16.6 °C, 2.8 m/s, 72.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Fortum Jelgava»: «Somijas kolēģi ir izbrīnīti par mūsu likumdošanas prasībām»
«Fortum Jelgava»: «Somijas kolēģi ir izbrīnīti par mūsu likumdošanas prasībām»
10/12/2011

Šovasar SIA «Fortum Jelgava» ir uzsākusi darbu pie savas jaunās biokurināmā koģenerācijas stacijas izbūves, kura nākotnē mazinās centralizētās siltumapgādes sistēmas atkarību no gāzes cenu svārstībām, kā arī sniegs iespēju piemērot konkurētspējīgākus siltumenerģijas tarifus patērētājiem. Koģenerācijas stacijas un infrastruktūras izbūves projektu realizācijā plānots ieguldīt 76 miljonus eiro, kas ir pēdējo gadu lielākais investīciju projekts pilsētā. Arī šī projekta vadītājs LLU Lauku inženieru fakultātes absolvents būvinženieris Ingus Kaprāns ir pārliecināts, ka jelgavnieki tiks pie vienas no modernākajām katlumājām Ziemeļvalstīs.

Jānis Kovaļevskis

Šovasar SIA «Fortum Jelgava» ir uzsākusi darbu pie savas
jaunās biokurināmā koģenerācijas stacijas izbūves, kura nākotnē
mazinās centralizētās siltumapgādes sistēmas atkarību no gāzes cenu
svārstībām, kā arī sniegs iespēju piemērot konkurētspējīgākus
siltumenerģijas tarifus patērētājiem. Koģenerācijas stacijas un
infrastruktūras izbūves projektu realizācijā plānots ieguldīt 76
miljonus eiro, kas ir pēdējo gadu lielākais investīciju projekts
pilsētā. Arī šī projekta vadītājs LLU Lauku inženieru fakultātes
absolvents būvinženieris Ingus Kaprāns ir pārliecināts, ka
jelgavnieki tiks pie vienas no modernākajām katlumājām
Ziemeļvalstīs.

Jaunās «Fortum» koģenerācijas stacijas Rūpniecības ielā 73
ražošanas jauda būs 45 MW siltumenerģijai un 23 MW
elektroenerģijai, un tā gadā vidēji spēs saražot 200 GWh
siltumenerģijas un 100 GWh elektroenerģijas. «Līdz ar to kopējā
«Fortum Jelgava» saražotās siltumenerģijas jauda būs pietiekama ne
tikai pilsētas šā brīža vajadzībām, bet arī attīstībai. Nav šaubu
par to, ka stacija, uzsākot darbu līdz ar 2013. gada apkures
sezonu, dos vērā ņemamu ieguldījumu pilsētas un apkārtējās
teritorijas ekonomiskajai aktivitātei, jo tās darbībai tiks
izmantots vietējas izcelsmes biokurināmais,» stāsta I.Kaprāns.

Vai šis ir lielākais objekts, kura būvniecības projekta
vadība jums līdz šim uzticēta?

Pie līdzīga apjoma projektiem esmu strādājis arī «Latvenergo»,
kur biju atbildīgs par Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES rekonstrukcijas
projektu realizāciju. Tobrīd gan vairāk nācās strādāt ar
tehniskajiem jautājumiem, tagad jāuzrauga visa projekta virzība,
tajā skaitā darbs ar iepirkumu organizēšanu. Birokrātija
būvniecības jomā ir diezgan skarba. Somijas kolēģi ir izbrīnīti par
mūsu likumdošanas prasībām. Piemēram, diezgan absurda ir prasība
ārvalstu kompānijām pēc izziņas no Valsts darba inspekcijas par
iespējamiem pārkāpumiem Latvijā, kaut arī tā nav reģistrēta un līdz
šim nav strādājusi Latvijas teritorijā, un šādu piemēru ir
pietiekami daudz.

Kādā būvniecības stadijā šobrīd ir Jelgavas jaunā
koģenerācijas stacija?

