Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Ģirts Pommers

Treniņi kanoe airētājiem notiek cauru gadu – ziemā tie ir
trenažieru zālē un peldbaseinā. Intensivitāte – sešas reizes nedēļā
pa divām stundām. Par sezonas sākumu var dēvēt pavasari, jo ar
ledus pazušanu sākas arī pirmie treniņi uz ūdens. «Tā sauktajos
treknajos gados ziemā braucām trenēties uz Spāniju, bet šogad
nesanāca – nebijām pat uz Baltkrieviju aizbraukuši, jo gluži
vienkārši nebija iespēju, taupījām finanses, lai aizbrauktu uz
Pasaules čempionātu,» tā trenere L.Laure. Turpinot domu par
finansēm, trenere atklāj, ka treniņus apmaksā BJSS, bet dalību
sacensībās atbalsta Zemgales Olimpiskais centrs. «Sponsorus atrast
mūsu gadījumā ir sarežģīti, jo mēs neesam tik interesanti kā
komandu sporta veidi. Cik ir iespējams, palīdz arī mana ģimene,» tā
L.Laure.

 

Trenere atklāj, ka vienam no vadošajiem Latvijas airētājiem
pašlaik ir jāstartē ar bojātu laivu, bet jaunas iegādei
nepieciešami divi tūkstoši eiro. «Pašlaik Gatis burtiski slīkst
savā laivā, jo gluži vienkārši tā viņam ir par mazu. Ļoti ceram, ka
Olimpiskais centrs mums palīdzēs, jo jauna laiva jau ir
noskatīta.»

 

Gatavošanās šā gada Pasaules čempionātam pagāja Limbažos.
Ezerā ir gan starta iekārta, gan nomērīta distance, kas ir būtiski,
lai veiksmīgāk sagatavotos atbildīgām sacensībām. «Pasaules
čempionātam šogad gatavojāmies pirmo gadu. Strādājām pēc savas
personīgās pieredzes, šajā jomā mums vēl daudz jāmācās, bet esam
atklāti citu viedokļiem, uzklausām tos, jo no sava skatu punkta
bieži vien neredzam būtiskas nianses, tādēļ svarīgi, lai ir domu
apmaiņa. Kā piemēru varu minēt gadījumu, kad Limbažu treniņnometnes
laikā godalgots treneris no Lietuvas piedāvāja Gatim izmainīt savu
pozīciju laivā par pāris centimetriem, rezultāts bija acīmredzams.
Psiholoģiski pirms čempionāta izvēlējāmies taktiku – neizvirzīt sev
augstus mērķus, lai neradītu papildu stresu,» saka trenere.

Atceroties Polijas pilsētā Poznaņā notikušo Pasaules
čempionātu, trenere secina, ka sasniegtais rezultāts ir
apmierinošs: «Protams, ka izcīnītā devītā vieta 500 metros ir ļoti
labs sasniegums, lai gan, ja godīgi jāatzīst, vēlējāmies tikt
finālā 1000 metros, šai distancei arī vairāk gatavojāmies, bet
rezultāts sanāca labāks īsākajā. Joprojām ir doma, ka Gatis vairāk
ir 1000 metru braucējs, šajā distancē jāiegulda krietni lielāks
darbs, nepieciešama izturība un specifisks treniņu process. Īsākajā
distancē startē spēcīgāki un smagāki braucēji, ar lielām muskuļu
masām – kā jau ierasts jebkurā sprintā,» uzsver trenere.

 

Iezīmējas arī nākamās sezonas idejas. Viena no tām pieļauj
iespēju, ka Gatis startēs nevis, kā ierasts, kopā ar Antonu Knesi,
bet gan viens. «Ļoti grūti izveidot labu duetu. Šeit svarīgi ir ne
tikai fiziskie parametri, bet arī raksturu saderība,» treneri
papildina Gatis. «Katra sportista individuālie sasniegumi divniekā
neko nenozīmē. Te jābūt līdzīgiem raksturiem, kas bieži vien ir
izšķirošais. Antons ir ritmisks braucējs, stabils, bez impulsīviem
izlēcieniem. Divniekos panākuma atslēga ir airēšanas ritms, kā arī
milzum daudz sīku nianšu, kuras var ietekmēt rezultātu un izcīnīto
vietu,» tā viņš.

 

Domājot par nākamo sezonu, gan trenere, gan sportists piekrīt
domai, ka izšķirošais starts būs Pasaules čempionāts, kura mērķis
ir kvalificēties Olimpiskajām spēlēm. «Pasaules čempionātam
gatavosimies kā galvenajām sacensībām ar mērķi izcīnīt iespēju
startēt olimpiādē, lai tas piepildītos, jāsakrīt pilnīgi visam un
vēl ir jāpaveicas, bieži uzvarētāju no zaudētāja šķir tikai divas
sekundes desmitdaļas. Pietiek kļūdīties kaut vai vienā sīkumā, un
tu esi zaudētājs,» saka Gatis. 

 

Gatim pašlaik ir 23 gadi, kas, pēc treneres L.Laures domām, ir
optimāls vecums augstu mērķu sasniegšanai: «Gatim ir labs vecums,
lai sāktu sevi pierādīt. Airētāju mūžs ir dažāds, ir gan spēcīgi
jaunie talanti, gan veterāni, kuri sasnieguši 40 gadu vecumu. Bet
elitē tomēr lielākā daļa ir ap 30 gadu vecu sportistu.»

 

Runājot par jaunajiem talantiem, trenere norāda, ka no
Jelgavas sporta skolas katru gadu ir vismaz viens Latvijas izlases
dalībnieks. «Līdz šim neatceros, ka mums nebūtu neviena Latvijas
izlases sportista, turklāt ir vairāki talantīgi jaunie sportisti,»
uzsver trenere.

 

Foto: Ivars Veiliņš