Šovasar SIA «Fortum Jelgava» ir uzsākusi darbu pie savas jaunās biokurināmā koģenerācijas stacijas izbūves, kura nākotnē mazinās centralizētās siltumapgādes sistēmas atkarību no gāzes cenu svārstībām, kā arī sniegs iespēju piemērot konkurētspējīgākus siltumenerģijas tarifus patērētājiem. Koģenerācijas stacijas un infrastruktūras izbūves projektu realizācijā plānots ieguldīt 76 miljonus eiro, kas ir pēdējo gadu lielākais investīciju projekts pilsētā. Arī šī projekta vadītājs LLU Lauku inženieru fakultātes absolvents būvinženieris Ingus Kaprāns ir pārliecināts, ka jelgavnieki tiks pie vienas no modernākajām katlumājām Ziemeļvalstīs.
Jānis Kovaļevskis
Jaunās «Fortum» koģenerācijas stacijas Rūpniecības ielā 73 ražošanas jauda būs 45 MW siltumenerģijai un 23 MW elektroenerģijai, un tā gadā vidēji spēs saražot 200 GWh siltumenerģijas un 100 GWh elektroenerģijas. «Līdz ar to kopējā «Fortum Jelgava» saražotās siltumenerģijas jauda būs pietiekama ne tikai pilsētas šā brīža vajadzībām, bet arī attīstībai. Nav šaubu par to, ka stacija, uzsākot darbu līdz ar 2013. gada apkures sezonu, dos vērā ņemamu ieguldījumu pilsētas un apkārtējās teritorijas ekonomiskajai aktivitātei, jo tās darbībai tiks izmantots vietējas izcelsmes biokurināmais,» stāsta I.Kaprāns.
Vai šis ir lielākais objekts, kura būvniecības projekta vadība jums līdz šim uzticēta?
Pie līdzīga apjoma projektiem esmu strādājis arī «Latvenergo», kur biju atbildīgs par Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES rekonstrukcijas projektu realizāciju. Tobrīd gan vairāk nācās strādāt ar tehniskajiem jautājumiem, tagad jāuzrauga visa projekta virzība, tajā skaitā darbs ar iepirkumu organizēšanu. Birokrātija būvniecības jomā ir diezgan skarba. Somijas kolēģi ir izbrīnīti par mūsu likumdošanas prasībām. Piemēram, diezgan absurda ir prasība ārvalstu kompānijām pēc izziņas no Valsts darba inspekcijas par iespējamiem pārkāpumiem Latvijā, kaut arī tā nav reģistrēta un līdz šim nav strādājusi Latvijas teritorijā, un šādu piemēru ir pietiekami daudz.
Kādā būvniecības stadijā šobrīd ir Jelgavas jaunā koģenerācijas stacija?
Atšķirībā no sabiedriska būvniecības objekta, šajā gadījumā arhitektūru un konstruktīvos risinājumus nosaka tehnoloģisko iekārtu parametri. Koģenerācijas stacijas pamatelementi ir katls, turbīna un kurināmā padeves sistēma. Tikai tad, kad bijām noslēguši līgumus par šīm projekta sadaļām, varējām sākt strādāt pie pašas koģenerācijas stacijas tehniskā projekta. Jaunās stacijas vajadzībām esam demontējuši palīgēkas, kas kādreiz nodrošināja vecās katlumājas darbību. Šobrīd turpinās būvlaukuma sagatavošanas darbi, lai jau tuvākajā laikā sāktu urbt pirmos pāļus. Saskaņā ar plānu visu būvju pamatu izbūve jāpabeidz līdz nākamā gada augustam. Savukārt pašu objektu plānots nodot ekspluatācijā 2013. gada septembrī.
Bez stacijas būvniecības projektā paredzēti arī citi darbi?
Lielākie darbi šajā ziņā saistīti ar komunikāciju izbūvi. Šovasar tika rekonstruēti divi siltumapgādes sistēmas posmi. Nākamgad esam iecerējuši turpināt rekonstruēt siltumapgādes sistēmu un izbūvēt siltumtrasi zem Lielupes, lai savienotu abus pilsētas krastus un izveidotu vienotu siltumapgādes tīklu. Šķērsojumu paredzēts izbūvēt pie dzelzceļa tilta. Jāizbūvē arī 110 kV līnija no Rūpniecības ielas līdz Viskaļu apakšstacijai, saražotās elektroenerģijas novadīšanai kopējā tīklā. Nozīmīga projekta sadaļa ir arī personāla apmācība. Jau nākamgad uzņēmums aicinās pieteikties potenciālos stacijas darbiniekus, kuriem būs jāiziet nopietna apmācību programma.
Kas vēl strādā jūsu komandā?
Lielākā vai mazākā mērā šī projekta realizācijā ir iesaistīti visi «Fortum Jelgava» darbinieki. Ciešā sadarbībā strādājam ar Igaunijas kolēģi Riho Koku, kurš ir piedalījies līdzīgu staciju celtniecībā Tartu un Pērnavā. Atbalstu sniedz arī Somijas konsultāciju uzņēmums «Poyry», kura darbinieki papildu citiem līgumā noteiktajiem pienākumiem objektā atbild par būvuzraudzību un darba drošības pasākumiem.
Nav noslēpums, ka šobrīd Latvijā trūkst kvalificētu celtnieku. Vai tas jūtams arī darbā pie šī projekta?
Mēs, protams, neesam nekāds izņēmums – arī mūsu objektā līdzās ar vietējiem celtniekiem strādā ekskavatoristi no Igaunijas. Celtniecības uzņēmumi teju vienā balsī sauc, ka nav, kas strādā. Diemžēl liela daļa kvalificēto strādnieku Latviju ir pametuši, un to varam redzēt ik uz soļa saistībā ar nekvalitatīvi veiktajiem būvdarbiem, termiņu kavējumiem un citām ar būvniecību saistītām nebūšanām.
Projektam kā līdzfinansējums piesaistīts arī ES finansējums sešu miljonu eiro apmērā. Vai tas nozīmē, ka jāveic iepirkuma procedūras par visu finansējuma apjomu?
Līdzšinējā kompānijas «Fortum» pieredze liecina, ka ekonomiski izdevīgāk ir sadalīt darbus vairākos posmos un uz katru no tiem organizēt atsevišķu iepirkuma procedūru. Pēc šāda principa tika būvēta koģenerācijas stacija Pērnavas pilsētā Igaunijā. Jelgavā esam plānojuši veikt ap 60 atsevišķiem iepirkumiem. Šobrīd esam veikuši iepirkuma procedūras par aptuveni 40 procentiem no kopējā projekta apjoma. Lai gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā «Fortum Jelgava», tiek piemērotas mazliet atšķirīgas publiskā iepirkuma prasības nekā valsts un pašvaldības uzņēmumiem, birokrātiju tas nemazina. Arī Somijā darbojas iepirkumu likumdošana, bet no pieredzes varu teikt, ka mūsu iepirkuma procedūras aizņem divreiz vairāk laika, nekā tas prasa no kolēģiem Somijā, kuri šobrīd strādā pie tādas pašas stacijas izbūves Jarvenpa pilsētā.
Kas ir tās projekta sadaļas, kuras varam uzticēt Latvijas speciālistiem, bet kur palīdzība jāmeklē ārpus valsts robežām?
Galvenās koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās iekārtas esam pasūtījuši ārvalstu uzņēmumiem, jo Latvijā pašlaik tādas neviens neizgatavo, bet tās kompānijas, kuras konkursos startē kā starpnieki, nespēj piedāvāt konkurētspējīgu cenu. Mazāk specifiskos iepirkumos Latvijas uzņēmumi spēj sagatavot kvalitatīvus piedāvājumus un sekmīgi startē mūsu konkursos. Mūsu galvenās prasības ir, lai uzņēmumam būtu nepieciešamā pieredze, laba reputācija un lai tas būtu finansiāli stabils. Protams, šie pamatkritēriji ne vienmēr ir savienojami ar zemākās cenas principa piemērošanu iepirkumos.
