Pilsētā

Anna Afanasjeva

Ierosinājumi saistīti ar divām būtiskākajām lietām – zemes
zonējuma maiņu un ielu sarkanajām līnijām. Vienlaikus ar
teritorijas plānojumu ikviens pašvaldībā var iepazīties ar pilsētas
Applūstošo teritoriju karti un Teritorijas izmantošanas un apbūves
noteikumiem. 

Vairums priekšlikumu ņemti vērā

Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja
Gunita Osīte stāsta, ka teritorijas plānojuma redakcija ir
pilnveidota, ņemot vērā izstrādes gaitā saņemtos priekšlikumus.
Kopumā pašvaldībā nonākuši 107 fizisku un juridisku personu
iesniegumi. No tiem apmierināta lielākā daļa – 87. Priekšlikumi
lielākoties saistīti ar teritorijas zonējuma maiņu – īpašnieki
vēlējās mainīt sev piederošās zemes atļautās izmantošanas veidu,
piemēram, no rūpnieciskās apbūves zonas uz individuālo māju
apbūvi. 

Otra lielākā iesniegumu grupa saistīta ar ierosinājumu mainīt
ielu sarkanās līnijas. Sarkanā līnija ir noteikta līnija, kas
norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju)
izbūvei nepieciešamo teritoriju. Platība, kas iekļauta sarkanajā
līnijā, zemesgabalam kalpo kā apgrūtinājums – tur nav iespējama
nekāda veida būvniecība. 

Daudzviet darba gaitā konstatēts, ka sarkanā līnija iestiepjas
pārāk dziļi zemes platībās. Pārsvarā teritorijās, kur šīs līnijas
pārskatītas, tās ir samazinātas. Ne vienā vien ielā, piemēram,
Bebru ceļā, Platones ielā, Viršu ielā, konstatēts, ka sarkanās
līnijas saglabājušās vēl no 1976. gada teritorijas plānojuma un šī
norobežojošā teritorija uzskatāma par pārāk platu un neadekvātu
faktiskajai situācijai. Tagad tās ir pārstrādātas. 

Priekšlikumi vispirms izskatīti darba grupās, kur strādāja gan
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes, gan Būvvaldes pārstāvji.
Vērtēšanā, kā uzsver G.Osīte, speciālisti ikvienā jautājumā
vadījušies no pilsētbūvnieciskā viedokļa. «Ir gadījumi, kad zemes
izmantošanas veids nav mainīts tieši uz īpašnieka prasīto.
Piemēram, iesniegumā norādīts, ka konkrētajā teritorijā
nepieciešama daudzstāvu dzīvojamā apbūve. Savukārt speciālisti
atzina, ka pēc pilsētbūvniecības struktūras šajā platībā jāparedz
jaukta, dzīvojamo un darījumu teritoriju apbūve. Būtībā
priekšlikumā saņemtā prasība ir apmierināta – gan pēc izmantošanas
veida, gan stāvu skaita zemes izmantošana ir visnotaļ līdzvērtīga,»
teritorijas plānojuma pilnveides darba gaitu atklāj
pilsētplānošanas speciāliste. 

Applūstošās teritorijas pārbaudītas dabā 

Neatbalstītie priekšlikumi pārsvarā saistīti ar prasībām
nodrošināt individuālo apbūvi platībās, kas pakļautas plūdu
draudiem. «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka teritorijas
plānojuma nodošana atkārtotai apspriešanai ieilga objektīvu iemeslu
dēļ. Tas saistīts ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Proti,
atbilstoši Satversmes tiesas skaidrojumam par tolaik spēkā esošā
likuma interpretāciju tika noteikts, ka aizsargjosla jānosaka visas
applūstošās teritorijas platībā un tajā būvniecība nav atļauta.
Jelgavas gadījumā no 60 teritorijas kvadrātkilometriem applūstošās
platības aizņēma 26 kvadrātkilometrus jeb nepilnu pusi pilsētas
platības. Dabā vairums šo teritoriju nav uzskatāmas par regulāri
applūstošām.

Kamēr tika izstrādātas izmaiņas Aizsargjoslu likumā, Jelgavas
teritorijas plānojums tālāk netika virzīts. Pagājušā gada vasarā,
kad spēkā stājās virszemes ūdens objektu aizsargjoslu noteikšanas
metodika, kas reglamentēja, kādā veidā nosakāmas applūstošās
teritorijas un upju aizsargjoslas, pašvaldība sāka pie tām strādāt.
Process bija darbietilpīgs, jo topogrāfiskie mērījumi daudzviet
bija novecojuši. Tāpēc dabā tika pārbaudītas visas upju palienes
pļavas, upju krasti un citas teritorijas. 

Šo metodikas variantu speciālisti izvēlējās, jo pilsētai
joprojām trūkst aktuālu topogrāfisko materiālu, kur būtu redzamas
konkrētās zemes augstuma atzīmes virs jūras līmeņa, pēc kurām
noteikt applūstošās teritorijas un varbūtību plūdu draudiem reizi
desmit gados. Apsekojot dabā, šīs teritorijas varēja identificēt.
Daudzviet tika uzklausīti iedzīvotāji, kas dalījās pieredzē par
apkaimē pieredzētajiem plūdiem un platību, kādu tie
skāruši. 

Situācijas pārbaudi dabā pabeidza oktobrī. Pēc tam applūstošās
teritorijas tika iezīmētas kartē. Tagad Applūstošo teritoriju karte
vienlaicīgi ar teritorijas plānojumu nodota sabiedriskajai
apspriešanai. «Tagad kartē iekļautas tikai platības, kas regulāri
var būt pakļautas plūdu apdraudējumam,» raksturo G.Osīte un
atgādina par ierobežojumiem, ko šajās teritorijās paredz
Aizsargjoslu likums. Proti, tajās nedrīkst veikt nedz uzbēršanu,
nedz jelkādu ēku būvniecību, izņemot inženierkomunikāciju un
transporta infrastruktūras izbūvi.

Jauni teritorijas izmantošanas 

un apbūves noteikumi

Paralēli applūstošo platību noteikšanai, kamēr teritorijas
plānojuma izstrādē bija iestājusies pauze, darba grupa atkārtoti
pārskatīja Jelgavas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.
«Dokuments tapis ļoti rūpīgi, lai ikvienam, kam tas būs
nepieciešams – potenciālajiem būvētājiem, zemes īpašniekiem un
attīstītājiem –, mūsu pašvaldībā pastāvošās prasības par
teritorijas izmantošanu un apbūvi būtu skaidri saprotamas un
nepārprotamas. Arī Būvvaldes un attīstības un pilsētplānošanas
speciālistu ikdienā tas ir viens no pirmajiem darba instrumentiem,»
uzsver G.Osīte.

Speciāliste piebilst, ka jaunajos noteikumos iekļautas
būvnormatīva LBN 100 prasības. Šis pilsētbūvniecību regulējošais
normatīvs pēc neatkarības atjaunošanas valstī nav bijis spēkā. Taču
tajā reglamentētas prasības, kas attiecas, piemēram, uz
autostāvvietu skaitu, jaunas būves attālumu no dzīvojamām ēkām, arī
uz insolācijas prasībām un izmantojumu, kas ir svarīgs
pilsētplānošanas kontekstā. Tās tagad integrētas Teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumos, kuru pilnveidotā redakcija
nodota sabiedriskajai apspriešanai.