27.7 °C, 2.1 m/s, 51.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāG.Auza: «Par izglītības ieguvi vienmēr kādam jāmaksā, jautājums tikai – valstij, pašvaldībai vai vecākiem?»
G.Auza: «Par izglītības ieguvi vienmēr kādam jāmaksā, jautājums tikai – valstij, pašvaldībai vai vecākiem?»
11/08/2013

«Mūsu valsts Satversmē noteikts, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Taču izglītība nav bezmaksas. Manuprāt, jēdziens «bezmaksas izglītība» jau pēc būtības tiek vienkāršots. Par izglītības ieguvi vienmēr kādam būs jāmaksā: jautājums tikai, kurš par to maksā – valsts, pašvaldība vai vecāki?» spriež Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, uzsverot, ka jaunajā mācību gadā vecāki saņems krietni lielāku pašvaldības un valsts atbalstu mācību grāmatu, darba burtnīcu un mācību līdzekļu iegādei. Jau šobrīd ir zināms, ka Jelgavas skolēniem par savas ģimenes līdzekļiem nebūs jāiegādājas mācību grāmatas un arī darba burtnīcas.

Kristīne Langenfelde

«Mūsu valsts Satversmē noteikts, ka
valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo
izglītību. Taču izglītība nav bezmaksas. Manuprāt, jēdziens
«bezmaksas izglītība» jau pēc būtības tiek vienkāršots. Par
izglītības ieguvi vienmēr kādam būs jāmaksā: jautājums tikai, kurš
par to maksā – valsts, pašvaldība vai vecāki?» spriež Jelgavas
Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, uzsverot, ka jaunajā
mācību gadā vecāki saņems krietni lielāku pašvaldības un valsts
atbalstu mācību grāmatu, darba burtnīcu un mācību līdzekļu iegādei.
Jau šobrīd ir zināms, ka Jelgavas skolēniem par savas ģimenes
līdzekļiem nebūs jāiegādājas mācību grāmatas un arī darba
burtnīcas.

G.Auza uzskata, ka tiesībsarga pagājušajā gadā
uzsāktā diskusija par to, kas, kam un kādā apmērā ir jānodrošina un
jāfinansē, lai izdevumi vecākiem par bērnu izglītošanu būtu pēc
iespējas mazāki, vēl turpināsies. Taču šobrīd ir skaidra šā brīža
situācija, ko nosaka grozījumi Izglītības likumā. Ar ko jārēķinās
Jelgavas vecākiem, gatavojot bērnu skolai, – saruna ar Izglītības
pārvaldes vadītāju G.Auzu.

 

Vēl atlicis nepilns mēnesis līdz jaunā
mācību gada sākumam. Sabiedriskajā telpā gan mūsu valdības
vadītājs, gan ministri turpina apmainīties ar viedokļiem par to,
kas un kādā apmērā skolēniem ir jānodrošina bez maksas. Vai,
jūsuprāt, brīdī, kad masu medijos vēl izskan šādas diskusijas,
Jelgavas vecākiem ir skaidrs, ar kādu ieguldījumu jārēķinās
ģimenei?

Es domāju, ka Jelgavas vecākiem šis jautājums
ir skaidrs. Izglītības pārvalde jau kopš pagājušā mācību gada
detalizēti izanalizēja situāciju un kopā ar skolu vadītājiem
aprēķināja, kāds finansējums nepieciešams no pašvaldības budžeta,
lai vecāku finansiālā līdzdalība bērna izglītošanā būtu pēc
iespējas mazāka. Mācību gada otrajā semestrī sākās arī jaunais
pilsētas budžeta gads, kurā izglītības jomai jau tika paredzēti
līdzekļi, piemēram, mācību grāmatu iegādei. Jāuzsver, ka līdz ar
šādu sistemātisku darbu ne tikai šogad, bet jau vairākus pēdējos
gadus mēs esam panākuši to, ka nevienam skolēnam, kurš apmeklē
Jelgavas pašvaldības izglītības iestādi, mācību grāmatas no ģimenes
budžeta nav jāpērk. 2013. gadā pašvaldība piešķīra 10 latus katram
skolēnam mācību grāmatu iegādei, savukārt 2011. gadā tie bija 5,12
lati, 2012. gadā – 7,25 lati. Šogad arī valsts 
finansē katram skolēnam 6,24 latus grāmatu iegādei. Un, saskaitot
pašvaldības un valsts ieguldījumu, vienam skolēnam šogad var
iegādāties mācību grāmatas par 16,24 latiem. Tas nozīmē, ka vidēji
gadā ir iespējams nopirkt trīs četras jaunas mācību grāmatas vienam
skolēnam. Valsts šajā procesā ar tik nozīmīgu finansējumu iesaistās
pirmo gadu, taču Jelgavas pašvaldība jau pēdējos gadus līdzvērtīgu
ieguldījumu ir sniegusi un visās pilsētas skolās ar grāmatām
skolēni ir nodrošināti.

