Šī gada aprīlī viens no vadošajiem Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem «Exigen Services Latvia» atklāja savu filiāli Jelgavā, šo lēmumu motivējot ar vēlmi piesaistīt jaunus darbiniekus un līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāti. No filiāles 40 darba vietām pašlaik aizpildītas 15, tādēļ uzņēmums ir atvērts jauniem izglītotiem speciālistiem, kuri gatavi sevi apliecināt IT jomā.
Jānis Kovaļevskis
Pēc starptautisku pētījumu aplēsēm, tieši IT joma ir viena no straujāk augošajām pasaulē un ap 2015. gadu Eiropā vien varētu būt 600 tūkstoši vakanču. «Latvija šajā ziņā nebūs izņēmums, jo mums jau šobrīd trūkst speciālistu ar atbilstošu izglītību un prasmēm. Satraucošs ir fakts, ka no aptuveni 1700 jauniešiem, kuri ik gadu uzsāk studijas IT jomā, tās pabeidz tikai ap 800, tādēļ par profesionālo orientāciju jāsāk domāt krietni vien agrāk nekā vidusskolā. Somijas kolēģi aprēķinājuši, ka katrs «atbirušais» students valsts ekonomikai izmaksā aptuveni miljonu eiro. Latvijā šādu aprēķinu nav, tomēr situācija, ka vairāk nekā puse studentu, kuri uzsāk mācības, tās nepabeidz, liecina, ka jauniešiem priekšstats par karjeras izvēli ir vājš,» savu pārliecību pauž «Exigen Services Latvia» valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares pārstāvji bija vieni no pirmajiem, kuri jau krīzes laikā sāka runāt par kvalificētu speciālistu trūkumu. Vai redzat kādu risinājumu šai problēmai?
Nav viena universāla risinājuma, bet skaidrs ir tas, ka arī potenciālajiem darba devējiem jākļūst aktīvākiem, sadarbojoties ar augstskolām un atbildīgajām valsts institūcijām, lai gan IKT nozares uzņēmumi bijuši vieni no aktīvākajiem šajā ziņā. Jādomā, kā celt profesijas prestižu, jo IT studijas ir pietiekami smagas un prasa lielu piepūli. Ne visi tam ir gatavi, vēl jo vairāk, ja mērķtiecīgi uz to nav gājuši. Šodien IT jomā nepietiek ar bakalaura grādu, jo tas ir tikai pamats, faktiski nepieciešams arī maģistra grāds, specializējoties kādā konkrētā jomā.
Šajā ziņā jelgavnieki ir daudz sasnieguši, jo 12 gadu laikā, kopš tika izveidota Informācijas tehnoloģiju fakultāte, esat tikuši pat līdz doktora studiju programmai. Arī pats studiju process Jelgavā ir ģimeniskāks, jo ir atšķirība, vai pasniedzējs strādā ar 25 studentiem vai 300, kā tas, piemēram, ir Rīgas Tehniskajā universitātē. To mēs redzam arī pēc saviem darbiniekiem – LLU absolventi nav tik vīzdegunīgi, viņiem ir cita attieksme pret dzīvi. Jelgavā mērķtiecīgi tiek strādāts uz to, lai izstrādātajiem diplomdarbiem būtu praktisks pielietojums. Ir daudz pozitīvu piemēru, kā modernās tehnoloģijas tiek pielietotas biškopībā, meža zinātnē un lauksaimniecībā kopumā.
Aktīvi piedalāties dažādās kampaņās, aicinot jauniešus studēt inženierzinātnes, tomēr populārākās arvien ir ekonomistu, juristu un žurnālistu studiju programmas. Vai lielāks akcents nebūtu jāliek uz profesionālo izglītību un ievirzi jau pēc pamatskolas?
Pēdējos gados esam nonākuši pie šādas atziņas, tāpēc arvien biežāk viesojamies skolās, lai stāstītu par karjeras iespējām IT jomā. Arī šajā ziņā Jelgavā ir labs piemērs – uz 1. ģimnāzijas bāzes veidotā Tehnoloģiju vidusskola, kurā piesaistījām karjeras konsultantu, lai jauniešiem sniegtu plašāku priekšstatu par iespējamo nākotnes profesiju. Programmēšanas pamatus un daudzas citas lietas var apgūt jau skolas laikā, tādēļ šīs lietas būtu vēlams integrēt vispārējā izglītības sistēmā vismaz kā izvēles priekšmetu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka visa pamatā ir matemātika un fizika.
