«Ja vēl pirms laika uz jautājumu, kādus garšaugus izmantojat, gatavojot ēdienu, biežākā atbilde bija: dilles, pētersīļus, selerijas un lokus, tad šodien jau atbildes kļuvušas daudzveidīgākas un tiek minēts baziliks, pupu mētra, oregano, majorāns, salvija… Situācija ir mainījusies, un priecē, ka cilvēki savā virtuvē eksperimentē, ar dažādām garšvielām ēdienam piešķirot īpašu garšas buķeti,» atzīst LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta asistente Marta Liepniece.
Ritma Gaidamoviča
Viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kas atbild un rūpējas par ļoti plašu garšaugu un ārstniecības augu kolekciju Jelgavā – Augsnes un augu zinātņu institūta teritorijā Strazdu ielā nepilna hektāra platībā aug vairāki desmiti viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu garšaugu un ārstniecības augu. Tiesa, šobrīd arī tur iestājies rudens – lielākā daļa ražas jau novākta un tiek kaltēta. Kolekcija izveidota, lai pārbaudītu, kā dārzā «uzvedas» Latvijā nopērkamas garšvielu, ārstniecības augu sēklas – kas no tām izaug, kas ne. Tāpat pēc šiem augiem topošie speciālisti mācās atpazīt augus pēc garšas, smaržas, tiek veidoti mācību herbāriji, veikti zinātniski pētījumi. M.Liepniece atzīst, ka šeit viss arī tiek pamēģināts – galvenie izmēģinātāji ir studenti un darbinieku ģimenes locekļi. «Mums taču ir jāzina, kā katrs augs garšo, kuru garšvielu pie kāda ēdiena labāk likt. Tā paši cepam pīrādziņus, pamēģinot pielikt vienu garšvielu, otru, gatavojam arī citus ēdienus,» stāsta M.Liepniece.
Kolekcijas pirmsākumi ir 1997. gadā, kad pētnieki ekspedīcijās pa Latviju meklējuši dažādus ārstniecības augus un garšaugus savvaļā, veidojot ģenētisko resursu kolekcijas, un pētīja tos. Bet no 2000. gada sākta kolekcijas veidošana Strazdu ielā, sējot un stādot dažādus augus. M.Liepniece saka: «Te tiek iesēts viss, ko izmantojam ikdienā.»
Gurķu mētra – salātos un kokteiļos Viengadīgie garšaugi, kas plaši tiek izmantoti kulinārijā, katru gadu maijā šeit tiek sēti no jauna – dažādu šķirņu, krāsu, formu, lai labāk saprastu, kas ir dzīvotspējīgāks un garšīgāks. Te, piemēram, aug gurķu mētra, kas lieti noder, ja mājiniekus grib mazliet apmuļķot – salāti bez gurķa garšos tieši tāpat, it kā tiem klāt būtu pielikts svaigs gurķis. «Pirmās lapas izteikti garšo pēc gurķiem – tās var likt salātos. Ziedus dekoratīvam efektam var iesaldēt ledus gabaliņos un pievienot kokteiļiem,» stāsta M.Liepniece. Lauciņā sastopama arī pupu mētra, ko, izrādās, var lietot pie pākšaugu un sēņu ēdieniem, lai organisms vieglāk sagremotu šo smago pārtiku. Līdzīga iedarbība uz organismu kā pupu mētrai ir arī kalnamētrai, kurai ir specifiska garša. Tā labi der pie gaļas ēdieniem. Ļoti labi kulinārijā izmantojami arī tādi garšaugi kā koriandrs, tiesa, tas atbaida ar savu smaržu – augs smaržo līdzīgi blaktīm, tomēr noder pie piparkūku mīklas. Fenhelis jeb aptiekas dille, kam raksturīga anīsa smarža, iederēsies pie salātiem, bet dārzeņu fenheli var arī sautēt – protams, ja patīk anīsa smarža un garša. M.Liepniece stāsta, ka popularitāti iemanto arī lapu sinepes un kressalāti, kuru sēklas var diedzēt ziemas laikā. Tie labi aug uz palodzes, un šos zaļumus var sagrieztus likt uz maizītes vai pievienot biezpienam.
Daudzi garšaugi izmantojami kā pie sāļiem, tā saldiem ēdieniem M.Liepniece atzīst, ka ļoti labs veids, kā pārliecināties, vai garšviela patīk vai ne, ir pievienot to biezpienam. «Biezpiens ir viens no neitrālākajiem ēdieniem. Parasti tam pievienojam tikai sāli, varbūt vēl dilles vai lociņus, taču tikpat labi tā vietā varam pielikt majorānu, baziliku, izopu, timiānu, mārsilu, raudeni, estragonu. Bet saldajam biezpienam – rozmarīnu, lavandu, citrontimiānu, citronbaziliku,» stāsta asistente.
