2 °C, 1.7 m/s, 91.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Exigen Services»: Lielākā daļa praktikantu vēlāk pie mums paliek arī uz pastāvīgu darbu
«Exigen Services»: Lielākā daļa praktikantu vēlāk pie mums paliek arī uz pastāvīgu darbu
20/07/2013

Šī gada aprīlī viens no vadošajiem Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem «Exigen Services Latvia» atklāja savu filiāli Jelgavā, šo lēmumu motivējot ar vēlmi piesaistīt jaunus darbiniekus un līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāti. No filiāles 40 darba vietām pašlaik aizpildītas 15, tādēļ uzņēmums ir atvērts jauniem izglītotiem speciālistiem, kuri gatavi sevi apliecināt IT jomā.

Jānis Kovaļevskis

Šī gada aprīlī viens no
vadošajiem Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem
«Exigen Services Latvia» atklāja savu filiāli Jelgavā, šo lēmumu
motivējot ar vēlmi piesaistīt jaunus darbiniekus un līdzšinējo
veiksmīgo sadarbību ar LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāti. No
filiāles 40 darba vietām pašlaik aizpildītas 15, tādēļ uzņēmums ir
atvērts jauniem izglītotiem speciālistiem, kuri gatavi sevi
apliecināt IT jomā.

Pēc starptautisku pētījumu aplēsēm,
tieši IT joma ir viena no straujāk augošajām pasaulē un ap 2015.
gadu Eiropā vien varētu būt 600 tūkstoši vakanču. «Latvija šajā
ziņā nebūs izņēmums, jo mums jau šobrīd trūkst speciālistu ar
atbilstošu izglītību un prasmēm. Satraucošs ir fakts, ka no
aptuveni 1700 jauniešiem, kuri ik gadu uzsāk studijas IT jomā, tās
pabeidz tikai ap 800, tādēļ par profesionālo orientāciju jāsāk
domāt krietni vien agrāk nekā vidusskolā. Somijas kolēģi
aprēķinājuši, ka katrs «atbirušais» students valsts ekonomikai
izmaksā aptuveni miljonu eiro. Latvijā šādu aprēķinu nav, tomēr
situācija, ka vairāk nekā puse studentu, kuri uzsāk mācības, tās
nepabeidz, liecina, ka jauniešiem priekšstats par karjeras izvēli
ir vājš,» savu pārliecību pauž «Exigen Services Latvia» valdes
priekšsēdētāja vietnieks Uldis Smilts.

Informācijas un komunikāciju
tehnoloģiju (IKT) nozares pārstāvji bija vieni no pirmajiem, kuri
jau krīzes laikā sāka runāt par kvalificētu speciālistu trūkumu.
Vai redzat kādu risinājumu šai problēmai?

Nav viena universāla risinājuma, bet
skaidrs ir tas, ka arī potenciālajiem darba devējiem jākļūst
aktīvākiem, sadarbojoties ar augstskolām un atbildīgajām valsts
institūcijām, lai gan IKT nozares uzņēmumi bijuši vieni no
aktīvākajiem šajā ziņā. Jādomā, kā celt profesijas prestižu, jo IT
studijas ir pietiekami smagas un prasa lielu piepūli. Ne visi tam
ir gatavi, vēl jo vairāk, ja mērķtiecīgi uz to nav gājuši. Šodien
IT jomā nepietiek ar bakalaura grādu, jo tas ir tikai pamats,
faktiski nepieciešams arī maģistra grāds, specializējoties kādā
konkrētā jomā.

Šajā ziņā jelgavnieki ir daudz
sasnieguši, jo 12 gadu laikā, kopš tika izveidota Informācijas
tehnoloģiju fakultāte, esat tikuši pat līdz doktora studiju
programmai. Arī pats studiju process Jelgavā ir ģimeniskāks, jo ir
atšķirība, vai pasniedzējs strādā ar 25 studentiem vai 300, kā tas,
piemēram, ir Rīgas Tehniskajā universitātē. To mēs redzam arī pēc
saviem darbiniekiem – LLU absolventi nav tik vīzdegunīgi, viņiem ir
cita attieksme pret dzīvi. Jelgavā mērķtiecīgi tiek strādāts uz to,
lai izstrādātajiem diplomdarbiem būtu praktisks pielietojums. Ir
daudz pozitīvu piemēru, kā modernās tehnoloģijas tiek pielietotas
biškopībā, meža zinātnē un lauksaimniecībā kopumā.