Vecāki ir novērtējuši pašvaldības iniciatīvu par Tehnoloģiju vidusskolu – tā šogad bija pieprasītākā starp pirmklasnieku vecākiem.
Patīkami dzirdēt, nezināju, ka šī iecere tik labi aizgājusi! Jācer, ka tas nebūs tikai mirkļa uzplaiksnījums.
Vai augstākā izglītība ir obligāts priekšnosacījums, lai strādātu IT jomā?
Jā, jo, kā jau minēju, bieži vien nepietiek pat ar bakalauru, jo IT lietas ir pietiekami sarežģītas, lai tās katrs varētu apgūt mājas režīmā. Ir daudz un smagi jāstrādā, lai nonāktu līdz tam profesionālajam līmenim, ar kuru varēs konkurēt ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū.
Ar kādu atalgojumu var rēķināties topošie IT speciālisti?
Vidējais atalgojums mūsu uzņēmumā ir 1250 lati pirms nodokļu nomaksas, tomēr, lai tiktu līdz šim līmenim, sevi ir jāpierāda. Parasti tas notiek trīs četru gadu laikā. Studenti, kurus pieņemam darbā uz pārbaudes laiku, sākotnēji saņem ap 300 latiem. Šajā periodā viņi vairāk mācās nekā dod reālu ieguldījumu uzņēmumā.
Viens no kompānijas «Exigen» vadmotīviem ir būt uzņēmumam ar augstu sociālo atbildību. Kā tas izpaužas?
Uzņēmuma misija ir būt par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu uzņēmumu, kas nodrošina iespēju mūsu mazbērniem strādāt un dzīvot plaukstošā Latvijā. Mēs vēlamies pierādīt, ka Latvijā var dzīvot, strādāt un pelnīt pietiekami lielu atalgojumu. Esam ieviesuši stipendijas labākajiem studentiem piecās augstskolās, atbalstām jaunos programmētājus viņu startos dažādās programmēšanas sacensībās Eiropā un pasaulē. Kopā ar RTU fondu «Attīstība» un Latvijas Zinātņu akadēmiju esam ieviesuši Eižena Āriņa balvu datorikā, aktīvi darbojamies darba devēju un nozares asociācijās. Lielu uzsvaru liekam arī uz to, lai mūsu darbiniekiem būtu lieliski darba apstākļi un kopīgi pasākumi. Esam kopā ar saviem darbiniekiem gan priecīgos, gan ne tik priecīgos brīžos, atbalstot gan finansiāli, gan ar papildu brīvdienām. Mūsu uzņēmumā ir prakse, ka gadījumā, ja aizsaulē aiziet kāds no mūsu darbiniekiem, viņu bērniem līdz pat 18 gadu vecumam maksājam pabalstu 200 latu apmērā pēc nodokļu nomaksas par katru bērnu. Ir bijuši vairāki šādi gadījumi, arī nesenā traģēdija Jelgavā, kad bojā gāja mūsu darbiniece, kuras ģimenē auga trīs nepilngadīgi bērni. Turpmākos gadus ģimenei līdz bērnu pilngadībai ik mēnesi pārskaitīsim 600 latu pabalstu.
Cik šobrīd uzņēmumā ir darbinieku?
Šobrīd Latvijā mums ir 340 darbinieki – tas ir uz pusi mazāk nekā 2009. gadā pirms krīzes, kad uzņēmumā strādāja 675 darbinieki. Visgrūtāk mums gāja 2009. gada beigās un 2010. gada pirmajā pusē, kad bijām spiesti atbrīvot ap 300 strādājošo. Krīze mums deva iespēju izvērtēt savu efektivitāti, to, kas patiešām ir vajadzīgs un dod rezultātu, kas vienkārši darīts inerces pēc. Izmaksas atbalstošajām funkcijām samazinājām par 60 procentiem, bet uzņēmuma apgrozījums aizvadītajā saimnieciskajā gadā jau atkal pārsniedza 10 miljonus latu jeb 70 procentus no «treknajos» gados iespētā. Tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa un atkal augam. Tādēļ ceru, ka jau pavisam drīz izdosies aizpildīt arī Jelgavas biroju, kurā no 40 darba vietām šobrīd aizpildītas ir tikai 15.