 

Bet kā ir ar darba burtnīcām, kas
vairākos priekšmetos aizstāj mācību grāmatas?

Pats būtiskākais jaunums šogad ir tas, ka
valsts ir apņēmusies par saviem līdzekļiem nodrošināt svešvalodu
mācību grāmatu komplektu iegādi. Jau šā gada sākumā Izglītības un
zinātnes ministrijas speciālistiem, strādājot dažādās darba grupās,
vairākkārt uzsvērām, ka svešvalodu mācību grāmatu komplektus
nedrīkst uztvert kā darba burtnīcas – tās ir mācību grāmatas, kas
vecākiem izmaksā pietiekami dārgi, un to iegāde būtu jānodrošina
valstij. Viens šāds komplekts svešvalodu apgūšanai sastāv no trim
grāmatām, tā cena ir lielāka par 15 latiem, kas ir nozīmīga summa
ģimenei, kurā varbūt aug ne tikai viens skolēns, kam jāapgūst
svešvaloda, vai arī bērns jau ir tādā vecumā, kad apgūst vairākas
svešvalodas. Tieši tāpēc šo uzskatām par ļoti būtisku ieguvumu
ģimenēm – svešvalodu mācību grāmatu komplekti vecākiem par savu
naudu vairs nav jāiegādājas. Jelgavā pašvaldība, pat vēl pirms
valsts bija paziņojusi, ka segs šo grāmatu iegādes izdevumus, jau
par saviem līdzekļiem iegādājusies visiem skolēniem svešvalodu
mācību grāmatu komplektus. Tagad ceram, ka valsts mums šos
izdevumus kompensēs un jaunā mācību gada 1. semestrī skolas varēs
iegādāties papildu darba burtnīcas valodu apgūšanai.

 

Tomēr tās ir tikai darba burtnīcas
svešvalodā. Kā ir ar pārējiem priekšmetiem un arī sākumsskolas
klasēm, kur mācību grāmatas ir retajā priekšmetā, bet darba
burtnīcu daudz?

Likuma grozījumi šobrīd paredz, ka pašvaldība
no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem var iegādāties arī
mācību grāmatai pielīdzinātas darba burtnīcas, kādas tās ir,
piemēram, sociālajās zinībās. Tās gan nav tik dārgas kā
svešvalodas, bet šāda iespēja atvieglot vecāku līdzmaksājumu ir.
Mūsu pilsētā arī nodrošinājums ar darba burtnīcām ir labs. Vecākiem
nav jāpērk darba burtnīcas. Vienlaikus pedagogi vērtē, kuros mācību
priekšmetos darba burtnīcas ir iespējams aizstāt ar digitālajiem
mācību līdzekļiem vai mainīt mācību metodes. Tomēr jāsaprot, ka
pilnībā no darba burtnīcām atteikties nav iespējams, jo to
izmantošana mācību procesā tomēr sniedz citas darba iemaņas nekā,
piemēram, vienkārša līniju vai rūtiņu burtnīca.

 

Tātad izmaiņas tomēr šogad ir
būtiskas! Vai jums šķiet, ka vecāki skaidri tajās
orientējas?

Katram bērnam jau maijā, skolu beidzot, tika
iedots saraksts ar tiem mācību piederumiem, kas jāiegādājas par
ģimenes līdzekļiem, un tas arī ir pamats, pēc kura jāvadās
vecākiem. Tā kā Jelgavā nopietni šo jautājumu risinām jau kopš
pagājušā gada rudens, jau maijā mums bija skaidrs, ka neviena
mācību grāmata vecākiem nav jāpērk, tāpēc tās arī sarakstos
nedrīkst būt iekļautas. Tāpat arī darba burtnīcas skolās ir
nodrošinātas – skolēniem izsniegtajos sarakstos tās nav
atrodamas.