 

Aktīvi piedalāties dažādās
kampaņās, aicinot jauniešus studēt inženierzinātnes, tomēr
populārākās arvien ir ekonomistu, juristu un žurnālistu studiju
programmas. Vai lielāks akcents nebūtu jāliek uz profesionālo
izglītību un ievirzi jau pēc pamatskolas?

Pēdējos gados esam nonākuši pie šādas
atziņas, tāpēc arvien biežāk viesojamies skolās, lai stāstītu par
karjeras iespējām IT jomā. Arī šajā ziņā Jelgavā ir labs piemērs –
uz 1. ģimnāzijas bāzes veidotā Tehnoloģiju vidusskola, kurā
piesaistījām karjeras konsultantu, lai jauniešiem sniegtu plašāku
priekšstatu par iespējamo nākotnes profesiju. Programmēšanas
pamatus un daudzas citas lietas var apgūt jau skolas laikā, tādēļ
šīs lietas būtu vēlams integrēt vispārējā izglītības sistēmā vismaz
kā izvēles priekšmetu. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka visa pamatā ir
matemātika un fizika.

 

Vecāki ir novērtējuši
pašvaldības iniciatīvu par Tehnoloģiju vidusskolu – tā šogad bija
pieprasītākā starp pirmklasnieku vecākiem.

Patīkami dzirdēt, nezināju, ka šī iecere
tik labi aizgājusi! Jācer, ka tas nebūs tikai mirkļa
uzplaiksnījums.

 

Vai augstākā izglītība ir
obligāts priekšnosacījums, lai strādātu IT
jomā?

Jā, jo, kā jau minēju, bieži vien
nepietiek pat ar bakalauru, jo IT lietas ir pietiekami sarežģītas,
lai tās katrs varētu apgūt mājas režīmā. Ir daudz un smagi
jāstrādā, lai nonāktu līdz tam profesionālajam līmenim, ar kuru
varēs konkurēt ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā
tirgū.

 

Ar kādu atalgojumu var
rēķināties topošie IT speciālisti?

Vidējais atalgojums mūsu uzņēmumā ir
1250 lati pirms nodokļu nomaksas, tomēr, lai tiktu līdz šim
līmenim, sevi ir jāpierāda. Parasti tas notiek trīs četru gadu
laikā. Studenti, kurus pieņemam darbā uz pārbaudes laiku, sākotnēji
saņem ap 300 latiem. Šajā periodā viņi vairāk mācās nekā dod reālu
ieguldījumu uzņēmumā.

 

Viens no kompānijas «Exigen»
vadmotīviem ir būt uzņēmumam ar augstu sociālo atbildību. Kā tas
izpaužas?

Uzņēmuma misija ir būt par ilgtspējīgu
un sociāli atbildīgu uzņēmumu, kas nodrošina iespēju mūsu
mazbērniem strādāt un dzīvot plaukstošā Latvijā. Mēs vēlamies
pierādīt, ka Latvijā var dzīvot, strādāt un pelnīt pietiekami lielu
atalgojumu. Esam ieviesuši stipendijas labākajiem studentiem piecās
augstskolās, atbalstām jaunos programmētājus viņu startos dažādās
programmēšanas sacensībās Eiropā un pasaulē. Kopā ar RTU fondu
«Attīstība» un Latvijas Zinātņu akadēmiju esam ieviesuši Eižena
Āriņa balvu datorikā, aktīvi darbojamies darba devēju un nozares
asociācijās. Lielu uzsvaru liekam arī uz to, lai mūsu darbiniekiem
būtu lieliski darba apstākļi un kopīgi pasākumi. Esam kopā ar
saviem darbiniekiem gan priecīgos, gan ne tik priecīgos brīžos,
atbalstot gan finansiāli, gan ar papildu brīvdienām. Mūsu uzņēmumā
ir prakse, ka gadījumā, ja aizsaulē aiziet kāds no mūsu
darbiniekiem, viņu bērniem līdz pat 18 gadu vecumam maksājam
pabalstu 200 latu apmērā pēc nodokļu nomaksas par katru bērnu. Ir
bijuši vairāki šādi gadījumi, arī nesenā traģēdija Jelgavā, kad
bojā gāja mūsu darbiniece, kuras ģimenē auga trīs nepilngadīgi
bērni. Turpmākos gadus ģimenei līdz bērnu pilngadībai ik mēnesi
pārskaitīsim 600 latu pabalstu.

 

Cik šobrīd uzņēmumā ir
darbinieku?

Šobrīd Latvijā mums ir 340 darbinieki –
tas ir uz pusi mazāk nekā 2009. gadā pirms krīzes, kad uzņēmumā
strādāja 675 darbinieki. Visgrūtāk mums gāja 2009. gada beigās un
2010. gada pirmajā pusē, kad bijām spiesti atbrīvot ap 300
strādājošo. Krīze mums deva iespēju izvērtēt savu efektivitāti, to,
kas patiešām ir vajadzīgs un dod rezultātu, kas vienkārši darīts
inerces pēc. Izmaksas atbalstošajām funkcijām samazinājām par 60
procentiem, bet uzņēmuma apgrozījums aizvadītajā saimnieciskajā
gadā jau atkal pārsniedza 10 miljonus latu jeb 70 procentus no
«treknajos» gados iespētā. Tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa un
atkal augam. Tādēļ ceru, ka jau pavisam drīz izdosies aizpildīt arī
Jelgavas biroju, kurā no 40 darba vietām šobrīd aizpildītas ir
tikai 15.

 

Esat atvēruši filiāles Jelgavā
un Liepājā – vai šis solis ir attaisnojies?

Esam nonākuši pie atziņas, ka bieži vien
ārpus Rīgas piesaistīt darbiniekus ir vieglāk. Mūs galvenokārt
interesēja pilsētas, kur ir iespēja studēt IT. Interesanti, ka pēc
Jelgavas biroja atvēršanas pie mums darbā pieteicās vairāki
cilvēki, kuri bija strādājuši citās kompānijās, bet vairs nevēlējās
braukāt uz Rīgu. Lai arī 40 kilometri nav daudz, tie tomēr ietekmē
dzīves kvalitāti, tādēļ, domājot gan par esošajiem, gan topošajiem
darbiniekiem, filiāles reģionos varētu būt veiksmīgs
projekts.

 

Sadarbojaties ar tādām pasaulē
zināmām kompānijām kā «Deutsche post», «Adobe», «T Mobile». Vai no
Latvijas ir iespējams veikt pārdošanas darbu šādiem
uzņēmumiem?

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau 1990.
gadā, kad iepazināmies ar Rietumu latvieti Jāni Gobiņu, kurš bija
strādājis IT jomā ASV un Vācijā. Viņš bija viens no IT nozares
celmlaužiem Latvijā un iedrošināja arī mūs. Pirmais projekts bija
Vācijas mākslinieku slimokases informācijas sistēmas projekts, kuru
veiksmīgi realizējām. Tā izveidojās «
Software House Rīga», uz kura bāzes tika veidoti SWH
grupas uzņēmumi. Mēs veiksmīgi strādājām ar Vācijas pasūtītājiem,
un šie kontakti sniedz mums priekšrocības Vācijas tirgū joprojām.
Pēc pievienošanās «Exigen» grupai mātes kompānija mums aizliedza
piedalīties iepirkumu konkursos ārpus Baltijas valstīm, jo ar tiešo
pārdošanas darbu nodarbojās mātes kompānija. Pašlaik situācija ir
mainījusies un kā perspektīvākos virzienus jauniem tirgiem
uzlūkojam Azerbaidžānu, Gruziju un Ukrainu. Drīz vajadzētu būt
pirmajiem līgumiem arī šajās valstīs.

 

Kā vērtējat Latvijas publiskā
sektora e-pārvaldes elementus? Cik veiksmīgi valsts un pašvaldības
līdz šim attīstījušas elektroniskos
pakalpojumus?

Nekas nenotiek pats no sevis. Jārada
apstākļi, kuros šie elektroniskie pakalpojumi rada biznesa vērtību.
Ne visos gadījumos par to tiek domāts. Bieži vien, ieviešot kādu
jaunu pakalpojumu, tiek paredzēti līdzekļi programmēšanas darbam un
sistēmas izstrādei, bet nav naudas šī produkta popularizēšanai, kas
ir ne mazāk svarīgi. Vidusmēra cilvēkam bieži vien pietrūkst
informācijas par piedāvātajām iespējām. Mums ir pietiekami daudz
veiksmīgu piemēru, kur šie e-pārvaldes pakalpojumi strādā. Kaut vai
Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūrā, nemaz nerunājot par banku
piedāvāto servisu, kuru augstās drošības dēļ izmanto arī citi
pakalpojumu sniedzēji. Lielākais izaicinājums šobrīd ir savstarpēji
savienot valsts informācijas sistēmas, lai cilvēks no tām justu
reālu atdevi, visus savus jautājumus atrisinot vienā
vietā.

 

Pēc kādiem IT produktiem
globālajā tirgū ir vislielākais pieprasījums?

Aktuālākie ir mobilie risinājumi,
biznesa analīze un datu glabāšanas iespējas. Tie ir arī galvenie
virzieni, kurus šobrīd attīstām.

Foto: Ivars Veiliņš