Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta ilggadējā Jelgavas pilsētas mākslinieka Georga Svikuļa darbu izstāde. Šī ir pirmā tik vērienīgā viņa darbu izstāde, turklāt tajā daudzi darbi publikai tiek rādīti pirmo reizi. «Necerēju, ka uz izstādes atklāšanu atnāks visa pilsēta. Strādāt pie šī projekta bija grūti, un man nav daudz ko teikt par fāteri – lai runā viņa darbi,» tā izstādes atklāšanā teica Georga dēls Guntis.
Ilze Knusle-Jankevica
Izstādē aplūkojami dažādi G.Svikuļa darbi – zīmējumi, gleznas, keramika –, kas tapuši laikā no 1960. līdz 2010. gadam. Tie atceļojuši uz Jelgavu no gan privātām kolekcijām, gan no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja un Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumiem. Izstādes iniciators Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis stāsta: «Georgs Svikulis būtībā tomēr bija keramiķis, un pat jau pēc darbiem, kas tapuši, mācoties Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, var redzēt, ka māls viņam klausīja. Viņš varēja mālam pavēlēt.»
31 gadu G.Svikulis nostrādāja uzņēmumā «Latvijas keramika», un tur viņu kolēģi sauca par Juri. Viņa bijušie kolēģi stāsta, ka viņš neesot daudz eksperimentējis, bet ķēries uzreiz vērsim pie ragiem. Mākslas biedrības vadītājs pieļauj, ka viņš vienkārši, jau pirms sāka strādāt, zināja, ko grib. «Tās kannas, bļodas, krūzes… Daudz kas no tā, ko izdarīja Georgs, Latvijas mākslā nav īsti novērtēts,» mazliet skumji piebilst M.Brancis. Arī G.Svikuļa bijušais kolēģis Aleksandrs Djačenko ir pārliecināts – zaru kannu labāk par Georgu diez vai kāds var uztaisīt. Vēl, piemēram, viņš ir «Latvijas balzama» litra pudeles korķa gravējuma un Jelgavas zīmes, kas sveicina, iebraucot pilsētā, autors. Savukārt izstādē apskatāmi arī vairāki dekoratīvi darbi, no kuriem iespaidīgākie ir astoņdesmitajos gados tapusi dekoratīva sienas kompozīcija un deviņdesmito beigās veidoti putnu būri.
15 gadus G.Svikulis vadīja Jelgavas Mākslinieku biedrību un 11 gadus bija Jelgavas pilsētas galvenais mākslinieks. Viņa – Džordža, kā viņu mēdza dēvēt – balss joprojām sadzirdama un saredzama pilsētas ēku krāsu toņos, arhitektūras formās. «Viņam vienmēr bija savs skatījums uz lietām un savs viedoklis, ko viņš arī pauda. Iespējams, tas daudziem nepatika, bet viņš bija sava ceļa gājējs un, iespējams, tieši tāpēc tik daudz dzīvē sasniedza,» tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. To spilgti atceras arī pašvaldības iestādes «Kultūra» direktora vietniece Inta Englande. «Kad apmēram pirms desmit gadiem viņš izvēlējās krāsas kultūras namam, daudziem likās, ka ir par traku un spilgtu, bet, kad nokrāsoja un namu iekārtoja, visiem tomēr patika,» viņa atceras. Tāpat, pateicoties tieši viņa spējai skatīties uz lietām perspektīvā, kultūras nams ticis pie foajē otrā stāva.
Līdztekus keramikai G.Svikulis pievērsās arī eļļas, akvareļa, pasteļa glezniecībai. Šajos darbos vairāk attēlota pilsēta un ēkas, arī Jelgavas vecpilsēta. «Šie ir vieni no pēdējiem Georga darbiem, tapuši 2010. gadā. Tā jau viņš darīja: samālēja un tad tos lodziņus izzīmēja,» stāsta bijušais G.Svikuļa kolēģis būvvaldē ainavu arhitekts Andrejs Lomakins. Lai gan Georgs nedzīvoja vecpilsētā, šķiet, ka šī pilsētas daļa viņam bija tuva. Jāpiebilst, ka izstādē apskatāms arī darbs ar nosaukumu «Margarita» – tā sauc arī Georga dzīvesbiedri.
Izstāde būs apskatāma līdz 8. jūnijam. Bet arī pēc tam, kad šo izstādi jau būs nomainījušas citas, par G.Svikuļa dzīvi varēs izlasīt un devumu aplūkot grāmatā «Jelgavas mākslinieks Georgs Svikulis», kas ar Jelgavas pašvaldības atbalstu izdota apgādā «Mansards». Apgāda direktors Jānis Oga uzsver: «Pateicoties pašvaldības atbalstam, Jelgavas māksla šobrīd visvairāk tiek iemūžināta grāmatās. Un, iemūžinot pilsētas galvenā mākslinieka devumu, ir izdarīts tas, kā pietrūkst mūsu kultūras atmiņai.» Grāmatas veidošanā piedalījās M.Brancis, G.Svikuļa ģimene, bijušie kolēģi, draugi.
G.Svikulis dzimis 1942. gadā, mūžībā aizgāja 2012. gadā.
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %