Mūsu pilsētā renovētā daudzdzīvokļu māja Helmaņa ielā 3 atzīta par energoefektīvāk atjaunoto daudzdzīvokļu ēku Latvijā 2010. gadā. «Žūrija augsti novērtēja būvniecības kvalitāti šajā projektā un atzinusi to par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijas labākās prakses objektu, kurā tika veikta kompleksa renovācija,» akcentē Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Sintija Čepanone
Šodien notika konkursa «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2010» laureātu apbalvošana, un nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2010» balva pasniegta SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) par renovēto māju Helmaņa ielā 3. Kopumā konkursam saņemts 21 pieteikums piecās nominācijās, no tiem 12 pretendēja uz uzvaru nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2010». Jelgavā renovētā māja izkonkurējusi daudzdzīvokļu mājas, kurām energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi veikti Ventspilī, Liepājā, Rīgā, Valmierā. Konkursam no Jelgavas bija pieteikta arī māja 4. līnijā 1.
«Esam lepni, ka par energoefektīvāko daudzdzīvokļu ēku visā valstī atzīts tieši Jelgavā renovētais nams, un par to liecinās arī plāksnīte, kas tiks piestiprināta pie mājas. Turklāt veiksmīgo sadarbību ar JNĪP novērtējuši arī partneri – Nordea banka un logu ražotājs, pasniedzot speciālbalvas,» tā Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks.
Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras (ZREA) direktors Mārtiņš Prīsis vērtē, ka renovētās mājas Jelgavā neapšaubāmi kalpo par paraugu citu pašvaldību iedzīvotājiem. «To apliecina arī kupli apmeklētās Renovētu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atvērto durvju dienas, ko rīkoja JNĪP sadarbībā ar ZREA. To laikā ar Jelgavas pieredzi vēlējās iepazīties iedzīvotāji no visas Latvijas, uzteicot augsto darbu kvalitāti,» tā M.Prīsis.
Viņaprāt, Jelgavas «trumpis», salīdzinot ar citu pašvaldību daudzdzīvokļu mājām, kas piedalījās konkursā, ir tas, ka, pirmkārt, renovācijas procesā vienlaicīgi paveikti vairāki energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, tas ir, iedzīvotāji izvēlējušies kompleksu risinājumu, turpretim citviet lielākoties tiek veikta daļēja ēkas renovācija. «Būtisks aspekts ir ventilācijas izbūve un arī lodžijas – Helmaņa ielas 3. mājā tika veikta lodžiju sanācija un aizstiklošana, un Latvijā nav daudz tādu māju, kur tas izdarīts,» tā ZREA direktors, akcentējot augsto darbu kvalitāti, jo kā 4. līnijā 1, tā Helmaņa ielā 3 veikto renovācijas darbu kvalitāti uzraudzīja sadarbības partneri no Vācijas. «Tādējādi JNĪP ieguvis augsta līmeņa pieredzi daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Komanda strādā patiesi profesionāli,» vērtē M.Prīsis.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsver, ka «būt taupīgiem, domāt un rīkoties zaļi – tie mūsdienās ir nozīmīgi vērtību kritēriji. Siltumnoturīgas ēkas ir viens no veidiem, kā to varam īstenot dzīvē, tādēļ esmu gandarīts par ikvienu – kā sabiedrisko, tā dzīvojamo māju, kura ir būvēta atbilstoši energoefektivitātes standartiem. Eiropas Savienības līdzfinansējums, ko iedzīvotāji var saņemt savu ēku renovācijai, ir atbalsts mūsu būvniecības nozarei un būvmateriālu ražotājiem, samazinās energoresursu patēriņš un iedzīvotājiem ir mazāki komunālie maksājumi, vienlaikus tiek sakopta vide un katra atjaunotā ēka kļūst par kaimiņa pozitīvo piemēru. Visi konkursa dalībnieki ir apliecinājuši sevi par kārtīgiem saimniekiem un šodien saņemtās laureātu apliecības ir mājas saimnieka kvalitātes zīme.»
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Helmaņa ielā 3 veikta visu norobežojošo virsmu siltināšana (sienas, bēniņi, pagraba griesti, pamatu cokols), visu logu nomaiņa uz trīs stikla paketēm, ieejas durvju bloku nomaiņa, apkures sistēmas pārbūve no viencauruļu uz divcauruļu ar diferenciālo balansieru uzstādīšanu, visu apkures ķermeņu nomaiņu, termoregulatoru un apkures proporcionalitātes devēju uzstādīšanu. Ēkā veikta arī lodžiju sanācija, aizstiklošana un grīdu flīzēšana, kāpņu telpu remonts, ieejas mezglu rekonstrukcija. Pēc renovācijas siltumenerģijas patēriņš karstajam ūdenim un apkurei ir 98,76 kWh/m², kas ir par 57,44 procentiem mazāk, salīdzinot ar siltumenerģijas patēriņu pirms renovācijas (232,1 kWh/m²).
Konkursu «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2010» Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls «Latvijas Būvniecība» šogad pirmo reizi Latvijā izsludināja, lai veicinātu labo praksi ēku energoefektivitātes jomā.
Foto: Ivars Veiliņš
15.3 °C,
5.3 m/s,
61.1 % 
15.3 °C,
5.3 m/s,
61.1 %