Atšķirībā no sabiedriska būvniecības objekta, šajā gadījumā
arhitektūru un konstruktīvos risinājumus nosaka tehnoloģisko
iekārtu parametri. Koģenerācijas stacijas pamatelementi ir katls,
turbīna un kurināmā padeves sistēma. Tikai tad, kad bijām noslēguši
līgumus par šīm projekta sadaļām, varējām sākt strādāt pie pašas
koģenerācijas stacijas tehniskā projekta. Jaunās stacijas
vajadzībām esam demontējuši palīgēkas, kas kādreiz nodrošināja
vecās katlumājas darbību. Šobrīd turpinās būvlaukuma sagatavošanas
darbi, lai jau tuvākajā laikā sāktu urbt pirmos pāļus. Saskaņā ar
plānu visu būvju pamatu izbūve jāpabeidz līdz nākamā gada augustam.
Savukārt pašu objektu plānots nodot ekspluatācijā 2013. gada
septembrī.

Bez stacijas būvniecības projektā paredzēti arī citi
darbi?

Lielākie darbi šajā ziņā saistīti ar komunikāciju izbūvi.
Šovasar tika rekonstruēti divi siltumapgādes sistēmas posmi.
Nākamgad esam iecerējuši turpināt rekonstruēt siltumapgādes sistēmu
un izbūvēt siltumtrasi zem Lielupes, lai savienotu abus pilsētas
krastus un izveidotu vienotu siltumapgādes tīklu. Šķērsojumu
paredzēts izbūvēt pie dzelzceļa tilta. Jāizbūvē arī 110 kV līnija
no Rūpniecības ielas līdz Viskaļu apakšstacijai, saražotās
elektroenerģijas novadīšanai kopējā tīklā. Nozīmīga projekta sadaļa
ir arī personāla apmācība. Jau nākamgad uzņēmums aicinās
pieteikties potenciālos stacijas darbiniekus, kuriem būs jāiziet
nopietna apmācību programma.

Kas vēl strādā jūsu komandā?

Lielākā vai mazākā mērā šī projekta realizācijā ir iesaistīti
visi «Fortum Jelgava» darbinieki. Ciešā sadarbībā strādājam ar
Igaunijas kolēģi Riho Koku, kurš ir piedalījies līdzīgu staciju
celtniecībā Tartu un Pērnavā. Atbalstu sniedz arī Somijas
konsultāciju uzņēmums «Poyry», kura darbinieki papildu citiem
līgumā noteiktajiem pienākumiem objektā atbild par būvuzraudzību un
darba drošības pasākumiem.

Nav noslēpums, ka šobrīd Latvijā trūkst kvalificētu
celtnieku. Vai tas jūtams arī darbā pie šī projekta?

Mēs, protams, neesam nekāds izņēmums – arī mūsu objektā līdzās
ar vietējiem celtniekiem strādā ekskavatoristi no Igaunijas.
Celtniecības uzņēmumi teju vienā balsī sauc, ka nav, kas strādā.
Diemžēl liela daļa kvalificēto strādnieku Latviju ir pametuši, un
to varam redzēt ik uz soļa saistībā ar nekvalitatīvi veiktajiem
būvdarbiem, termiņu kavējumiem un citām ar būvniecību saistītām
nebūšanām. 

Projektam kā līdzfinansējums piesaistīts arī ES
finansējums sešu miljonu eiro apmērā. Vai tas nozīmē, ka jāveic
iepirkuma procedūras par visu finansējuma apjomu?

Līdzšinējā kompānijas «Fortum» pieredze liecina, ka ekonomiski
izdevīgāk ir sadalīt darbus vairākos posmos un uz katru no tiem
organizēt atsevišķu iepirkuma procedūru. Pēc šāda principa tika
būvēta koģenerācijas stacija Pērnavas pilsētā Igaunijā. Jelgavā
esam plānojuši veikt ap 60 atsevišķiem iepirkumiem. Šobrīd esam
veikuši iepirkuma procedūras par aptuveni 40 procentiem no kopējā
projekta apjoma. Lai gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tajā
skaitā «Fortum Jelgava», tiek piemērotas mazliet atšķirīgas
publiskā iepirkuma prasības nekā valsts un pašvaldības uzņēmumiem,
birokrātiju tas nemazina. Arī Somijā darbojas iepirkumu
likumdošana, bet no pieredzes varu teikt, ka mūsu iepirkuma
procedūras aizņem divreiz vairāk laika, nekā tas prasa no kolēģiem
Somijā, kuri šobrīd strādā pie tādas pašas stacijas izbūves
Jarvenpa pilsētā.

Kas ir tās projekta sadaļas, kuras varam uzticēt
Latvijas speciālistiem, bet kur palīdzība jāmeklē ārpus valsts
robežām?

