23 °C, 2.4 m/s, 57.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Gidu kultūra Jelgavā vēl jāattīsta»
«Gidu kultūra Jelgavā vēl jāattīsta»
12/10/2011

«Jelgavā vajadzētu piedomāt pie gidu apmācībām un treniņiem – lai gan esam rīkojuši gidu apmācības, ar to nepietiek: mums ir vajadzīgi atraktīvi un arī zinoši cilvēki, kas prot svešvalodas, lai aizraujošā veidā un pārliecinoši pasniegtu Jelgavas esošās un zudušās vērtības. Tāpat būtu jādomā arī par audiogidiem,» uzskata Jelgavas reģionālā Tūrisma centra (JRTC) Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Vita Kindereviča.

Ilze Knusle-Jankevica

«Jelgavā vajadzētu piedomāt pie gidu apmācībām un
treniņiem – lai gan esam rīkojuši gidu apmācības, ar to nepietiek:
mums ir vajadzīgi atraktīvi un arī zinoši cilvēki, kas prot
svešvalodas, lai aizraujošā veidā un pārliecinoši pasniegtu
Jelgavas esošās un zudušās vērtības. Tāpat būtu jādomā arī par
audiogidiem,» uzskata Jelgavas reģionālā Tūrisma centra (JRTC)
Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Vita
Kindereviča.

Pie šāda secinājuma V.Kindereviča nonāca pieredzes apmaiņas
braucienā uz Itālijas pilsētām Ankonu, Urbīno un Askoli Pičēno.
Tomēr tas nav vienīgais secinājums. «Mani ļoti iedvesmoja Homēra
muzejs neredzīgajiem, tajā strādā neredzīgi cilvēki. Itālijā dažos
muzejos pat atsevišķas ekspozīcijas speciāli tiek pielāgotas
neredzīgajiem. Domāju, ka kaut ko tādu vajadzētu īstenot arī
Jelgavā. Mums arī ir neredzīgo biedrība, un tā būtu laba projekta
ideja,» tā viņa, piebilstot, ka daudzos tūrisma objektos vairāk
būtu jādomā, kā tos padarīt pieejamākus cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām.

Pieredzes apmaiņas braucienā V.Kindereviča kopā ar vēl divām
tūrisma speciālistēm no Latvijas devās uz Markes reģionu ar
galvaspilsētu Ankonu, kas atrodas Itālijas ziemeļaustrumu daļā, pie
Adrijas jūras. «No Markes reģiona pērlēm jāmin Loreto katedrāle ar
Svētās Marijas māju, Urbīno pilsēta ar dodžu pili, kas iekļauta
UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, kā arī unikālā Frasasi
alu sistēma, kas atklāta tikai 1971. gadā – ar Eiropā lielāko alas
velvi un brīnišķīgiem, tūkstošiem gadu seniem stalaktītiem un
stalagmītiem. Protams, Adrijas jūras piekrastes pludmales,
viduslaiku pilsētiņas kalna galā un patiesi brīnišķīgs ēdiens ir
tas, kas piešķir šim reģionam īpašu garšu,» tā JRTC
speciāliste.

Viņa norāda, ka, kaut arī tūrisma industrija ir viens no
galvenajiem Itālijas ieņēmumu avotiem, Markes reģionā daudzviet
sniegto pakalpojumu kvalitāte atpaliek no vēlamās. «Šķiet, ka
Markes reģiona vērtībām, līdzīgi kā daudzviet Latvijā, trūkst
iepakojuma – saturs ir, bet līdz veiksmīgai pārdošanai vēl
pietrūkst. Īpaši tas jūtams gidu pakalpojumos, kā trūkumu minot
vājās angļu valodas prasmes un spēju saistoši pasniegt vietas
vērtības. Lielā mērā tieši gids ir pilsētas «seja», kas atstāj
paliekošu iespaidu ceļotāju atmiņā. Kā zināms, arī Jelgavā šajā
pavasarī tika veiktas gidu apmācības, tomēr tas nenozīmē, ka mums
viss ir kārtībā – vēl arvien ir jūtama nepieciešamība pēc gidiem ar
labām svešvalodu zināšanām un vēlmi aktīvi strādāt pie savu
ekskursiju programmu pilnveidošanas,» rezumē V.Kindereviča.

Pieredzes apmaiņas vizītes vadmotīvs bija sociālais tūrisms. Šis
tūrisma aspekts veicina mazaizsargāto sabiedrības grupu
integrāciju, veicina cilvēku labsajūtu, palīdz mazināt sezonalitāti
un radīt darbavietas. «Viens no spilgtākajiem sociālā tūrisma
piemēriem ir Homēra muzejs Ankonā, kas ļauj neredzīgajiem iepazīt
mākslas vērtības – muzejā pieejamas pasaulē ievērojamākās
skulptūras, ko iespējams iepazīt ar taustes palīdzību. Sociālais
tūrisms Latvijā vēl ir salīdzinoši reti lietots termins, bet
ikvienam tūrisma nozarē strādājošajam ir svarīgi censties izprast
mazaizsargātu sabiedrības grupu intereses un vajadzības. Jelgavā
viens no sociālā tūrisma piemēriem varētu būt psihoneiroloģiskās
slimnīcas «Ģintermuiža» muzejs, kur var apskatīt zīmēšanas
terapijas laikā radušos pacientu darbus, dzirdēt stāstus un
uzzināt, kā izturēties saskarsmē ar šiem cilvēkiem,» stāsta JRTC
Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja.

V.Kindereviča norāda, ka šis tāpat kā citi ceļojumi ļāvis «no
malas» paskatīties uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārvalstu
tūristam. Viņasprāt, līdzīgi kā Markes reģionā, arī Latvijā un
Jelgavas apkārtnē ir daudz ievērības cienīgu tūrisma resursu, bet
svarīgākais – spēt ieinteresēt un aizraut ar pasniegšanas veidu,
radot līdzpārdzīvojumu un paliekošas sajūtas.

Pieredzes apmaiņas vizīte tika realizēta Leonardo da Vinči
programmas finansēta projekta «Sociālā tūrisma attīstība
sabiedrības vienlīdzībai un ilgtspējībai» gaitā, ko organizēja
Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācija «Lattūrinfo»
sadarbībā ar Itālijas tūrisma ekspertu asociāciju (ANET).

Foto: No V.Kinderevičas personīgā arhīva