18.4 °C, 1.1 m/s, 90 %

Pilsētā

«Es tomēr gribu teatrālu muzeju»
03/04/2011

«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Ilzes Bērziņas pētījums «Valdekas pils vēsture un attīstības perspektīvas». Šis ir viens no 25 pilsētas skolēnu darbiem, kurš izvirzīts Latvijas 35. skolēnu zinātniskajai konferencei, kas notiks no 15. līdz 17. aprīlim Rīgā.

«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas
skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem.
Šoreiz – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Ilzes Bērziņas
pētījums «Valdekas pils vēsture un attīstības perspektīvas». Šis ir
viens no 25 pilsētas skolēnu darbiem, kurš izvirzīts Latvijas 35.
skolēnu zinātniskajai konferencei, kas notiks no 15. līdz 17.
aprīlim Rīgā.

Ilze Bērziņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas
skolniece:

«Vairākus gadus, mērojot ceļu uz 1. speciālo internātpamatskolu, ar
žēlumu noskatījos uz Valdekas pili, kas iet postā. Jau mācoties
šajā skolā, atceros, pētījām pils vēsturi. Toreiz gan nekā daudz
neatradām, tālab nolēmu, ka man šajā darbā pamatīgāk jāizpēta
Valdekas pils vēsture, jāapzina tās stāvoklis 21. gadsimtā un
jāizstrādā savs redzējums par tās nākotnes perspektīvām. Tiesa,
šobrīd Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kas ir ēkas
saimniece, ir sava vīzija par pili, padarot to par modernu
kompleksu, kuru apdzīvos Lauku inženieru fakultātes Ainavu
arhitektūras un plānošanas programmas studenti, te tiks ierīkots
neliels publiski pieejams mākslas centrs. Jā, ideja ir laba, taču
ieguvēji galvenokārt būs tikai studenti. Bet, manuprāt, ieguvējiem
jābūt visiem pilsētniekiem, tūristiem. Tiekoties ar Jelgavas
iedzīvotājiem, kas ir strādājuši, dzīvojuši Valdekas pilī un tās
apkārtnē, kā arī uzrunājot tās īpašniekus, atklāju daudz jaunu un
interesantu lietu, par kurām būtu vērts pastāstīt arī citiem.
Izrādās, ka 20. gadsimtā te atradās dzīvojamā māja, vaska darbnīca,
bērnudārzs, vēlēšanu iecirknis, koka apstrādes darbnīca un teātris.
Savukārt es šodien pili redzu kā muzeju. Ja pili atvērtu
apmeklētājiem, veidojot apskates programmas un pasākumus, veiksmīgi
izmantotu nostāstus un interesantos vēstures faktus, tad pils kļūtu
par apmeklētu un populāru Jelgavas tūrisma objektu. Šobrīd, kad
daudz tiek runāts par tūrisma attīstību mūsu pilsētā, šī
arhitektūras pieminekļa saglabāšana varētu būt ļoti nozīmīga, bet
ar laiku noteikti nestu finansiālu labumu arī pilsētas kopējā
budžetā. Manuprāt, cilvēkiem būtu interesanti kaut vai dzirdēt, kas
te reiz atradies. Piemēram, skolotāja Dzintra Žilko atceras, ka,
mācoties 7. klasē, vēlēšanās tur pie urnas stāvējusi goda sardzē,
vaktējot, lai cilvēki vēlēšanu zīmes iemet pareizi. Kādu laiku pilī
atradās augļu cehs, kur arī skolēniem mācīja, kā pareizi konservēt,
kā attaisīt burkas un kā sterilizēt augļus un dārzeņus. Bet pēc
1953. gada tur bijis bērnudārzs. Manuprāt, Valdekas pils
atjaunošana ir ļoti svarīga, jo tā veido vairāku gadsimtu vēsturi.
Pils varētu kalpot kā muzejs, viesnīca un kafejnīca. Es piedāvāju
pilī izveidot muzeju, kas dod iespēju iejusties 19. gadsimta dzīvē.
Piemēram, katram viesim vai tūristam tiktu dota iespēja nedēļu
dzīvot pilī, attēlojot kādu vēsturisku cilvēku, proti, kādam no
viesiem būtu jāiejūtas Matīsa fon Rekes ādā. Tas nozīmē, ka viņam
visu nedēļu būtu jāpilda dažādi pienākumi, kas 19. gadsimtā bija
raksturīgi dižciltīgajiem. Bet kādam citam būtu jāiejūtas kalpa
lomā, tas nozīmē, ka viņam visu nedēļu būtu jāstrādā un jāpilda
kunga norādījumi. Tas taču būtu interesanti!»

Foto: Ivars Veiliņš