Pilsētā

Kāds ir bijis šā gada
lielākais notikums pilsētā, kurā piedalījušies visvairāk
jelgavnieku? Varbūt sākotnēji nav nemaz tik viegli atbildēt uz šādu
šķietami vienkāršu jautājumu. Kāds sāks uzskaitīt vienu vai otru
kultūras, sporta pasākumu, un zināma taisnība noteikti būs, jo dažs
no lielajiem festivāliem pilsētā pulcē desmitiem tūkstošu
skatītāju, taču šo tūkstošu vidū liela daļa ir pilsētas viesu. Taču
mēs meklējam notikumu, kurā vistiešāk iesaistījušies jelgavnieki…
Un atrodam – šā gada 6. jūnijā pašvaldības vēlēšanās piedalījās
vairāk nekā 21 000 pilsētnieku. Patiesībā šķiet, ka viss šis gads
pagāja tādā kā vēlēšanu zīmē: līdz jūnijam – gatavošanās tām,
priekšvēlēšanu kampaņas, solījumi un paveiktā vērtēšana, bet no
jūlija – jaunā sasaukuma domes deputātu darbs, ko arvien vēl vērtē
vēlētājs.

Priekšvēlēšanu cīņā
neiztika bez skaļiem saukļiem, pat savstarpējiem apvainojumiem –
aktīvāki bija tie, kas līdz šim domē nestrādāja, tāpēc arī viņu
solījumi skaļāki un pārmetumi esošajiem deputātiem uzkrītošāki.
Šķiet, agresīvākie šoreiz bija LPP/LC, kas, tā vien izskatījās,
sevi par vēlēšanu uzvarētājiem kronēja, vēl pirms paši iedzīvotāji
paspēja izteikt savu viedokli balsojot. Tomēr, kā vēlāk atzina
LPP/LC Jelgavas nodaļas vadītājs Dainis Liepiņš, iespējams, viņiem
pietrūkusi politiskā pieredze un sarakstā nav bijis pietiekami
daudz speciālistu. «Ar savu konfrontāciju mēs panācām, ka vēlētāji
sliecās atbalstīt pie varas esošās partijas.» Taču, kā vēlāk
izrādās, arī par tiem, kas atbalstīja LPP/LC, tagad īstas
skaidrības nav – cik no viņiem patiesi balsoja par šīs partijas
solījumiem, bet cik vēlētāju vienkārši tika uzpirkti: šo lietu jau
pēc vēlēšanām izmeklēja Drošības policija, bet nupat kā prokuratūra
uzrādījusi apsūdzību vēlētāju balsu pircējiem. Tagad atliek vien
gaidīt tiesas procesu, lai saprastu, kas īsti šai partijai balsis
pirka, cik lielos apmēros un vai vainīgie saņems
sodu.

Taču vēlēšanu
rezultāti pierādīja – jelgavnieki tik vienkārši uz solījumiem
neuzķeras un izvērtē paveikto: vēlēšanās uzvaru gūst Zaļo un
Zemnieku savienība.

Īsu brīdi pēc
vēlēšanām, šķiet, partiju vēlmē citai citu pārtrumpot iestājas tāds
kā relatīvs klusums – pat tās partijas, kas līdz šim jelgavnieku
visvairāk atbalstītos «zaļos zemniekus» zākājušas, nu paziņo, ka
gatavas strādāt vienā komandā ar viņiem. Šie izteikumi gan izplēn
tikpat ātri kā uzradušies, jo, kā izrādās, bez komplektā saņemta
augsta amata domē atbildīgi neviens no šiem «aktīvistiem» nav
gatavs strādāt.

Līdz ar visu Latviju
arī Jelgavā 1. jūlijā notiek domes priekšsēdētāja vēlēšanas –
deputātu vairākums apliecina, ka ir gatavi arī turpmāk strādāt
Andra Rāviņa vadībā. Tāpēc vien likumsakarīgi, ka pilsētas pārvaldē
kardinālas izmaiņas nenotiek – mērķtiecīgi tiek īstenoti iesāktie
darbi un projekti, kas noteikti ir vēl būtiskāk, ja to vērtē valsts
ekonomiskās situācijas kontekstā. Pārrāvums darbos vai
pieslīpēšanās jaunajiem pienākumiem krīzes brīdī noteikti nav īsti
vietā.

Gunita Smiltāne, Spīdolas ģimnāzijas politikas
skolotāja:

«Pats svarīgākais, ko
es kā vienkāršs jelgavnieks jūtu no domes un pašvaldības puses, ir
stabilitāte. Un, manuprāt, tas šā brīža ekonomiskajā situācijā ir
ļoti svarīgi. Ir sajūta, ka pilsētas vadība zina, kas un kā jādara.
Es redzu, ka operatīvi tiek reaģēts uz pārmaiņām valstī, meklēti
veidi, kā palīdzēt iedzīvotājiem. Manuprāt, šis nav tas laiks, kad
var realizēt savas politiskās ambīcijas. Katrā ziņā šobrīd es
neredzu pamatojumu mest akmeni pašvaldības dārziņā, man vienkārši
nav tādas informācijas, kas varētu būt tam par pamatu. Vienīgi
satrauc tas nesmukums ar LPP/LC balsu pirkšanu – ne tikai kā
iedzīvotāju, vēlētāju, bet arī kā Vēlēšanu komisijas locekli.
Vēlētājs uzticas, bet izrādās, ka kādam tā vēlme pēc varas ir pārāk
kārdinoša…» 

Sagatavoja: Kristīne
Langenfelde, foto: Ivars Veiliņš