17.6 °C, 2.9 m/s, 88.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Gandarījums par katru, kurš no virtuves ķeblīša runātāja kļūst par darītāju»
«Gandarījums par katru, kurš no virtuves ķeblīša runātāja kļūst par darītāju»
11/11/2018

«Obligātajā militārajā dienestā skaitīju dienas, kad beidzot būšu brīvs un varēšu darīt to, ko sirds kāro, taču, nonākot civilajā dzīvē, jau pēc kāda laika sapratu, ka man tuvāka ir armijas kārtība un disciplīna nekā ikdienas brīvības sajūta. Šī iemesla dēļ apzināti, ar mērķi kļūt par profesionālu karavīru, iestājos Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Tā sākās mans ceļš profesionālajā dienestā, un savu izvēli ne mirkli neesmu nožēlojis,» uzsver Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris, majors Arvis Zīle, kurš amatā tika iecelts 8. septembrī. Pirms tam viņš veica dienesta pienākumus kā Aizsardzības ministrijas virsnieks NATO daudznacionālā štāba «Ziemeļaustrumi» Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ziemeļaustrumu daudznacionālo spēku štāba operāciju vadības daļā.

Ņemot vērā Zemessardzes dienesta specifiku, kur lielākā daļa
bataljona karavīru ir brīvprātīgie, kas dienesta uzdevumus veic no
darba brīvajā laikā, komandieris vēl turpina iepazīšanos ar
bataljona aptuveni 400 cilvēku plašo personālsastāvu, bet jau
šobrīd var apliecināt, ka bataljona zemessargi ir motivēti un šo
cilvēku patriotisms pret savu valsti nav tikai tukši vārdi.

Ko jums pašam kā karavīram nozīmē 11. novembris –
Lāčplēša diena?

Lāčplēša diena nav tikai karavīru svētki. Tā ir diena, kad mēs
kā nācija uzdrošinājāmies stāties pretim pārspēkam un noticējām
sev, ka spējam pastāvēt par sevi un nosargāt savu valsti. Bieži
vien ikdienā cilvēkiem pietrūkst šīs emocionālās pašapziņas.
Tādējādi tiek radīta augsne stāstiem par neizdevušos valsti. Lāpu
gājiens Lāčplēša dienā ir viena no iespējām, kur mēs varam smelties
šo nācijas spēka sajūtu, tādēļ aicinu visus piedalīties un būt kopā
ar karavīriem šajā dienā.

Kāds ir jūsu stāsts – kāpēc izvēlējāties militāro
dienestu kā savu profesionālo nodarbošanos?

Manas attiecības ar armiju aizsākās 1995. gadā, kad vispārējā
kārtībā tiku iesaukts tobrīd vēl obligātajā militārajā dienestā.
Dienēju Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes 5. Jelgavas
robežsardzes bataljonā. Dienestu uzsāku Ventspilī, turpināju
Jelgavā, bet noslēdzu Ukros, kur bija izvietota Dobeles
robežapsardzības rota. Tobrīd veicu savu pienākumu pret valsti, bet
vienlaikus skaitīju dienas, kad varēšu atgriezties civilajā dzīvē.
Pēc obligātā dienesta, kurā pavadīju 18 mēnešus, aptuveni gadu
baudīju civilās dzīves labumus un pamazām sāku apzināties, ka man
pietrūkst armijas disciplīnas un kārtības. Radās pārliecība, ka
karavīrs varētu būt mana profesija. Lai sasniegtu šo mērķi, 1998.
gadā iestājos Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un uzsāku
dienestu jau kā profesionāls karavīrs.

No šī gada 8. sep­tembra veicat bataljona komandiera
pienākumus. Kādi ir pirmie secinājumi un vīzija par to, kādu
vēlaties redzēt 52. kājnieku bataljonu, kuram atbilstoši jaunajai
Zemessardzes stratēģijai jāpārtop par kaujas atbalsta
bataljonu?

NBS stratēģija paredz, ka turpmāk bataljonam būs jāveic kaujas
atbalsta funkcijas. Tas nozīmē, ka mūsu rīcībā būs plašāks uguns
atbalsta ieroču klāsts un tehniskais aprīkojums. Nevēlos
iedziļināties detaļās, bet saskaņā ar NBS stratēģiju mūsu bataljona
kaujas spējas tiks ievērojami paaugstinātas. Zemessargiem būs
jāapgūst jaunas iemaņas un prasmes, kā rīkoties ar jaunajiem
ieročiem un tehnisko aprīkojumu. Bataljona ikdienas ritmu gan tas
būtiski neietekmēs, jo zemessargi savus pienākumus veic no darba
brīvajā laikā, tādēļ mācības, tāpat kā līdz šim, organizēsim
brīvdienās.

Kāds šobrīd ir Zemessardzes nodrošinājums? Vai laiki,
kad piedzīvojāt problēmas ar ekipējumu, ir pagātnē?

Es varu runāt tikai par savu bataljonu. Vienmēr var vēlēties
vairāk un labāk, taču tas vien, ka šo divu mēnešu laikā, kopš esmu
iecelts amatā, mūsu aprīkojums ir papildināts ar jaunām mugursomām,
guļammaisiem, bruņu vestēm, ieroču uzkabēm un ķiverēm, liecina par
to, ka par mums gādā. Tāpat ir uzsākts darbs pie jaunās bataljona
bāzes izveides Mežciemā.

Vai varat plašāk pastāstīt par Jelgavas Zemessardzes
bataljona jaunās bāzes izveidi?

