pieauguma dēļ
nākamā gada 1.aprīlī obligātā iepirkuma komponente (OIK)
palielināsies līdz 1,93 santīmiem par katru kilovatstundu (kWh).
Šogad OIK ir 1,23 santīmi par kWh.

Biznesa portāla «Nozare.lv» rīcībā esošā dokumenta versija pirms
saskaņošanas ar iesaistītajām pusēm liecina, ka, ņemot vērā
elektrības vairumtirdzniecības cenas, sistēmas pakalpojumu maksas,
OIK prognozes, vidējais elektrības cenas pieaugums 2015. gadā pret
2012. gadu tika lēsts 30% apmērā. Sākotnējā ziņojuma versijā
vidējās cenas pieaugums 2020. gadā tika vērtēts zemāks – 50%
apmērā.

Tika arī prognozēts, ka 2015. gadā pret 2012. gadu OIK pieaug
2,3 reizes, bet 2020. gadā – 3,6 reizes, sasniedzot 4,5 santīmus
par kWh. Sistēmas pakalpojumu maksai tika prognozēts pakāpenisks
pieaugums, būtiskākās izmaiņas paredzot 2014. gadā, kad tā varētu
pieaugt par aptuveni 10%, un 2017. un 2019. gadā, kad pieaugums
varētu būt vidēji par 5%.

Saskaņā ar EM prognozē, sagaidāms, ka 2019. gadā OIK veidos 4,7
santīmus par kWh, bet pēc tam pakāpeniski samazināsies.

Dokumentā vēstīts, ka, ieviešot visas patlaban obligātajā
iepirkumā izdotās atļaujas, saistības pret elektroenerģijas
ražotājiem laika posmam līdz 2033. gadam sasniedz 12,5 miljardus
latu. Tomēr pieņemot, ka ne visi projekti tiks realizēti, kopējās
saistības varētu būt mazākas – aptuveni 7,2 miljardi latu. Papildus
izmaksas radīs arī garantētā maksa par jaudu, kas provizoriski no
2014. gada 15 gadu periodam sastāda 54 miljonus latu.

Ziņojuma projektā tika norādīts, ka pārvades sistēmas tarifs
varētu pieaugt, ja neizdosies piesaistīt Eiropas Savienības (ES)
līdzfinansējumu lielajiem projektiem, piemēram, «Kurzemes loka» 3.
posmam un Latvijas-Igaunijas trešajam starpsavienojumam. Pārvades
tarifu nākotnē ietekmēs arī patlaban Jelgavā topošā 23 megavatu
biomasas koģenerācijas stacija, kas ieguvusi tiesības saņemt
garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Šī maksa tiek
iekļauta pārvades tarifos, līdz ar to stacija, pēc provizoriskām
aplēsēm, veidos 7% no lietotāju pārvades gala tarifa. Sagaidāms, ka
ik gadu 15 gadu garumā AS «Augstsprieguma tīkls» par jaudu maksās
3,6 miljonus latu.

Savukārt sadales tīklos investīcijas būs nepieciešamas, lai
uzlabotu piegādes kvalitāti, kā arī rekonstrukcijas darbiem.
Ziņojumā tiek atzīts, ka viena no iespējām iegūt līdzekļus sadales
tīkla darbības uzlabošanai būtu tarifa paaugstināšana, taču,
paaugstinot to līdz nepieciešamo ieņēmumu apjomam, rastos būtisks
izmaksu pieaugums visiem lietotājiem. Turklāt tas nerisinātu
problēmas, kad izmaksas rada nevajadzīgi pieslēgumi objektos, kas
elektroenerģiju nepatērē. Tāpēc par piemērotu risinājumu tiek
uzskatīta abonēšanas maksas ieviešana mājsaimniecības lietotājiem,
kā rezultātā samazinātos to klientu skaits, kas praktiski nepatērē
elektroenerģiju. Maksas lielums būtu atkarīgs no pieslēguma
jaudas.

