Pilsētā

 

Kā atzīst projekta «Energoefektīva un saskaņota darbība
pilsētas attīstībā» vadītāja un pašvaldības Attīstības un
pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, analizējot
sagatavoto dokumentāciju, var secināt, ka ēku nesošās konstrukcijas
ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. «Diemžēl ēku iekšējās
inženierkomunikācijas – stāvvadi – biežāk ir neapmierinošā stāvoklī
un norobežojošo konstrukciju siltumpretestība neatbilst Latvijas
būvnormatīva «Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika»
prasībām. Turklāt ēku kopējais tehniskais nolietojums dažādu
faktoru un cilvēka darbības dēļ ir vidēji 40 procenti,» tā
G.Osīte.

 

Ņemot vērā samērā augsto tehniskā nolietojuma procentu,
iedzīvotājiem ir jāapzinās ēkas renovācijas nepieciešamība un
jāplāno energoefektivitātes pasākumu ieviešana. Īpaša uzmanība būtu
jāpievērš veco koka logu nomaiņai, jāpaaugstina pēdējā stāva,
pagraba, bēniņu pārsegumu un citu norobežojošo konstrukciju
siltumpretestība, jāveic kanalizācijas un ūdens stāvvadu nomaiņa,
jātīra dabīgās ventilācijas šahtas un jāaprīko tiešie ventilācijas
kanāli ar ietaisēm, kas nepieļauj aukstā gaisa tiešu nekontrolētu
nokļūšanu telpās.

 

Energoauditu rezultāti, kuros apkopoti arī ieteikumi
energoefektivitātes paaugstināšanai, apliecina siltumnoturības
pasākumu īstenošanas nepieciešamību – apsekotajās ēkās, veicot to
renovāciju, iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu vidēji par
53 procentiem, bet oglekļa dioksīda (CO2) emisijas daudzumu –
vidēji par 52 procentiem.

 

Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijā turpinās projektu pieņemšana
aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas
pasākumi», kurā paredzēts līdz 50 procentiem finansējums no ES
struktūrfondiem un valsts līdzekļiem energoefektivitātes projektu
īstenošanai. Tādējādi māju iedzīvotāji, sadarbībā ar nama
apsaimniekotāju vai pilnvaroto personu sagatavojot projekta
pieteikumu minētajā aktivitātē, var izmantot šo sagatavoto
dokumentāciju.

 

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, 

Foto Ivars Veiliņš

 

 

Helēna Komarova, Asteru ielas 4 mājas
vecākā:

«Tie mājas iedzīvotāji, ar kuriem es jau esmu runājusi, ir
pozitīvi noskaņoti un atzīst, ka beidzot tiešām kaut kas ir jādara.
Šobrīd vienīgās šaubas rada iespējamo darbu kvalitāte un cena. Cik
dzirdēts, ka firmas pieprasa lielu naudu, bet darbu paveic slikti.
Katrā ziņā veiktais energoaudits ir ļoti liels ieguvums mūsu mājai,
jo jebkurā gadījumā, ja mēs sasparotos uz kādiem renovācijas
darbiem, šāds audits būtu nepieciešams, bet nu to esam ieguvuši,
turklāt bez maksas. Vienīgi man kā neprofesionālim šķiet, ka dažos
punktos audita slēdziens tomēr ir pat par maigu. Piemēram, stāvvadu
stāvoklis mūsu mājā novērtēts kā apmierinošs, taču es domāju, ka
diezin vai tā var būt – 35 gadus tie stāvējuši, noteikti ir
aizsērējuši. 

