Pilsētā

«Es jūtos pilnīgi piederīga Jelgavai un iederīga šajā pilsētā.
Nevaru iedomāties sevi citur. Jelgava ir vieta, kur nav lielās
Rīgas burzmas, bet tā atrodas pietiekami tuvu galvaspilsētai, un
tas ļauj visur piedalīties, būt iekšā procesos… Es lepojos ar
visu, kas ir Jelgavā – ar cilvēkiem, kuri te dzīvo, strādā, kuri
daudz ko ir sasnieguši, kuri iznes Jelgavas vārdu Latvijā un
pasaulē. Ar Jelgavas pili – tā ir ļoti skaista, vēsturiska un
slavena ēka, tā ir Jelgavas simbols. Ar zaļajām ielām un svaigo
gaisu. Ar upēm, kas plūst cauri Jelgavai. Es lepojos ar mūsu
pilsētas teātriem un it īpaši ar Ādolfa Alunāna teātra režisori
Lūciju Ņefedovu. Un, protams, ar mūziku – ar daudzajiem mūsu
pilsētas koriem, ar orķestriem, īpaši ar «Jelgavas Kamerorķestri»,
ko diriģē jaunais un talantīgais Aigars Meri – rīdzinieks, kurš
varētu ne tādu vien orķestri vadīt, bet viņš izvēlējies mūs,
Jelgavu, ar Raita Ašmaņa bigbendu – Raitis ir tik talantīgs
mūziķis, kas uzstājas gan pie mums, gan Rīgā… Tā varētu uzskaitīt
bezgala daudz, jo mūsu pilsētā noteikti nav nekā tāda, par ko būtu
jākaunas.»