19.8 °C, 1.5 m/s, 82 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāFiksēti pirmie kūlas ugunsgrēki; soda arī par atkritumu un lapu dedzināšanu
Fiksēti pirmie kūlas ugunsgrēki; soda arī par atkritumu un lapu dedzināšanu
13/04/2010

VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko informē, ka tendences liecina – kūlas ugunsgrēku skaits Jelgavā sāk pieaugt: pēdējo trīs dienu laikā saņemti septiņi izsaukumi. Ugunsdzēsēji brīdina – par kūlas dedzināšanu var piemērot sodu līdz pat 500 latiem.

Ilze Knusle-Jankevica

VUGD Zemgales reģiona brigādes
Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko informē, ka tendences
liecina – kūlas ugunsgrēku skaits Jelgavā sāk pieaugt: pēdējo trīs
dienu laikā saņemti septiņi izsaukumi. Ugunsdzēsēji brīdina – par
kūlas dedzināšanu var piemērot sodu līdz pat 500
latiem.

A.Hroļenko informē, ka šopavasar pirmais
kūlas ugunsgrēks Jelgavā fiksēts aizvadītajā nedēļas nogalē –
svētdien, 11. aprīlī, pulksten 17.29 VUGD saņēmis izsaukumu uz
Viskaļu ielu, kur degusi kūla 2,5 hektāru platībā. Tas arī ir
lielākais no septiņiem fiksētajiem ugunsgrēkiem, bet arī citviet
dzēstas palielas platības – Garozas ielā 113 dedzis 1000
kvadrātmetrus liels laukums, bet Graudu ielā 6 – 5000
kvadrātmetri.

Nevienā no ugunsgrēkiem īpašumi nav deguši,
nav arī cietušo vai bojāgājušo. Tomēr Jelgavas novadā reģistrēts
viens gadījums, kad kūlas ugunsgrēkā nodeg māja – vakar Glūdas
pagastā dega 5000 kvadrātmetri kūlas un uguns aprija arī dārza
mājiņu.

A.Hroļenko pieļauj, ka samazinātā budžeta dēļ
šogad VUGD Zemgales reģiona brigāde nevarēs ierasties uz visiem
kūlas ugunsgrēkiem, kaut gan pēdējos gados vērojama tendence, ka
kūlas ugunsgrēku skaits samazinās. Viņaprāt, ir mainījusies
iedzīvotāju apziņa un īpašums tiek sakopts pērnā gada rudenī, lai
nerastos kūla pavasarī, tomēr, iestājoties siltākam laikam, daži
tomēr ķeras pie vecajām metodēm. «Arī šogad veiksim reidus, lai
kūlas dedzinātājus un nesakopto lauku īpašniekus, kur degusi kūla,
administratīvi sodītu. Tāpat sniegsim informāciju Lauka atbalsta
dienestam par degušajām platībām uz lauksaimniecībā izmantojamām
zemēm,» norāda komandieris.

AS «Latvenergo» Ārējās komunikācijas daļas
vadītājs Andris Siksnis norāda, ka pērnās zāles
dedzināšanas izraisītie ugunsgrēki nodara postījumus arī gaisvadu
elektrolīnijās un transformatoru apakšstacijās. Aprīlī jau fiksēti
četri gadījumi, kad reģionos pērnās zāles dedzināšana nopietni
apdraudēja gaisvadu elektrolīniju darbību un enerģijas piegādi.
Viņš skaidro, ka, a
izdegoties līnijas
balstam, rodas apdraudējums elektrolīnijai visā tās garumā, tādēļ
šādos gadījumos automātiskā līniju aizsardzības sistēma atslēdz
elektroenerģijas piegādi klientiem. Apdegušie balsti var lūzt un
gāzties, apdraudēt iedzīvotāju drošību un radīt elektroenerģijas
piegādes traucējumus.

Kūlas dedzinātājus var saukt gan pie
administratīvās, gan pie kriminālatbildības. Saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu var uzlikt
sodu no 200 līdz 500 latiem vai piemērot administratīvo arestu uz
laiku līdz 15 diennaktīm. Savukārt ja zemes
īpašnieks (valdītājs) neveic nepieciešamos pasākumus, lai objekta
teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana, viņu var sodīt ar naudas
sodu līdz pat 1000 latiem (sods fiziskām personām – no 20 līdz 200
latiem, juridiskām personām – no 200 līdz 1000 latiem). Šopavasar
vēl nav sastādīts neviens administratīvo pārkāpumu protokols par
kūlas dedzināšanu, tomēr Jelgavas Pašvaldības
policijas
 priekšnieka palīdze sabiedrisko
attiecību un juridiskajos jautājumos Sandra Reksce norāda –
sarosījušies ne tikai kūlas, bet arī sadzīves atkritumu, lapu, zaru
dedzinātāji. Par šiem pārkāpumiem gan sastādīti vairāki protokoli
un uzlikti naudas sodi.   

Jāpiebilst, ka kriminālatbildība iestājas,
ja,
dedzinot kūlu, aizdegas kāds cits objekts un tiek radīti
lieli zaudējumi vai ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks. Šādos gadījumos
tiek uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185. panta 2.
daļas, kas paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz
desmit gadiem.