Galvenās koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās iekārtas esam
pasūtījuši ārvalstu uzņēmumiem, jo Latvijā pašlaik tādas neviens
neizgatavo, bet tās kompānijas, kuras konkursos startē kā
starpnieki, nespēj piedāvāt konkurētspējīgu cenu. Mazāk specifiskos
iepirkumos Latvijas uzņēmumi spēj sagatavot kvalitatīvus
piedāvājumus un sekmīgi startē mūsu konkursos. Mūsu galvenās
prasības ir, lai uzņēmumam būtu nepieciešamā pieredze, laba
reputācija un lai tas būtu finansiāli stabils. Protams, šie
pamatkritēriji ne vienmēr ir savienojami ar zemākās cenas principa
piemērošanu iepirkumos.

Daudzu objektu klupšanas akmens ir tehnisko projektu kvalitāte.
Kā kopumā vērtējat projektētāju darbu Latvijā?

Tehniskais projekts nav vienīgais faktors, kas nosaka būves
kvalitāti. Svarīgāk ir tas, cik būvnieks ieinteresēts paveikt savu
darbu kvalitatīvi. Ja projektā tiek savlaicīgi pamanītas kādas
neprecizitātes, tās vienmēr var novēst, veicot labojumus. Kļūdas
projektā var «izķert», nodrošinot atbilstošu uzraudzību. Šeit mēs
drīzāk atkal varam atgriezties pie jautājuma par zemākās cenas
kritērija piemērošanu būvniecības iepirkumos. Būvniecība pēdējos
gadus ir stagnējusi, daudzi uzņēmumi strādājuši par neadekvāti
zemām cenām. Bieži vien būvnieki šādās situācijās cenšas izmantot
tehniskā projekta nepilnības, jo to tāmēs nav ievērtētas nekādas
rezerves. Tas ietekmē gan būves kvalitāti, gan rada papildu
problēmas pasūtītājam.

Noteikti nākas strādāt ciešā sadarbībā ar Somijas
speciālistiem. Kā atšķiras viņu pieeja?

Viņiem ir daudz stingrāka attieksme pret darba drošības
jautājumiem. Strādājot dažādos projektos, patiešām nebija nācies
saskarties ar tik augstām prasībām, kādas tās Somijas speciālisti
noteikuši «Fortum Jelgava». Šeit katrs strādnieks pirms darbu
uzsākšanas būvlaukumā iziet darba drošības instruktāžu, kura ilgst
aptuveni divas stundas, saņem individuālos aizsardzības līdzekļus,
kā arī kārto testu par to, ko ir sapratis no šīs instruktāžas.
Tikai tajā gadījumā, ja tests nokārtots, strādājošais tiek
pielaists pie darba. Gadījumā, ja darba drošības noteikumi tiek
pārkāpti vai netiek ievēroti, darbinieks tiek izraidīts no
būvlaukuma. Latvijā ir visai ierasts, ka atbildīgais par darba
drošību objektā ierodas reizi nedēļā. Šeit tas nav iedomājams.
Darba drošības speciālists no pulksten astoņiem līdz pieciem vakarā
atrodas objektā un seko līdzi darba organizācijai. Nekādas atlaides
nevienam netiek dotas.

SIA «Fortum Jelgava» jau divus gadus pēc kārtas atzīts
par labāko darba devēju Zemgales reģionā. Kā to personīgi
izjūtat?

Grūti novērtēt, jo šī ir mana pirmā pieredze, strādājot kādā no
Zemgales uzņēmumiem. Uzreiz gan jūtams, ka uzņēmums novērtē savus
darbiniekus un sniedz nepieciešamo atbalstu. Uzņēmumā ir augsti
sociālās atbildības standarti, ražošanas process tiek orientēts uz
videi draudzīgām tehnoloģijām. Visi darbinieki tiek orientēti
kopīgam mērķim. Tas rada stabilitātes sajūtu, kura darbiniekam ir
īpaši svarīga.

Pēc ilgāka laika esat atgriezies Jelgavā – kā ir
mainījies iespaids par pilsētu?

Man patīk, kā pilsēta attīstās. Mēs nevaram lepoties ar bagātu
vēsturisko apbūvi, bet diezgan sekmīgi attīstās industriālās
teritorijas. Ir jūtams uzplaukums. Pēdējos gados būtiski uzlabojies
arī pilsētas infrastruktūras un ielu stāvoklis.

Foto: Ivars Veiliņš