«Obligātajā militārajā dienestā skaitīju dienas, kad beidzot būšu brīvs un varēšu darīt to, ko sirds kāro, taču, nonākot civilajā dzīvē, jau pēc kāda laika sapratu, ka man tuvāka ir armijas kārtība un disciplīna nekā ikdienas brīvības sajūta. Šī iemesla dēļ apzināti, ar mērķi kļūt par profesionālu karavīru, iestājos Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tā sākās mans ceļš profesionālajā dienestā, un savu izvēli ne mirkli neesmu nožēlojis,» uzsver Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris, majors Arvis Zīle, kurš amatā tika iecelts 8. septembrī. Pirms tam viņš veica dienesta pienākumus kā Aizsardzības ministrijas virsnieks NATO daudznacionālā štāba «Ziemeļaustrumi» Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ziemeļaustrumu daudznacionālo spēku štāba operāciju vadības daļā.
Ņemot vērā Zemessardzes dienesta specifiku, kur lielākā daļa bataljona karavīru ir brīvprātīgie, kas dienesta uzdevumus veic no darba brīvajā laikā, komandieris vēl turpina iepazīšanos ar bataljona aptuveni 400 cilvēku plašo personālsastāvu, bet jau šobrīd var apliecināt, ka bataljona zemessargi ir motivēti un šo cilvēku patriotisms pret savu valsti nav tikai tukši vārdi.
Ko jums pašam kā karavīram nozīmē 11. novembris – Lāčplēša diena?
Lāčplēša diena nav tikai karavīru svētki. Tā ir diena, kad mēs kā nācija uzdrošinājāmies stāties pretim pārspēkam un noticējām sev, ka spējam pastāvēt par sevi un nosargāt savu valsti. Bieži vien ikdienā cilvēkiem pietrūkst šīs emocionālās pašapziņas. Tādējādi tiek radīta augsne stāstiem par neizdevušos valsti. Lāpu gājiens Lāčplēša dienā ir viena no iespējām, kur mēs varam smelties šo nācijas spēka sajūtu, tādēļ aicinu visus piedalīties un būt kopā ar karavīriem šajā dienā.
Kāds ir jūsu stāsts – kāpēc izvēlējāties militāro dienestu kā savu profesionālo nodarbošanos?
Manas attiecības ar armiju aizsākās 1995. gadā, kad vispārējā kārtībā tiku iesaukts tobrīd vēl obligātajā militārajā dienestā. Dienēju Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes 5. Jelgavas robežsardzes bataljonā. Dienestu uzsāku Ventspilī, turpināju Jelgavā, bet noslēdzu Ukros, kur bija izvietota Dobeles robežapsardzības rota. Tobrīd veicu savu pienākumu pret valsti, bet vienlaikus skaitīju dienas, kad varēšu atgriezties civilajā dzīvē. Pēc obligātā dienesta, kurā pavadīju 18 mēnešus, aptuveni gadu baudīju civilās dzīves labumus un pamazām sāku apzināties, ka man pietrūkst armijas disciplīnas un kārtības. Radās pārliecība, ka karavīrs varētu būt mana profesija. Lai sasniegtu šo mērķi, 1998. gadā iestājos Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un uzsāku dienestu jau kā profesionāls karavīrs.
No šī gada 8. septembra veicat bataljona komandiera pienākumus. Kādi ir pirmie secinājumi un vīzija par to, kādu vēlaties redzēt 52. kājnieku bataljonu, kuram atbilstoši jaunajai Zemessardzes stratēģijai jāpārtop par kaujas atbalsta bataljonu?
NBS stratēģija paredz, ka turpmāk bataljonam būs jāveic kaujas atbalsta funkcijas. Tas nozīmē, ka mūsu rīcībā būs plašāks uguns atbalsta ieroču klāsts un tehniskais aprīkojums. Nevēlos iedziļināties detaļās, bet saskaņā ar NBS stratēģiju mūsu bataljona kaujas spējas tiks ievērojami paaugstinātas. Zemessargiem būs jāapgūst jaunas iemaņas un prasmes, kā rīkoties ar jaunajiem ieročiem un tehnisko aprīkojumu. Bataljona ikdienas ritmu gan tas būtiski neietekmēs, jo zemessargi savus pienākumus veic no darba brīvajā laikā, tādēļ mācības, tāpat kā līdz šim, organizēsim brīvdienās.
Kāds šobrīd ir Zemessardzes nodrošinājums? Vai laiki, kad piedzīvojāt problēmas ar ekipējumu, ir pagātnē?
Es varu runāt tikai par savu bataljonu. Vienmēr var vēlēties vairāk un labāk, taču tas vien, ka šo divu mēnešu laikā, kopš esmu iecelts amatā, mūsu aprīkojums ir papildināts ar jaunām mugursomām, guļammaisiem, bruņu vestēm, ieroču uzkabēm un ķiverēm, liecina par to, ka par mums gādā. Tāpat ir uzsākts darbs pie jaunās bataljona bāzes izveides Mežciemā.
Vai varat plašāk pastāstīt par Jelgavas Zemessardzes bataljona jaunās bāzes izveidi?