EM ziņojumā norāda, ka, vērtējot cenu pieaugumu, it īpaši OIK
izmaksu pieauguma rezultātā, pastāv risks, ka tas tuvākos gados
augs straujāk nekā citās ES valstīs, padarot rūpniecību
nekonkurētspējīgu. Savukārt mājsaimniecību sektorā, lai gan
elektroenerģijas tarifs ir zems, šo maksājumu īpatsvars budžetā ir
liels, radot enerģētiskās nabadzības draudus.

Komentējot Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izteiktos
iebildumus, ka dokuments neparedz skaidru rīcības plānu OIK atlaižu
mehānisma ieviešanai lielajiem elektroenerģijas patērētājiem
Latvijā un ka nav ņemti vērā auditorkompānijas «KPMG»

pētījuma secinājumi, EM atzīst: lielo uzņēmumu maksājumu
struktūrā elektroenerģijas izmaksas ieņem būtisku daļu, tādēļ ir
saprotami, ka šiem uzņēmumiem ir steidzami nepieciešams
risinājums.

«Nevienam nav noslēpums, ka elektroenerģijas cenām ir tendence
palielināties visā pasaulē. Taču Latvijas gadījumā elektrības cenu
palielinājuma riski ir nesamērīgi, ko nosaka elektrības izmaksu
sasaiste ar gāzes cenu, par ko maksā ikviens elektrības patērētājs
Latvijā. Mūsu valstī gandrīz trešdaļa elektroenerģijas tiek
saražota gāzes koģenerācijā, un tās atbalstam jau patlaban
patērētāji maksā klāt gandrīz vienu santīmu pie elektroenerģijas
tirgus cenas. Arī atbalsta formula daudziem «zaļās enerģijas»
ražotājiem ir saistīta ar gāzes cenu,» komentē ekonomikas ministrs
Daniels Pavļuts.

EM vērtē, ka problēmai nav vienkāršu risinājumu. EM augstu
vērtējot asociācijas pasūtīto pētījumu, kuru veica «KPMG» un kurā
sniegta detalizēta problēmas analīze. Pētījums rekomendē pārdalīt
OIK maksājumus atkarībā no pieslēguma grupas, ņemot vērā sprieguma
līmeni. Ja vienai grupai OIK maksājumus samazina, tad citai tie
būtu jāpalielina, un «KPMG» ierosinātajā risinājumā tie būtu mazie
un vidējie uzņēmumi, slimnīcas, pārtikas pārstrādes uzņēmumi,
viesnīcas u.c. Turklāt OIK maksājumu slogs mazajiem un vidējiem
uzņēmumiem būtu atkarīgs no tā, vai arī mājsaimniecībām tiktu
uzlikts papildu OIK maksājumu slogs, taču šādā gadījumā valstī
aizvien saasinātos tā saucamās «enerģētiskās nabadzības»
problēma.

Ministrija uzskata, ka problēma ir jārisina plašāk, kā primāro
izvirzot nevis OIK maksājumu pārdali, bet gan OIK maksājumu
samazināšanu kopumā, vienlaikus domājot par atbalsta sniegšanu
maznodrošinātākajiem elektroenerģijas patērētājiem.

Ziņojuma projektā aprakstīti vairāki iespējamās rīcības
varianti, tai skaitā atbalsta līmeņa pārskatīšana, formulu
pārskatīšana, mazinot dabasgāzes cenas ietekmi, garantētā obligātā
iepirkuma aizstāšana ar garantēto maksu par jaudu, iespēja
labprātīgi atteikties no obligātā iepirkuma tiesībām, saņemot
kompensāciju. Secināts, ka Latvijā varētu izmantot Austrijas
modeli, pārdalot OIK starp lietotāju grupām. Vienlaikus tiktu
veikti arī OIK mazināšanas pasākumi. Piemērojot Austrijas modeli,
tiktu iegūtas 12 grupas. Daļai no tām izmaksas tiktu pazeminātas,
daļai – palielinātas.

EM piedāvājusi informatīvo ziņojumu izskatīt valdībā
steidzamības kārtībā, attiecīgi uzdodot EM sadarbībā ar Finanšu,
Tieslietu un Labklājības ministriju līdz 2013. gada 1. martam
izstrādāt un iesniegt Ministru kabineta Rīcības plānu
elektroenerģijas cenu pieauguma risku mazināšanai.

LETA