Esat atvēruši filiāles Jelgavā un Liepājā – vai šis solis ir attaisnojies?
Esam nonākuši pie atziņas, ka bieži vien ārpus Rīgas piesaistīt darbiniekus ir vieglāk. Mūs galvenokārt interesēja pilsētas, kur ir iespēja studēt IT. Interesanti, ka pēc Jelgavas biroja atvēršanas pie mums darbā pieteicās vairāki cilvēki, kuri bija strādājuši citās kompānijās, bet vairs nevēlējās braukāt uz Rīgu. Lai arī 40 kilometri nav daudz, tie tomēr ietekmē dzīves kvalitāti, tādēļ, domājot gan par esošajiem, gan topošajiem darbiniekiem, filiāles reģionos varētu būt veiksmīgs projekts.
Sadarbojaties ar tādām pasaulē zināmām kompānijām kā «Deutsche post», «Adobe», «T Mobile». Vai no Latvijas ir iespējams veikt pārdošanas darbu šādiem uzņēmumiem?
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau 1990. gadā, kad iepazināmies ar Rietumu latvieti Jāni Gobiņu, kurš bija strādājis IT jomā ASV un Vācijā. Viņš bija viens no IT nozares celmlaužiem Latvijā un iedrošināja arī mūs. Pirmais projekts bija Vācijas mākslinieku slimokases informācijas sistēmas projekts, kuru veiksmīgi realizējām. Tā izveidojās «Software House Rīga», uz kura bāzes tika veidoti SWH grupas uzņēmumi. Mēs veiksmīgi strādājām ar Vācijas pasūtītājiem, un šie kontakti sniedz mums priekšrocības Vācijas tirgū joprojām. Pēc pievienošanās «Exigen» grupai mātes kompānija mums aizliedza piedalīties iepirkumu konkursos ārpus Baltijas valstīm, jo ar tiešo pārdošanas darbu nodarbojās mātes kompānija. Pašlaik situācija ir mainījusies un kā perspektīvākos virzienus jauniem tirgiem uzlūkojam Azerbaidžānu, Gruziju un Ukrainu. Drīz vajadzētu būt pirmajiem līgumiem arī šajās valstīs.
Kā vērtējat Latvijas publiskā sektora e-pārvaldes elementus? Cik veiksmīgi valsts un pašvaldības līdz šim attīstījušas elektroniskos pakalpojumus?
Nekas nenotiek pats no sevis. Jārada apstākļi, kuros šie elektroniskie pakalpojumi rada biznesa vērtību. Ne visos gadījumos par to tiek domāts. Bieži vien, ieviešot kādu jaunu pakalpojumu, tiek paredzēti līdzekļi programmēšanas darbam un sistēmas izstrādei, bet nav naudas šī produkta popularizēšanai, kas ir ne mazāk svarīgi. Vidusmēra cilvēkam bieži vien pietrūkst informācijas par piedāvātajām iespējām. Mums ir pietiekami daudz veiksmīgu piemēru, kur šie e-pārvaldes pakalpojumi strādā. Kaut vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, nemaz nerunājot par banku piedāvāto servisu, kuru augstās drošības dēļ izmanto arī citi pakalpojumu sniedzēji. Lielākais izaicinājums šobrīd ir savstarpēji savienot valsts informācijas sistēmas, lai cilvēks no tām justu reālu atdevi, visus savus jautājumus atrisinot vienā vietā.
Pēc kādiem IT produktiem globālajā tirgū ir vislielākais pieprasījums?
Aktuālākie ir mobilie risinājumi, biznesa analīze un datu glabāšanas iespējas. Tie ir arī galvenie virzieni, kurus šobrīd attīstām.
Foto: Ivars Veiliņš
2 °C,
1.7 m/s,
91.6 % 
2 °C,
1.7 m/s,
91.6 %