25.4 °C, 1.9 m/s, 52.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Fortum Jelgava» vadītāja: Akcīzes nodoklim gāzei ir nepiemērots laiks
«Fortum Jelgava» vadītāja: Akcīzes nodoklim gāzei ir nepiemērots laiks
01/07/2011

Patlaban ir nepiemērots laiks, lai ieviestu akcīzes nodokli dabasgāzei, lai gan pēc būtības tas ir atbalstāms nodoklis, kura pārdomāta un mērķtiecīga ieviešana veicinātu kurināmā diversifikāciju enerģijas ražošanā, uzskata apkures uzņēmuma SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa.

Patlaban ir nepiemērots laiks,
lai ieviestu akcīzes nodokli dabasgāzei, lai gan pēc būtības tas ir
atbalstāms nodoklis, kura pārdomāta un mērķtiecīga ieviešana
veicinātu kurināmā diversifikāciju enerģijas ražošanā, uzskata
apkures uzņēmuma SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta
Cimdiņa.

Ziņu aģentūrai LETA viņa skaidroja, ka
saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu Latvijai šo nodokli
vajadzēja ieviest, sākot ar 2014. gadu, kas, viņasprāt, būtu
piemērotāks laiks, jo šobrīd iedzīvotāju maksātspēja ir nestabila
un valstī ir milzīgi apkures parādi. Akcīzes nodoklis dabasgāzei
būs papildu slogs siltumenerģijas ražotājiem, kuri jau šobrīd cīnās
par izdzīvošanu, jo uzņēmumiem to nāksies nomaksāt neatkarīgi no
iedzīvotāju maksātspējas.

Ieviešot akcīzes nodokli dabasgāzei no
šā gada 1. jūlija, veidojas arī nekonsekvence valsts prioritātēs,
uzskata Cimdiņa.

«Tikai salīdzinoši nesen uzņēmumiem tika
sniegts Eiropas līdzfinansējums, lai veicinātu pāreju no fosilajiem
kurināmajiem uz atjaunojamiem, līdz ar to vairākās pilsētās, ne
tikai Jelgavā, bet arī Liepājā un Ventspilī un arī citās pilsētās,
ir sākti projekti, lai turpmāk siltumenerģijas ražošanā būtu
iespējams izmantot vietējos biokurināmā, piemēram, šķeldas,
resursus. Akcīzes nodokli dabasgāzei varēja piemērot nedaudz vēlāk,
ļaujot šiem uzņēmumiem pabeigt projektu īstenošanu un neuzlikt
papildu finanšu slogu būvniecības laikā,» skaidroja
Cimdiņa.

Starptautiskā pieredze liecina, ka
parasti vismaz 50 procenti no iekasējuma no šī akcīzes nodokļa tiek
novirzīti zinātnes un projektu finansēšanai, kas veicina šīs
prioritātes ieviešanu, vai arī lai atbalstītu centienus saistībā ar
kurināmā diversifikāciju. Latvijā iekasētā nauda aizies valsts
pamatbudžetā bez konkrēta mērķa, secināja «Fortum Jelgava»
vadītāja.

«Es saprotu, ka valsts budžets ir
jāpilda, lai nodrošinātu lielo kredītsaistību atmaksu, bet
neatbalstu izvēli to risināt ar nepārdomātu nodokļu ieviešanas
palīdzību, kas būtiski ietekmē ne vienu vien nozari,» pauda
Cimdiņa.

Vaicāta par tarifu prognozēm pie jaunās
gāzes cenas, Cimdiņa skaidroja, ka trūkst precīzāku prognožu par
gāzes cenu septembrī, tāpēc arī par «Fortum» tarifu neko konkrētu
nosaukt nevar. «Skaidrs ir tikai tas, ka, ja dabasgāzei cena
celsies, tad arī siltuma tarifs augs,» secināja Cimdiņa.

Kā ziņots, enerģētikas kompānija
«Fortum» divās jaunās biokurināmā koģenerācijas stacijās Jelgavā un
Somijas pilsētā Jarvenpē investēs ap 160 miljoniem eiro (112,45
miljoniem latu), aģentūru LETA informēja «Fortum Power and Heat Oy»
(«Fortum») preses pārstāve Guntra Matisa.

Jelgavā plānotās investīcijas sasniedz
70 miljonus eiro jeb 49,2 miljonus latu, un seši miljoni eiro (4,2
miljoni latu) projektam piešķirti no Eiropas Savienības
struktūrfondiem.

Plānots, ka stacijas darbu sāks 2013.
gadā.

Jau ziņots, ka no šā gada 1. jūlija
galvenokārt saistībā ar nodokļu izmaiņām gāzes tarifi
mājsaimniecībām pieaugs par 15 – 18 procentiem, savukārt
rūpnieciskiem klientiem, kas dabasgāzi izmanto siltuma un
elektrības ražošanā, tiek prognozēts pieaugums par 5 – 6 procentiem
atkarībā no dabasgāzes patēriņa. Par šādiem aprēķiniem informēja
a/s «Latvijas gāze» preses sekretārs Vinsents Makaris.

 

«Latvijas Gāzes» valdes priekšsēdētājs
Adrians Dāvis iepriekš norādīja, ka sarunās ar Krievijas gāzes
koncernu «Gazprom» Latvijas gāzes kompānija vienmēr ir centusies
panākt zemāku gāzes cenu, bet tagad Krievijas pusei nebūs
motivācijas pārdot gāzi par lētāku cenu. Dāvis jautāja – kāpēc lai
«Gazprom» pārdotu gāzi ar 15 procentu atlaidi, ja Latvija, uzliekot
nodokli, «uzvārīsies».

Akcīzes nodoklis 12 lati par 1000
kubikmetru piemērots dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecībās,
plītīs, apkurē, siltuma un elektroenerģijas ražošanā. Tas ir viens
no budžeta konsolidācijas pasākumiem. No 1. jūlija tiek atcelta arī
samazinātā PVN likme 12 procentu apmērā, kas tika piemērota
dabasgāzes piegādei iedzīvotājiem, tādējādi tā būs 22 procenti. PVN
likmes palielināšana ir viens no pasākumiem papildu budžeta
ieņēmumu gūšanai.

Mājsaimniecībām dabasgāzes tarifi mainās
divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā. Rūpnieciskajiem klientiem
dabasgāzes tarifi mainās katru mēnesi. Tarifi mainās atkarībā no
dabasgāzes iepirkuma cenas, kas ir piesaistīta naftas produktu
cenām un valūtu attiecībām, kā arī atkarībā no krātuvē esošās
dabasgāzes izmanto
šanas.

LETA