Pilsētā

Ministru kabinets 28. novembra sēdē atcēla nosacījumu par veco – sarkano – gāzes balonu izņemšanu no tirgus līdz šī gada beigām, nosakot, ka tas jādara pakāpeniski. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iedzīvotājus aicina rūpīgi izvērtēt gāzes balona stāvokli un neizmantot bojātu ierīci, jo tā var izraisīt bīstamas situācijas, apdraudot cilvēku veselību un pat dzīvību.

Ierosinājumu atcelt nosacījumu par obligātu gāzes balonu
izņemšanu no aprites līdz gada beigām virzīja Ekonomikas
ministrija, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra
(PTAC) pārbaudēm un atzinumiem. PTAC pēdējo trīs gadu laikā veiktās
pārbaudes ļauj secināt, ka vecie gāzes baloni joprojām aizņem lielu
īpatsvaru kopējā gāzes balonu tirgū. Lai paaugstinātu iedzīvotāju
drošību un sekmētu pakāpenisku gāzes balonu nomaiņu uz ES drošības
prasībām atbilstošiem, turpmāk tirgot un lietot varēs tikai tādus
gāzes balonus, kuriem ir veikta tehniskā pārbaude un kuriem ir
apliecinājums, ka tie atbilst noteiktajām prasībām un neapdraud
cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un vidi; kuri ir aprīkoti ar
ventili, kas atbilst ES drošības prasībām un ir marķēts ar Pī zīmi.
Turklāt visiem ekspluatācijā esošajiem baloniem jābūt jaunākiem par
40 gadiem kopš to ražošanas brīža.

«Pārejas laiks, kurā baloni jāizņem no tirgus, nav noteikts. Tas
ir atkarīgs no balonu kvalitātes un vecuma kritērijiem. Attiecīgi
baloni reizi divos gados tiek pārbaudīti, novērtējot to tehnisko
stāvokli un neatbilstošos izņemot no tirgus. Tas pats attiecas uz
baloniem, kuri pārsniedz 40 gadu vecumu,» skaidro Ekonomikas
ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita
Rubesa-Voravko.

VUGD atgādina, ka bojātas ierīces izmantošanai var būt pat
letālas sekas. Operatīvie dienesti regulāri saņem informāciju par
gāzes noplūdēm, tostarp no gāzes balona. VUGD Jelgavā šogad ir
saņēmis desmit izsaukumus saistībā ar gāzes noplūdi K.Barona,
Cepļu, Prohorova, Sudrabu Edžus, Smilšu, Spāru, Egas, Rīgas, Puķu
un Pērnavas ielā. Vairākos gadījumos gāze bija noplūdusi no balona,
piemēram, jo bojāts ventilis vai pats balons, neatbilstoši uzlikta
blīve, informē VUGD pārstāve Ilze Dāme-Birziņa. «Viens no pēdējiem
izsaukumiem saņemts 23. novembrī pulksten 21 uz Egas ielu, kur
divstāvu dzīvojamā mājā bija notikusi noplūde no gāzes balona.
Ierodoties notikuma vietā, gāzes noplūde tika likvidēta, aizgriežot
ventili un atvienojot balonu no gāzes plīts,» norāda
I.Dāme-Birziņa. 2015. gada rudenī gāzes balons sprāga Jelgavas
novadā, kad cieta arī cilvēki, bet Jelgavā pēdējos gados šādi
negadījumi nav notikuši.

«No drošības viedokļa ir svarīgi, ka telpās, kurās atrodas dabas
gāzes iekārta, piemēram, gāzes plīts, ir ierīkota dabīgā
ventilācijas sistēma, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā tā izplūstu
caur dabīgās ventilācijas kanālu un telpā neveidotos bīstama gāzes
koncentrācija. Ja gāze netiek novadīta ēkas ārpusē, tā krājas, līdz
vienā brīdī koncentrācija ir tik augsta, ka pie atbilstoša
katalizatora, piemēram, ieslēgta gaismas slēdža, notiek sprādziens.
Un šajā situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā
dzīvokļa, bet visas mājas iedzīvotāji,» rezumē I.Dāme-Birziņa.

Foto: grani.lv