 

Pēc iepazīšanās ar audita ziņojumu es redzu virkni darbu, kas
steidzami mūsu mājā būtu jāveic – jānomaina visi cauruļvadi,
radiatori un pēc tam arī jāsiltina. Esmu jau apskatījusi renovēto
māju Helmaņa ielā 3 un redzu, ka tur tagad apkurei ierīkota pavisam
cita sistēma – divcauruļu. Mums arī tādu vajadzētu. Tomēr es
vēlreiz uzsveru, ka cilvēkus baida darbu kvalitāte un lielie
izdevumi. Ja mūsu mājā tāpat kā Helmaņa ielā 3 darbu gaitu
uzraudzītu un kontrolētu vācieši, tad noteikti uzticība un drošības
sajūta būtu lielāka.» 

 

Marika Stumbre, Pasta ielas 57 mājas
vecākā:

«Šajos laikos viss apstājas pie naudas. Cilvēki ar prātu
saprot, ka māja ir mūsu īpašums un būtu jāveic virkne darbu, bet
iedzīvotājiem nav tik daudz naudas. Mūsu mājā ir daudz pensionāru,
ģimenes, kurās šobrīd strādā tikai viens, citiem paņemti lieli
kredīti. Jau tā ar komunālajiem maksājumiem dažiem ir problēmas,
kur nu vēl papildu izdevumi! Tāpēc, visticamāk, pilnai mājas
renovācijai mēs tik drīz nenobriedīsim, bet ir taču otra iespēja –
darbus sadalīt pa daļām. Energoaudits mums lieliski parāda, kas ir
mūsu mājas vājie punkti, un varam saprast, pie kā jāķeras pirmām
kārtām. Mājai ir izveidojušies nelieli uzkrājumi, tāpēc jau šonedēļ
remontēsim durvis, tāpat drīzumā ceram sakārtot izeju uz jumta,
vajadzētu pakāpeniski nomainīt arī caurules. Tas trakākais noteikti
ir stikla bloki kāpņu telpās – tie neapšaubāmi rada lielus siltuma
zudumus un būtu jāmaina. Jumta stāvoklis mūsu mājai vēl esot
salīdzinoši labs. Arī dzīvokļos par siltumu cilvēki nesūdzas – pat
augšējos dzīvokļos šajā bargajā ziemā bija silti, taču cita lieta –
cik mums jāmaksā par apkuri. Noteikti, ja māju nosiltinātu, varētu
ietaupīt. Bet tik lieliem darbiem ir jāgaida labāki
laiki.» 

 

Jānis Zemene, Lāčplēša ielas 19a mājas
vecākais:

«Visgrūtākais, lai vienotos par konkrētu darbu veikšanu mūsu
mājā, ir iedzīvotāju iekustināšana. Interesi izrāda tikai atsevišķi
cilvēki. To apliecina arī mans aicinājums atsaukties un darīt
zināmu savu e-pasta adresi, lai varētu nosūtīt viņiem pilnu
energoaudita slēdzienu, kas parāda, kādus darbus mūsu mājā būtu
nepieciešams veikt. Diemžēl jāatzīst, ka kopējais noskaņojums par
mājas renovāciju vai siltināšanu ir diezgan negatīvs – iespējams,
cilvēkiem nav ticības, ka projektu varētu īstenot kvalitatīvi.
Protams, nopietns šķērslis daļai ir arī līdzekļu trūkums, taču ir
tādi, kuri joprojām neizprot savu pienākumu pret īpašumu. Tāpēc,
manuprāt, tikai individuāla situācijas izskaidrošana katram
cilvēkam personīgi var likt mainīt viņu domas. Protams, var jau
gadiem ilgi visus šos darbus paveikt pa gabaliņam vien, taču daudz
rezultatīvāk un ekonomiskāk ir veikt pilnu ēkas renovāciju. Ja
cilvēki saprastu, ka, veicot mājas renovāciju, viņi būs ieguvēji,
tas varētu nostrādāt. Jā, lai segtu renovācijas izmaksas, būtu
jāpaaugstina apsaimniekošanas maksa, taču tajā pašā laikā būtiska
būtu arī ekonomija par apkuri. Un, ja rezultātā ir jāmaksā mazāk,
tad es neredzu argumentus, kāpēc mums to nevajadzētu darīt. Vēl jo
vairāk, ja šobrīd šim mērķim ir iespēja piesaistīt līdz 50
procentiem finansējumu no ES.» 