Turpmāk nepieciešams atvieglot vecāku
finansiālo ieguldījumu bērnu izglītībā tieši vasaras periodā.
Proti, mācību piederumu saraksts, ko maijā saņem vecāki, ir
attiecināms uz visu nākamo mācību gadu. Taču bieži vien ir tā, ka
atsevišķi mācību materiāli, piemēram, vizuālajā mākslā vai
mājturībā, nepieciešami tikai mācību gada otrajā semestrī, tāpēc
nav pamata steigt tos iegādāt jau vasarā, ja reāli tie būs
nepieciešami tikai janvārī vai februārī. Pieļauju, ka tas arī
varētu atslogot vecākiem ģimenes budžeta plānošanu.

 

Kā ir ar pārējiem mācību līdzekļiem,
par kuru nodrošinājumu joprojām diskutē pat valdības līmenī.
Kultūras ministre spriež, ka dejotājiem būtu jānodrošina dejošanas
apavi, kas ir salīdzinoši dārgi, bet Ministru prezidents tam
nepiekrīt, sakot, ka tad jau arī sporta čības katram skolēnam būtu
jāpērk
valstij.
  

Izglītības likumā skaidri ir definēti ne tikai
tādi mācību līdzekļi kā grāmatas un darba burtnīcas, metodiskā
literatūra, bet arī noteikti individuālie mācību piederumi, kuru
iegāde ir ģimenes līdzatbildība bērna izglītošanā. Par
individuālajiem mācību līdzekļiem tiek nosaukts mācību procesā
nepieciešamo priekšmetu kopums, ko bērns individuāli izmanto mācību
darbā: kancelejas preces, apģērbs, apavi, specifisks apģērbs,
materiāli, ar materiāliem saprotot individuālus mācību materiālus,
kas arī pēc mācību procesa nonāk atpakaļ bērna īpašumā. Piemēram,
mājturībā skola nodrošina nepieciešamās iekārtas mācību darbam, bet
individuālos mācību piederumus – skolēns. Lai to būtu vieglāk
uztvert: skolā ir iegādātas šujmašīnas un cits aprīkojums, bet, ja
stundā ir jāšuj salvetītes, skolēnam var lūgt iegādāties audumu, jo
izgatavotā salvetīte nonāks atpakaļ ģimenē. Tāpat arī dzija
adīšanas prasmju apgūšanai – uzadītās zeķes bērns nesīs mājās.
Turpretim, ja skola, piemēram, lemj izcept piparkūkas, ko pēc tam
dāvināt Ziemassvētkos, lai sagādātu prieku cilvēkiem, tad gan
piparkūku mīkla jāpērk skolai. 

 

Jūs jau sarunas sākumā minējāt, ka
izglītība nav bez maksas un bieži vien varbūt katrs no mums
neaizdomājas, cik tā patiesībā maksā.

Par bezmaksas izglītību visbiežāk runā, ar to
domājot, ka tās ieguve neprasa papildu līdzekļus ģimenēm, tomēr es
uzskatu, ka vecāku līdzdalība izglītības apguvē būs vienmēr. Diezin
vai mēs varam iedomāties situāciju, ka bērns uz skolu atnāk pat bez
skolas somas… Tā jau var aiziet galējībās un nonākt līdz tam, ka
valstij un pašvaldībai jānodrošina arī apavi vai apģērbs. Tā jau
būtu pārprasta atbildība par izglītības pieejamības nodrošināšanu
un mācību procesu. Tas, ko šobrīd veic pašvaldība, ir maksimāli
samazināt vecāku izdevumus par bērnu izglītošanu, bet to izslēgt
pavisam nav iespējams.

Izglītība ir dārga, tā ir resursu ietilpīga –
pašvaldība lielāko sava budžeta daļu atvēl izglītībai, lai
nodrošinātu izglītības infrastruktūru un mācību materiālo bāzi,
valsts maksā pedagogiem algas un līdzfinansē mācību grāmatu iegādi,
un tas, ka arī vecāki iesaistās savu bērnu izglītošanā, ir tikai
loģiski.

 

Jūs pieminējāt pedagogus. Pēdējā laikā
pedagogus samulsinājušas ziņas, ka plānotā algas pielikuma vietā
viņi savos kontos var saņemt pat mazāku algu nekā līdz šim. Vai tas
varētu skart arī Jelgavas skolotājus?

Jelgavas pedagogiem satraukumam nav pamata –
paredzētās izmaiņas mūsu skolotājus neskars. Šobrīd uzskatu, ka
tiks saglabāta esošā pedagogu darba algas likme.

Foto: Vineta Zelča