25.5 °C, 1.7 m/s, 51.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Galvenais nav ideja, bet gan cilvēks, kas to realizē»
«Galvenais nav ideja, bet gan cilvēks, kas to realizē»
26/09/2009

Kaut arī bieži tiek uzsvērts, ka biznesā galvenais ir ideja, «JIC biznesa inkubatora» izpilddirektors Agris Ķipurs tam nepiekrīt. Viņš akcentē, ka galvenais ir cilvēks, kurš spējīgs veiksmīgi šo ideju realizēt.

Kristīne Langenfelde

Kaut arī bieži tiek uzsvērts, ka biznesā galvenais ir
ideja, «JIC biznesa inkubatora» izpilddirektors Agris Ķipurs tam
nepiekrīt. Viņš akcentē, ka galvenais ir cilvēks, kurš spējīgs
veiksmīgi šo ideju realizēt.

Šobrīd līdz ar veiksmīgi piesaistītu finansējumu caur ES
struktūrfondiem biznesa inkubators Jelgavā ir atguvis otro elpu.
Kopējais piesaistītais budžets pieciem gadiem nu jau sasniedz 3,3
miljonus latu bez PVN, un tas ļaus sniegt atbalstu ne tikai
Jelgavas uzņēmējiem, bet arī biznesa attīstītājiem Dobelē,
Aizkrauklē un Jēkabpilī. A.Ķipurs piebilst, ka minētā summa ir
tikai daļa no tā finansējuma, ko realitātē uzņēmēji var iegūt
biznesa inkubatorā.

Līdz ar piesaistītiem līdzekļiem, parakstīto līgumu starp
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un «JIC biznesa
inkubatoru» jūs būtiski paplašināt savu darbību. Vai tas nenozīmē,
ka šobrīd, uzsākot jaunas aktivitātes Dobelē, Jēkabpilī un
Aizkrauklē, Jelgava var mazliet zaudēt?

Domāju, ka ne. Mūsu cilvēkresursu kapacitāte ir augusi – katrā
novadā vai pilsētā ir savs reģionālais vadītājs, sava komanda.
Manuprāt, gluži pretēji – Jelgava būs ieguvēja, jo tagad, strādājot
vienoti visā reģionā, kopīgi ģenerējot idejas, to kvalitāte būs
augstāka un tātad uzņēmējiem varēsim piedāvāt vairāk. Arī raugoties
uz finansiālo atbalstu, nedomāju, ka Jelgavai varētu tikt mazāk. To
jau apliecina statistika – uzņēmēju aktivitāte ir diezgan
proporcionāla iedzīvotāju skaitam. Un, ņemot vērā, ka Jelgava
neapšaubāmi ir lielākā pašvaldība, kurā darbojamies, viegli
prognozēt, ka arī turpmāk šeit būs lielāks pieprasījums pēc mūsu
pakalpojumiem, tātad arī lielāks novirzītais finansējums
uzņēmējiem.

Taču tas nav vienīgais jaunums – jūs sakāt, ka turpmāk
strādāsiet ne tikai ar jaunajiem uzņēmumiem, bet arī ar tiem, kas,
veicot strukturālas izmaiņas savā līdzšinējā darbībā, pieņēmuši
lēmumu dibināt jaunus uzņēmumus vai esošiem veidot
meitassabiedrības.

To jau ir sapratuši visi biznesa inkubatori, ka koncentrēties tikai
uz jauniem uzņēmumiem vairs nevaram atļauties. Finansējuma
pieejamība ir cieši saistīta ar sasniegtajiem rezultātiem –
izveidotās darba vietas, budžetā iemaksāto nodokļu apmērs,
apgrozījums utt. Un, manuprāt, tas ir pareizi, it sevišķi šajos
ekonomiskajos apstākļos – palīdzību sniegt ne tikai jaunizveidotiem
uzņēmumiem, bet arī pārējiem, kam šis atbalsts nepieciešams.

Vai šāda klientu loka paplašināšana zināmā mērā nenorāda uz to, ka
mums trūkst inovatīvu ideju sava jauna biznesa uzsākšanai, tāpēc
ķeramies pie jau esošo atbalstīšanas?

Iespējams, ka tā arī ir – no desmit mums iesniegtajiem projektiem
labi ja pāris ir īsti oriģinālas idejas. Pārsvarā tomēr jaunie
uzņēmumi, kas sāk darbu, vēlas īstenot aktivitātes, kas jau tirgū
pastāv. Taču arī tas ir apsveicami, ja vien tam ir ekonomiskais
pamatojums.

Kā tad ir ar to ekonomisko pamatojumu jeb, vienkārši sakot,
cik gatavi jaunie uzņēmēji pie jums ierodas?

Jāatzīst, ka tas gatavības procents gan ir pazems – visbiežāk tā ir
ideja, ka es vēlos uzsākt kaut ko savu, taču ekonomiskā pamatojuma
trūkst. Intervijās pirms uzņemšanas inkubatorā seko jautājumi, bet
atbildes uz tiem nesaņemam. Tāpēc jau arī mēs te esam, lai rūpīgi
izsvērtu katra vēlmi un saprastu, vai šāds bizness ir
dzīvotspējīgs. Nevar taču gaidīt, ka cilvēkam viss uzreiz būs
skaidrs. Katrā situācijā mēs cenšamies rast risinājumu.

Bieži uzsver, ka krīze ir īstais ideju ģenerēšanas un sava
biznesa uzsākšanas laiks. Vai jūs to Jelgavā jūtat?

Zināmā mērā noteikti – interesentu skaits ir audzis. Ja agrāk ar
jaunajiem uzņēmējiem, kas vēlas iekļūt inkubatorā Jelgavā,
intervijas rīkojām katru otro nedēļu, tad šobrīd jau reizi nedēļā.
Un tie ir cilvēki, kuru biznesa projektu esam atzinuši par labu,
tāpēc aicinām uz sarunu.
Šādās sarunās atklājas, ka cilvēks sevi vairs neredz kā darba
ņēmēju nedz publiskajā, nedz privātajā sektorā. Viņu vairs
neapmierina darba alga, darba apstākļi, slodze, darba devēja
attieksme, un kā vienīgo risinājumu viņš redz sava biznesa
uzsākšanu. Un tās noteikti ir krīzes sekas, kas cilvēkam liek domāt
šajā virzienā.

Šobrīd no valsts puses izskan tāds kā aicinājums cilvēkiem, kas
palikuši bez darba, sākt savu biznesu. Tiek piedāvāti kursi, citas
aktivitātes. Valsts pat mazinājusi birokrātijas slogu mikrouzņēmumu
izveidei. Vai jūs redzat, ka šis process varētu
attīstīties?

Tas ir ilgtermiņa process. Nedomāju, ka šī pirmā aktivitāte no
valsts puses, kas tagad atvieglo mikrouzņēmuma reģistrēšanu un
dažus citus soļus, atvērs tādas kā slūžas un masveidā taps
mikrouzņēmumi. Tās nav brīnumzāles, ceļš uzņēmējam jāatrod pašam,
valsts var tikai atvieglot darbu. Būtu naivi cerēt, ka valsts
šobrīd spēj finansiāli stimulēt uzņēmējdarbību – no valsts tiek
gaidīta galvenokārt birokrātisku šķēršļu likvidēšana. Un pamazām
vismaz jūtams, ka kaut kas šajā jomā sakustas. Pirmām kārtām
sociālie partneri ir kļuvuši spēcīgāki – arodbiedrības, Darba
devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Kamēr ekonomika attīstās, nevienam jau nav laika domāt – visiem ir
jāpelna nauda, bet šobrīd tas laiks parādās, izskatās arī, ka
pamazām sociālajiem partneriem izdodas pierādīt valdībai, kurā
virzienā būtu jāsper soļi. Piemēram, mazinot birokrātiskus šķēršļus
uzņēmējam, būtiski tiek atslogotas valsts iestādes – Ieņēmumu
dienests, Darba inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests un
citas, kas šobrīd viena paralēli otrai kaut ko kontrolē, bet
ieguvums bieži ir neproporcionāls ieguldītajam darbam. Kaut vai šie
paši mazie uzņēmumi, kas veido 80 procentus no visiem uzņēmumiem, –
viņu pamatīgā kontrolēšana un uzraudzība valstij izmaksā neadekvāti
dārgi, bet ko valsts saņem pretī nodokļos? Minimālu pienesumu.
Tieši tie 20 procenti lielo uzņēmumu ir tie, kuri ienes valsts
budžetā lielāko daļu līdzekļu. Tāpēc, manuprāt, lieka birokrātija
mazajiem neatmaksājas.

Otrs kritiskais punkts – Eiropas struktūrfondu līdzekļi.
Skaļi izskan frāzes, ka uzņēmēji nespēj paņemt to, ko viņi varētu,
– līdzekļi paliek neapgūti.

Un es gribu teikt, ka šie līdzekļi arī paliks neapgūti. Patiesība
ir tāda, ka tik nepieejami kā šobrīd šie fondu līdzekļi uzņēmējiem
nav bijuši nekad. Mums jau skandina, ka struktūrfondu apguve ir
viena no prioritātēm, bet realitātē tas tā gluži nav. Pirmkārt,
nepieciešams priekšfinansējums, bet banku smagnējā kredītpolitika
šobrīd praktiski to liedz. Ir ļoti daudz gadījumu, kad pat pēc
pozitīva lēmuma un vinnēta projektu konkursa uzņēmējs projekta
īstenošanu neuzsāk, jo nevar saņemt priekšfinansējumu. Nākamais
solis – valsts, saprotot, ka bankas kredītus tik vienkārši vairs
neizsniedz, paziņo fantastiskos jaunumus par priekšapmaksas
garantēšanu, taču, ja iedziļināmies šajos noteikumos, ir skaidrs,
ka tas ir nereāli, jo, lai saņemtu finansējumu, no uzņēmuma tiek
pieprasīts tādas pašas summas depozītnoguldījums bankā. Iespējams,
ka valsts gribēja panākt pretī uzņēmējam, var jau būt, ka
ieviesusies kāda ierēdņa nepiefiksēta kļūda, taču situācija ir
absurda.

Bet biznesa inkubators, kā jūs apgalvojat, ir tāds pats
komersants kā jebkurš cits un tā mērķis ir nopelnīt. Tātad,
neraugoties uz visu minēto, jūs sakāt, ka šajā jomā tomēr var
pelnīt?

Ir jārīkojas gudri – mums ir jāpanāk, lai mēs kopsolī ar uzņēmumu,
kas iestājas inkubatorā, pelnītu. Tātad, ja šis uzņēmums aug –
darba vietas, apgrozījums, eksports –, tad arī mēs pelnām. Tieši
tāpēc mūsu interese ir visiem spēkiem palīdzēt uzņēmumam
izdzīvot  un attīstīties. Ir jāmeklē jauni veidi, jaunas
iespējas.

Un vairākas jaunas iespējas jums ir ne tikai padomā, bet
tūlīt tiks arī īstenotas?

Neapšaubāmi, papildu minētajam finansiālajam atbalstam, lai sekmētu
biznesa inkubatora uzņēmumu izaugsmi, esam izveidojuši ekspertu
paneli – to veidos vairāku Latvijā pazīstamu uzņēmumu («SAF
tehnika», «AMO Plant», PAA, «Madara Cosmetics» u.c.) vadītāji, kuri
ir piekrituši sanākt kopā reizi mēnesī un dalīties zināšanās ar
mūsu inkubatora uzņēmumiem. Ideja ir vienkārša – šie savas jomas
profesionāļi uzklausīs katra konkrētā jaunā inkubatora uzņēmuma
problēmas un piedāvās savu risinājumu.
Patiesībā mūsu mērķis ir kļūt par tādu kā vienas pieturas aģentūru,
kur jaunajiem uzņēmējiem būtu iespēja uzzināt jebkuru sev
interesējošu jautājumu. Es pats labi atceros laiku, pirms kļuvu par
inkubatora vadītāju, – tas ir tāds organizāciju, fondu un iespēju
juceklis, kurā uzņēmējam ir jāspēj orientēties. Un, ja savs bizness
ir tikko sākts, tad saprast, kur un pie kā var vērsties, ir bezgala
grūti. Tad nu, lūk, mēs šo jomu vēlamies apgūt – uzņēmējam pietiktu
atnākt pie mums un tikt skaidrībā, kā vienu vai otru jautājumu
risināt. Un es nedomāju tikai mūsu inkubatora uzņēmumus vien, bet
arī jebkuru citu. Mums rūp, kas ar uzņēmumu notiek, un mēs labprāt
savus pakalpojumus piedāvājam ne tikai tajos trijos gados, kad tas
ir pie mums, bet arī tad, kad uzņēmums izaug un inkubatora
sniegtais finansējums tam vairs nav nepieciešams.