 

Anita Vīksna, K.Barona ielas 5 mājas
vecākā:

«Es kā mājas vecākā sekoju līdzi visam energoaudita veikšanas
procesam, kopā ar speciālistiem apsekoju māju, un jāatzīst, ka
slēdziens man lielu pārsteigumu neradīja. Cilvēkam, kas gadiem
dzīvo mājā, jau ir skaidrs, kādā stāvoklī tā ir. Neapšaubāmi, mūsu
mājai kritiskākais ir jumts – tam nekas nav darīts kopš ēkas
uzcelšanas 1962. gadā. Šoziem daudzi augšējos stāvos dzīvojošie to
izjuta – ūdens sāka tecēt pa griestiem. Viens kaimiņš pat teica –
ja nebūtu regulāri mainījis spainīšus, dzīvoklis noplūstu. Tāda ir
realitāte. Tāpēc mums nevienam nav šaubu, ka jāveic jumta nomaiņa.
Tam piekrīt arī iedzīvotāji – tagad tikai jāvienojas par
noteikumiem. Tāpat noteikti vajadzētu nosiltināt caurules pagrabā
un nomainīt stāvvadus, kanalizāciju, kas ir kritiskā stāvoklī.
Patiesībā audita slēdziens ir skaidrs: mājas stāvoklis ir
neapmierinošs. Vienīgi sienas ir apmierinošā stāvoklī. Un tas arī
mums liek aizdomāties, ka varbūt siltināšana mūsu mājai nemaz nav
nepieciešama, jo sienu biezums ir 54 centimetri, kas esot
pietiekami. Tāpat arī esam nomainījuši logus kāpņu telpās, kas arī
ir labi paveikts darbs. Vairumā dzīvokļu ir silts, ja nu vienīgi
tajos, kas atrodas pie gala sienas, varētu vēlēties augstāku
temperatūru. Tāpēc noteikti ar iedzīvotājiem vēl jāapspriež
nepieciešamība nosiltināt mājas gala sienas.» 

 

Anita Lavrentjeva, Kalnciema ceļa 101 mājas
vecākā:

«Pagaidām iedzīvotāju nostāja par jebkādiem remontdarbiem mūsu
mājā ir noraidoša. Ir skaidrs, ka šeit palīdzēt var tikai
individuālas sarunas – pati iešu, mēģināšu pārliecināt, motivēt.
Visi atsaucas uz ekonomisko situāciju, bet patiesībā ne jau naudā
ir problēma – cilvēku domāšana ir dīvaina. Visbiežāk man nākas
dzirdēt: «Kam man to vajag?! Man tāpat ir labi.» Bet mūsu māja,
kaut arī jaunākā Ozolpilī, ir dramatiskā stāvoklī. Patiesībā
nepieciešama pilna renovācija – gan siltināšana, gan viss pārējais.
Es ļoti labi apzinos, ka šobrīd ir tāda iespēja, kādas nākotnē
nebūs – ES nodrošina līdz 50 procentiem no siltināšanas izmaksām.
Vai tiešām cilvēki nesaprot, ka vēlāk visi izdevumi būs jāsedz
pašiem? Es gribu dzīvot normālā mājā un ceru, ka man izdosies
pārliecināt arī citus. Veiktais energoaudits nekādus jaunumus
neatklāja – mums jau tāpat bija skaidrs, ka māja ir kritiskā
stāvoklī un ir pēdējais brīdis kaut ko darīt. Pēdējā laikā esam
tikai šo to pielāpījuši, bet nekas nopietns tā arī nav veikts. Cik
ilgi tā var turpināties? Ēka taču vienkārši nolietojas! Cilvēkiem
jāsaprot, ka tā ir mūsu māja un tikai mums pašiem par to ir
jārūpējas.»