Bataljona telpas Dambja ielā ir pārņemtas vēl no padomju
armijas, līdz ar to lieki sacīt, ka tās vairs neatbilst mūsdienu
prasībām. Investēt līdzekļus šo telpu pārbūvē arī būtu
nelietderīgi, tādēļ Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi lēmumu par
jaunas bataljona bāzes celtniecību. Šo projektu koordinē NBS, un
šobrīd ir izstrādāts jaunās bāzes skiču projekts – tā atradīsies
Jelgavas pierobežā, Mežciemā, meža nogabalā, kurš līdz šim bija VAS
«Latvijas valsts meži» īpašumā. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas
plāniem projektu paredzēts realizēt laika periodā līdz 2021. gadam.
Esam iesaistījušies projekta izstrādes darbā un strādājam ciešā
sadarbībā ar projektētājiem, lai jaunā bāze atbilstu mūsu
vajadzībām. Ir zināms, ka bāzē būs ne tikai bataljona ēka ar īpaši
pielāgotām telpām militāro uzdevumu veikšanai, tostarp šautuvi, bet
arī speciāla tehnikas novietne un teritorija zemessargu mācībām.
Šobrīd, atrodoties pilsētā, jebkuras mācības ir jāveic ārpus bāzes,
kas apgrūtina ikdienas darbu.

Pastāv viedoklis, ka Zemessardze ir viena no labākajām
dzīves prasmju skolām, kur var apgūt ne tikai jaunas iemaņas, bet
arī labāk izprast sabiedrībā notiekošos procesus, jo mācībās vienā
ierakumā nonāk visdažādāko jomu un sabiedrības slāņu pārstāvji. Vai
tam piekrītat?

Bataljonā uzskaitē ir ap 400 karavīru un zemessargu. Viņu vidū
ir ministriju ierēdņi, IT speciālisti, ierindas strādnieki,
lauksaimnieki un daudzu citu jomu un profesiju pārstāvji. Mūsu
kolektīvs, gan raugoties no etniskās izcelsmes, gan arī citiem
aspektiem, ir ļoti raibs, tādēļ jāpiekrīt, ka dienests Zemessardzē
ir laba dzīves skola ne tikai militāro iemaņu apgūšanas dēļ. Šajā
ziņā liela atbildība ir visa līmeņa komandieriem, kuriem jāseko
līdzi, kāda ir zemessargu psiholoģiskā saderība un kāds
mikroklimats valda kolektīvā. Šai dažādībai ir vēl kāds pozitīvs
aspekts, proti, zemessargi savas civilajā dzīvē iegūtās zināšanas
var izmantot arī dienestā. Piemēram, mūsu zemessargi izstrādāja un
uztur bataljona interneta mājaslapu www.zs52kab.lv. Tieši ar
mājaslapas starpniecību lielākoties saņemam jauno zemessargu
kandidātu pieteikumus. Savukārt tie zemessargi, kuriem ir
traktorvadīšanas tiesības, var strādāt ar Zemessardzes rīcībā esošo
tehniku. Tāpat noder arī zināšanas sakaru un citās jomās.

Kādi ir jūsu novērojumi par potenciālo zemessargu
fizisko sagatavotību?

Zemessargu fiziskā sagatavotība ir ļoti dažāda. Vislabāk
sagatavoti ir tie, kas pie mums atnāk no Jaunsardzes, tomēr šai
ziņā priekšplānā vēlos izcelt individuālo motivāciju kļūt par
zemessargu. Ja cilvēks ir motivēts, daudz ko var iemācīties,
tostarp būtiski uzlabot savu fizisko sagatavotību. Ķēde, protams,
ir tik spēcīga, cik stiprs ir tās vājākais posms, tādēļ pastāv
zināmi ierobežojumi un visiem zemessargiem ir jākārto fiziskās
sagatavotības testi. Ja cilvēks ir motivēts un vēlas kļūt fiziski
spēcīgāks, tas ir paveicams, un mēs esam gandarīti par katru, kurš
no virtuves ķeblīša runātāja ir gatavs nākt un kļūt par darītāju.
Nevajadzētu būt pārāk paškritiskiem, ja ir vēlme kļūt par
zemessargu – aicinu nākt un iepazīties ar bataljonu. Tā ir iespēja
ne tikai apliecināt savu patriotismu, bet arī jēgpilni pavadīt
brīvo laiku.

Šogad Latvijas valsts svin savu simtgadi. Vai arī
zemessargiem šai ziņā ir paredzētas kādas īpašas
aktivitātes?

Pirmo reizi NBS vēsturē 18. novembra militārajā parādē 11.
novembra krastmalā piedalīsies visas Zemessardzes vienības, tostarp
mūsu bataljons. Tas būs īpaši pacilājošs brīdis. Gribētāju, kas
vēlas piedalīties šajā parādē, ir vairāk nekā mums atvēlēto vietu
skaits, tādēļ priekšroka tiks dota tiem zemessargiem, kuri regulāri
apmeklējuši mācības.

Jelgavā tiek svinēts gan 11. no­vembris kā Lāč­plēša
diena, gan 21. novembris kā Jelgavas pilsētas atbrīvošanas diena no
Bermonta karaspēka. Kā, jūsuprāt, varētu popularizēt tieši
21. novembri, kuru parasti aizēno 11. novembra
pasākumi?

Jāpiekrīt, ka 21. no­vembris Jelgavai ir īpaša diena, tomēr
šaubos, ka uz ielas, uzrunājot jelgavniekus, daudzi spētu pateikt,
ar ko šī diena ir nozīmīga pilsētas vēsturē. Tā ir arī mūsu kā
karavīru atbildība atgādināt par šīs dienas nozīmi. Ar vēstures
starpniecību mēs varam veidot spēcīgāku pašapziņu un nostiprināt
lokālpatriotismu.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»