«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Ilzes Bērziņas pētījums «Valdekas pils vēsture un attīstības perspektīvas». Šis ir viens no 25 pilsētas skolēnu darbiem, kurš izvirzīts Latvijas 35. skolēnu zinātniskajai konferencei, kas notiks no 15. līdz 17. aprīlim Rīgā.
Ilze Bērziņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolniece: «Vairākus gadus, mērojot ceļu uz 1. speciālo internātpamatskolu, ar žēlumu noskatījos uz Valdekas pili, kas iet postā. Jau mācoties šajā skolā, atceros, pētījām pils vēsturi. Toreiz gan nekā daudz neatradām, tālab nolēmu, ka man šajā darbā pamatīgāk jāizpēta Valdekas pils vēsture, jāapzina tās stāvoklis 21. gadsimtā un jāizstrādā savs redzējums par tās nākotnes perspektīvām. Tiesa, šobrīd Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kas ir ēkas saimniece, ir sava vīzija par pili, padarot to par modernu kompleksu, kuru apdzīvos Lauku inženieru fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas programmas studenti, te tiks ierīkots neliels publiski pieejams mākslas centrs. Jā, ideja ir laba, taču ieguvēji galvenokārt būs tikai studenti. Bet, manuprāt, ieguvējiem jābūt visiem pilsētniekiem, tūristiem. Tiekoties ar Jelgavas iedzīvotājiem, kas ir strādājuši, dzīvojuši Valdekas pilī un tās apkārtnē, kā arī uzrunājot tās īpašniekus, atklāju daudz jaunu un interesantu lietu, par kurām būtu vērts pastāstīt arī citiem. Izrādās, ka 20. gadsimtā te atradās dzīvojamā māja, vaska darbnīca, bērnudārzs, vēlēšanu iecirknis, koka apstrādes darbnīca un teātris. Savukārt es šodien pili redzu kā muzeju. Ja pili atvērtu apmeklētājiem, veidojot apskates programmas un pasākumus, veiksmīgi izmantotu nostāstus un interesantos vēstures faktus, tad pils kļūtu par apmeklētu un populāru Jelgavas tūrisma objektu. Šobrīd, kad daudz tiek runāts par tūrisma attīstību mūsu pilsētā, šī arhitektūras pieminekļa saglabāšana varētu būt ļoti nozīmīga, bet ar laiku noteikti nestu finansiālu labumu arī pilsētas kopējā budžetā. Manuprāt, cilvēkiem būtu interesanti kaut vai dzirdēt, kas te reiz atradies. Piemēram, skolotāja Dzintra Žilko atceras, ka, mācoties 7. klasē, vēlēšanās tur pie urnas stāvējusi goda sardzē, vaktējot, lai cilvēki vēlēšanu zīmes iemet pareizi. Kādu laiku pilī atradās augļu cehs, kur arī skolēniem mācīja, kā pareizi konservēt, kā attaisīt burkas un kā sterilizēt augļus un dārzeņus. Bet pēc 1953. gada tur bijis bērnudārzs. Manuprāt, Valdekas pils atjaunošana ir ļoti svarīga, jo tā veido vairāku gadsimtu vēsturi. Pils varētu kalpot kā muzejs, viesnīca un kafejnīca. Es piedāvāju pilī izveidot muzeju, kas dod iespēju iejusties 19. gadsimta dzīvē. Piemēram, katram viesim vai tūristam tiktu dota iespēja nedēļu dzīvot pilī, attēlojot kādu vēsturisku cilvēku, proti, kādam no viesiem būtu jāiejūtas Matīsa fon Rekes ādā. Tas nozīmē, ka viņam visu nedēļu būtu jāpilda dažādi pienākumi, kas 19. gadsimtā bija raksturīgi dižciltīgajiem. Bet kādam citam būtu jāiejūtas kalpa lomā, tas nozīmē, ka viņam visu nedēļu būtu jāstrādā un jāpilda kunga norādījumi. Tas taču būtu interesanti!»
Foto: Ivars Veiliņš
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %