Pilsētā

Kristīne Langenfelde

«Tas ir pilnīgi nepieņemami
– katrā ziņā mūsu bankā tādam klientam kredītņemšana tiktu liegta,»
tik skarbi saka «Swedbank» Jelgavas filiāles vadītāja Zinta
Skangale, no «Jelgavas Vēstneša» uzzinot, ka atsevišķos preses
izdevumos parādījušies sludinājumi, kas aicina pieteikties par
galvotāju kredītam, par to saņemot dāsnu atlīdzību.

«Jelgavas Vēstnesis» pamanīja savdabīgu sludinājumu Latvijas
Pasta izdotajā reklāmas izdevumā, kas aicina atsaukties cilvēkus,
kuri būtu gatavi nākt par galvotāju pilnīgi svešam cilvēkam,
garantējot kredītu 30 000 latu apmērā. Pretendentam tiek prasīta
tīra kredītvēsture un alga vismaz 500 latu apmērā, pretī solot labi
nopelnīt. Gramatiski gluži vai analfabētiskā stilā rakstītajā
sludinājumā minēts vien mobilā tālruņa numurs un vārds – Inga.
Lieki piebilst, ka cilvēkam tiek solīta vien peļņa, uzverot, ka
materiāls risks pat nepastāv. Sazvanoties ar Ingu, noskaidrojās, ka
par kredīta galvošanu viņa gatava maksāt 2000 vai pat 3000 latu,
sarunas gaitā uzsverot, ka cilvēkam tā ir tīrā peļņa bez jebkāda
riska. Tomēr tincināta, kas notiek gadījumā, ja nu apstākļi sagadās
tā, ka viņa vairs nav spējīga nokārtot kredītsaistības, Inga atkal
un atkal atkārto, ka galvotājam par to nebūtu jāuztraucas. «Es tādu
variantu pat nespēju iedomāties, bet, ja mēs tā teorētiski
skatāmies, tad – kas var notikt?! Es nespēju samaksāt, banka atņem
man īpašumu, bet jums jau neviens neko neprasa. Nu labi, banka
izsolē notirgo manu māju, varbūt neatgūst visu naudu, bet ko tad
viņa no jums varēs paņemt – jums taču vairāk par algu nekā nav!
Jums nav nekāda pamata satraukties,» gluži optimistiski mierina
jelgavniece Inga.

Tikai sarunas gaitā atklājās, ka viņas vajadzība pēc kredīta
ir tikai viens no iemesliem sludinājuma ielikšanai – izrādās, ka
līdzīgi galvotājs vajadzīgs vēl kādam paziņam, tad vēl kādam… Tā
kā pat esot varianti, ko izskatīt. Rezultātā var secināt, ka
atklāts sava veida bizness, kā kārtot kredīta lietas laikā, kad
banka īpaši rūpīgi izraugās, kam naudu aizdot.

Bankas, uzzinājušas par šādu shēmu, pat apmulst. «Kaut ko tādu
dzirdu pirmo reizi – ar sludinājuma palīdzību meklēt galvotāju!
Katrā ziņā mūsu bankā šāds cilvēks kredītu noteikti nesaņemtu. Jā,
galvotājs var būt pirmās pakāpes radinieks, cilvēks, kas patiesi ir
saistīts ar kredītņēmēju, bet ne jau svešinieks. Es noteikti
nesapratīšu tos, kas varētu atsaukties šādam sludinājumam.
Iespējams, ka sava veida vilinājums varētu būt piesolītā atlīdzība
pāris tūkstošu apmērā, bet diezin vai cilvēks saprot, uz ko viņš
gatavs iet. Jebkurā gadījumā – tiklīdz  svešajai personai
rastos grūtības kredītu atmaksāt, atbildību prasītu no galvotāja.
Nauda tiktu atgūta tieši no viņa, un te nav nekādas atlaides – ja
banka ir naudu aizdevusi, tad tā arī jāatmaksā,» uzsver
Z.Skangale.

Arī «Parex» bankas Jelgavas filiāles pārvaldnieks Jurijs
Strods par šādu shēmu dzird pirmo reizi un atzīst, ka nekad svešam
cilvēkam kredītu negalvotu. «Es ieteiktu ļoti nopietni apsvērt
visus riskus un, pirms atsaukties šādam sludinājumam, saprast, vai
esi gatavs riskēt ar visu.» 

Vai tā varētu būt kāda jauna krāpnieciskā shēma, kas,
iestājoties grūtākiem kredīta ņemšanas laikiem, sāk izplatīties,
pagaidām spriest pāragri, taču jācer, ka cilvēki neuzķersies uz
šādiem lētiem trikiem un pāris tūkstošu solītās peļņas dēļ nenonāks
vairāku desmitu tūkstošu latu lielā, svešu cilvēku parāda
jūgā.