Daudzu objektu klupšanas akmens ir tehnisko projektu kvalitāte. Kā kopumā vērtējat projektētāju darbu Latvijā?
Tehniskais projekts nav vienīgais faktors, kas nosaka būves kvalitāti. Svarīgāk ir tas, cik būvnieks ieinteresēts paveikt savu darbu kvalitatīvi. Ja projektā tiek savlaicīgi pamanītas kādas neprecizitātes, tās vienmēr var novēst, veicot labojumus. Kļūdas projektā var «izķert», nodrošinot atbilstošu uzraudzību. Šeit mēs drīzāk atkal varam atgriezties pie jautājuma par zemākās cenas kritērija piemērošanu būvniecības iepirkumos. Būvniecība pēdējos gadus ir stagnējusi, daudzi uzņēmumi strādājuši par neadekvāti zemām cenām. Bieži vien būvnieki šādās situācijās cenšas izmantot tehniskā projekta nepilnības, jo to tāmēs nav ievērtētas nekādas rezerves. Tas ietekmē gan būves kvalitāti, gan rada papildu problēmas pasūtītājam.
Noteikti nākas strādāt ciešā sadarbībā ar Somijas speciālistiem. Kā atšķiras viņu pieeja?
Viņiem ir daudz stingrāka attieksme pret darba drošības jautājumiem. Strādājot dažādos projektos, patiešām nebija nācies saskarties ar tik augstām prasībām, kādas tās Somijas speciālisti noteikuši «Fortum Jelgava». Šeit katrs strādnieks pirms darbu uzsākšanas būvlaukumā iziet darba drošības instruktāžu, kura ilgst aptuveni divas stundas, saņem individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī kārto testu par to, ko ir sapratis no šīs instruktāžas. Tikai tajā gadījumā, ja tests nokārtots, strādājošais tiek pielaists pie darba. Gadījumā, ja darba drošības noteikumi tiek pārkāpti vai netiek ievēroti, darbinieks tiek izraidīts no būvlaukuma. Latvijā ir visai ierasts, ka atbildīgais par darba drošību objektā ierodas reizi nedēļā. Šeit tas nav iedomājams. Darba drošības speciālists no pulksten astoņiem līdz pieciem vakarā atrodas objektā un seko līdzi darba organizācijai. Nekādas atlaides nevienam netiek dotas.
SIA «Fortum Jelgava» jau divus gadus pēc kārtas atzīts par labāko darba devēju Zemgales reģionā. Kā to personīgi izjūtat?
Grūti novērtēt, jo šī ir mana pirmā pieredze, strādājot kādā no Zemgales uzņēmumiem. Uzreiz gan jūtams, ka uzņēmums novērtē savus darbiniekus un sniedz nepieciešamo atbalstu. Uzņēmumā ir augsti sociālās atbildības standarti, ražošanas process tiek orientēts uz videi draudzīgām tehnoloģijām. Visi darbinieki tiek orientēti kopīgam mērķim. Tas rada stabilitātes sajūtu, kura darbiniekam ir īpaši svarīga.
Pēc ilgāka laika esat atgriezies Jelgavā – kā ir mainījies iespaids par pilsētu?
Man patīk, kā pilsēta attīstās. Mēs nevaram lepoties ar bagātu vēsturisko apbūvi, bet diezgan sekmīgi attīstās industriālās teritorijas. Ir jūtams uzplaukums. Pēdējos gados būtiski uzlabojies arī pilsētas infrastruktūras un ielu stāvoklis.
Foto: Ivars Veiliņš
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 % 
18.4 °C,
1.1 m/s,
90 %