VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko informē, ka tendences liecina – kūlas ugunsgrēku skaits Jelgavā sāk pieaugt: pēdējo trīs dienu laikā saņemti septiņi izsaukumi. Ugunsdzēsēji brīdina – par kūlas dedzināšanu var piemērot sodu līdz pat 500 latiem.
Ilze Knusle-Jankevica
A.Hroļenko informē, ka šopavasar pirmais kūlas ugunsgrēks Jelgavā fiksēts aizvadītajā nedēļas nogalē – svētdien, 11. aprīlī, pulksten 17.29 VUGD saņēmis izsaukumu uz Viskaļu ielu, kur degusi kūla 2,5 hektāru platībā. Tas arī ir lielākais no septiņiem fiksētajiem ugunsgrēkiem, bet arī citviet dzēstas palielas platības – Garozas ielā 113 dedzis 1000 kvadrātmetrus liels laukums, bet Graudu ielā 6 – 5000 kvadrātmetri.
Nevienā no ugunsgrēkiem īpašumi nav deguši, nav arī cietušo vai bojāgājušo. Tomēr Jelgavas novadā reģistrēts viens gadījums, kad kūlas ugunsgrēkā nodeg māja – vakar Glūdas pagastā dega 5000 kvadrātmetri kūlas un uguns aprija arī dārza mājiņu.
A.Hroļenko pieļauj, ka samazinātā budžeta dēļ šogad VUGD Zemgales reģiona brigāde nevarēs ierasties uz visiem kūlas ugunsgrēkiem, kaut gan pēdējos gados vērojama tendence, ka kūlas ugunsgrēku skaits samazinās. Viņaprāt, ir mainījusies iedzīvotāju apziņa un īpašums tiek sakopts pērnā gada rudenī, lai nerastos kūla pavasarī, tomēr, iestājoties siltākam laikam, daži tomēr ķeras pie vecajām metodēm. «Arī šogad veiksim reidus, lai kūlas dedzinātājus un nesakopto lauku īpašniekus, kur degusi kūla, administratīvi sodītu. Tāpat sniegsim informāciju Lauka atbalsta dienestam par degušajām platībām uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm,» norāda komandieris.
AS «Latvenergo» Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis norāda, ka pērnās zāles dedzināšanas izraisītie ugunsgrēki nodara postījumus arī gaisvadu elektrolīnijās un transformatoru apakšstacijās. Aprīlī jau fiksēti četri gadījumi, kad reģionos pērnās zāles dedzināšana nopietni apdraudēja gaisvadu elektrolīniju darbību un enerģijas piegādi. Viņš skaidro, ka, aizdegoties līnijas balstam, rodas apdraudējums elektrolīnijai visā tās garumā, tādēļ šādos gadījumos automātiskā līniju aizsardzības sistēma atslēdz elektroenerģijas piegādi klientiem. Apdegušie balsti var lūzt un gāzties, apdraudēt iedzīvotāju drošību un radīt elektroenerģijas piegādes traucējumus.
Kūlas dedzinātājus var saukt gan pie administratīvās, gan pie kriminālatbildības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu var uzlikt sodu no 200 līdz 500 latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm. Savukārt ja zemes īpašnieks (valdītājs) neveic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana, viņu var sodīt ar naudas sodu līdz pat 1000 latiem (sods fiziskām personām – no 20 līdz 200 latiem, juridiskām personām – no 200 līdz 1000 latiem). Šopavasar vēl nav sastādīts neviens administratīvo pārkāpumu protokols par kūlas dedzināšanu, tomēr Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību un juridiskajos jautājumos Sandra Reksce norāda – sarosījušies ne tikai kūlas, bet arī sadzīves atkritumu, lapu, zaru dedzinātāji. Par šiem pārkāpumiem gan sastādīti vairāki protokoli un uzlikti naudas sodi.
Jāpiebilst, ka kriminālatbildība iestājas, ja, dedzinot kūlu, aizdegas kāds cits objekts un tiek radīti lieli zaudējumi vai ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks. Šādos gadījumos tiek uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185. panta 2. daļas, kas paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
7.3 °C,
5.8 m/s,
45.6 % 
7.3 °C,
5.8 m/s,
45.6 %