Viņa atzīst, ka garšvielu izmantošana ir ļoti daudzveidīga – virkni garšvielu var lietot kā pie sāļajiem, tā saldajiem ēdieniem, turklāt tiem var būt arī ārstnieciska iedarbība. Piemēram, lupstāji labi der kā kokteiļu salmiņi, saknes izmanto medicīnā, bet kā garšvielu iespējams izmantot šašliku gatavošanā. Tas arī kalpo kā maģisks augs, kas aizsargā māju no ļauniem gariem. Lavandu, ko vairāk pazīstam kā kārtības un tīrības simbolu, arī var izmantot pārtikā – ziedi piemēroti saldajām žāvētu augļu zupām, želejām, marmelādēm, augļu salātiem, to var pievienot, arī gatavojot ķiploku marinādi jēra vai cāļa gaļai. Bet svaigas lavandas lapas var izmantot kopā ar sviestu vai margarīnu, grilējot upju un ezeru zivis. Bet salvija der pie zivju ēdieniem – tās īpašā garšas buķete samazina dūņu garšu upes zivīm, tāpat to var lietot kā dabīgo konservantu gaļas konserviem.
Virtuves plauktos vairs nav tikai sāls un pipari M.Liepniece atzīst, ka cilvēki par garšvielām kļuvuši zinošāki, jo par tām pieejama literatūra, arī pavārgrāmatās pie receptēm parādās daudzveidīgāki garšvielu nosaukumi, kas, gatavojot kādu ēdienu, cilvēkus mudina iepazīt tās. «Līdz ar to cilvēku redzesloks paplašinās. Virtuves plauktos nav vairs tikai sāls un pipari, un tas ir labi, ka veikalos no garšvielu plauktiem izvēlamies arī ko citu. Latviešiem ir tāds netikums – pieēsties un tad stenēt, ka grūti, nevar pakustēties, taču es gribu teikt: ja lieto garšvielas, sātīguma sajūta pieaug, tāpēc tik daudz, lai pārēstos, nemaz nevar apēst. Būtiski zināt, ka katra garšviela, ārstniecības augs labvēlīgi iedarbojas arī uz organismu, protams, samērīgos daudzumos. Līdz ar to – jo bagātīgāk tās lieto, jo labāk,» tā M.Liepniece.
Ar prieku viņa atzīst, ka arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam dzīvesveidam, izzina, kādas tējas dzert, kādus augus lietot, lai uzlabotu savu veselību. «Esmu ievērojusi, ka arī ārsti šodien uzreiz vairs neķeras izrakstīt «smago artilēriju» jeb ķīmiskas zāles, bet gan cenšas ieteikt dabīgos ārstniecības līdzekļus. Tiesa, ar tiem jau nākamajā dienā cilvēks netiks uz kājām, jo atveseļošanās process ir ilgāks, taču uz organismu tie noteikti iedarbojas labāk,» tā M.Liepniece.
Kliņģerītes – tējā un salātos Runājot par kolekcijas ārstniecības augiem, jāteic, ka arī to klāsts ir plašs, tāpat kā plašas ir to izmantošanas iespējas. Tiesa, asistente piebilst, ka bieži vien cilvēki nezina šīs iespējas. Piemēram, kliņģerīšu ziedi labi noder gan tējā dzeršanai un kakla skalošanai, kad tas sāp, gan var likt dārzeņu, lapu salātos, lai padarītu tos krāsainākus. Rudzupuķu ziedlapiņas derēs tējai, un tā ļoti efektīvi pazemina temperatūru, tāpat tās iesaka lietot acu slimību gadījumā. Kaklam labi palīdzēs arī salvija, bet vērmeles uzlabos kuņģa darbību. Kolekcijā ir arī vairāku šķirņu piparmētras – parastā piparmētra ar mentolu, bez mentola, krūzmētras un šokolādes piparmētra, greipfrūta mētra, Šveices un marokāņu mētra – kopā vairāk nekā 20 veidu. Asistentes praktiskais ieteikums – dzert maisītas zāļu tējas. «Labāk ir maisīt tējas, nevis, ja garšo liepziedu, dzert tikai tās. Tas var slikti ietekmēt organismu. Vajag miksēt – salikt kaut ko garšīgu kopā ar kaut ko ne tik ļoti garšīgu. Piemēram, liepziedus, piparmētru, mazliet pelašķus, vērmeles un asinszālīti,» tā M.Liepniece, piebilstot, ka imunitātes stiprināšanā gan jāuzmanās ar «bokseriem» ķiplokiem, citronliānas, zeltsaknes un ehinācijas tēju. «Tie ir ātri un efektīvi imunitātes stiprinātāji, taču tas ir koks ar diviem galiem – ātri stiprina, taču organismā var rasties «īssavienojums», ja pārtrauc to lietošanu, un cilvēks var zaudēt pat savu dabisko imunitāti. Tāpēc labāk iesaku ikdienā lietot vieglas zāļu tējas. Jā, jādzer arī ūdens, taču labāk uzņemt šķidrumu ar dažādām dabīgajām tējām,» tā M.Liepniece.
Foto: Ivars Veiliņš
19.2 °C,
1.6 m/s,
96.9 % 
19.2 °C,
1.6 m/s,
96.9 %