Bataljona telpas Dambja ielā ir pārņemtas vēl no padomju armijas, līdz ar to lieki sacīt, ka tās vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Investēt līdzekļus šo telpu pārbūvē arī būtu nelietderīgi, tādēļ Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi lēmumu par jaunas bataljona bāzes celtniecību. Šo projektu koordinē NBS, un šobrīd ir izstrādāts jaunās bāzes skiču projekts – tā atradīsies Jelgavas pierobežā, Mežciemā, meža nogabalā, kurš līdz šim bija VAS «Latvijas valsts meži» īpašumā. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem projektu paredzēts realizēt laika periodā līdz 2021. gadam. Esam iesaistījušies projekta izstrādes darbā un strādājam ciešā sadarbībā ar projektētājiem, lai jaunā bāze atbilstu mūsu vajadzībām. Ir zināms, ka bāzē būs ne tikai bataljona ēka ar īpaši pielāgotām telpām militāro uzdevumu veikšanai, tostarp šautuvi, bet arī speciāla tehnikas novietne un teritorija zemessargu mācībām. Šobrīd, atrodoties pilsētā, jebkuras mācības ir jāveic ārpus bāzes, kas apgrūtina ikdienas darbu.
Pastāv viedoklis, ka Zemessardze ir viena no labākajām dzīves prasmju skolām, kur var apgūt ne tikai jaunas iemaņas, bet arī labāk izprast sabiedrībā notiekošos procesus, jo mācībās vienā ierakumā nonāk visdažādāko jomu un sabiedrības slāņu pārstāvji. Vai tam piekrītat?
Bataljonā uzskaitē ir ap 400 karavīru un zemessargu. Viņu vidū ir ministriju ierēdņi, IT speciālisti, ierindas strādnieki, lauksaimnieki un daudzu citu jomu un profesiju pārstāvji. Mūsu kolektīvs, gan raugoties no etniskās izcelsmes, gan arī citiem aspektiem, ir ļoti raibs, tādēļ jāpiekrīt, ka dienests Zemessardzē ir laba dzīves skola ne tikai militāro iemaņu apgūšanas dēļ. Šajā ziņā liela atbildība ir visa līmeņa komandieriem, kuriem jāseko līdzi, kāda ir zemessargu psiholoģiskā saderība un kāds mikroklimats valda kolektīvā. Šai dažādībai ir vēl kāds pozitīvs aspekts, proti, zemessargi savas civilajā dzīvē iegūtās zināšanas var izmantot arī dienestā. Piemēram, mūsu zemessargi izstrādāja un uztur bataljona interneta mājaslapu www.zs52kab.lv. Tieši ar mājaslapas starpniecību lielākoties saņemam jauno zemessargu kandidātu pieteikumus. Savukārt tie zemessargi, kuriem ir traktorvadīšanas tiesības, var strādāt ar Zemessardzes rīcībā esošo tehniku. Tāpat noder arī zināšanas sakaru un citās jomās.
Kādi ir jūsu novērojumi par potenciālo zemessargu fizisko sagatavotību?
Zemessargu fiziskā sagatavotība ir ļoti dažāda. Vislabāk sagatavoti ir tie, kas pie mums atnāk no Jaunsardzes, tomēr šai ziņā priekšplānā vēlos izcelt individuālo motivāciju kļūt par zemessargu. Ja cilvēks ir motivēts, daudz ko var iemācīties, tostarp būtiski uzlabot savu fizisko sagatavotību. Ķēde, protams, ir tik spēcīga, cik stiprs ir tās vājākais posms, tādēļ pastāv zināmi ierobežojumi un visiem zemessargiem ir jākārto fiziskās sagatavotības testi. Ja cilvēks ir motivēts un vēlas kļūt fiziski spēcīgāks, tas ir paveicams, un mēs esam gandarīti par katru, kurš no virtuves ķeblīša runātāja ir gatavs nākt un kļūt par darītāju. Nevajadzētu būt pārāk paškritiskiem, ja ir vēlme kļūt par zemessargu – aicinu nākt un iepazīties ar bataljonu. Tā ir iespēja ne tikai apliecināt savu patriotismu, bet arī jēgpilni pavadīt brīvo laiku.
Šogad Latvijas valsts svin savu simtgadi. Vai arī zemessargiem šai ziņā ir paredzētas kādas īpašas aktivitātes?
Pirmo reizi NBS vēsturē 18. novembra militārajā parādē 11. novembra krastmalā piedalīsies visas Zemessardzes vienības, tostarp mūsu bataljons. Tas būs īpaši pacilājošs brīdis. Gribētāju, kas vēlas piedalīties šajā parādē, ir vairāk nekā mums atvēlēto vietu skaits, tādēļ priekšroka tiks dota tiem zemessargiem, kuri regulāri apmeklējuši mācības.
Jelgavā tiek svinēts gan 11. novembris kā Lāčplēša diena, gan 21. novembris kā Jelgavas pilsētas atbrīvošanas diena no Bermonta karaspēka. Kā, jūsuprāt, varētu popularizēt tieši 21. novembri, kuru parasti aizēno 11. novembra pasākumi?
Jāpiekrīt, ka 21. novembris Jelgavai ir īpaša diena, tomēr šaubos, ka uz ielas, uzrunājot jelgavniekus, daudzi spētu pateikt, ar ko šī diena ir nozīmīga pilsētas vēsturē. Tā ir arī mūsu kā karavīru atbildība atgādināt par šīs dienas nozīmi. Ar vēstures starpniecību mēs varam veidot spēcīgāku pašapziņu un nostiprināt lokālpatriotismu.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %