«Jelgavā vajadzētu piedomāt pie gidu apmācībām un treniņiem – lai gan esam rīkojuši gidu apmācības, ar to nepietiek: mums ir vajadzīgi atraktīvi un arī zinoši cilvēki, kas prot svešvalodas, lai aizraujošā veidā un pārliecinoši pasniegtu Jelgavas esošās un zudušās vērtības. Tāpat būtu jādomā arī par audiogidiem,» uzskata Jelgavas reģionālā Tūrisma centra (JRTC) Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Vita Kindereviča.
Ilze Knusle-Jankevica
Pie šāda secinājuma V.Kindereviča nonāca pieredzes apmaiņas braucienā uz Itālijas pilsētām Ankonu, Urbīno un Askoli Pičēno. Tomēr tas nav vienīgais secinājums. «Mani ļoti iedvesmoja Homēra muzejs neredzīgajiem, tajā strādā neredzīgi cilvēki. Itālijā dažos muzejos pat atsevišķas ekspozīcijas speciāli tiek pielāgotas neredzīgajiem. Domāju, ka kaut ko tādu vajadzētu īstenot arī Jelgavā. Mums arī ir neredzīgo biedrība, un tā būtu laba projekta ideja,» tā viņa, piebilstot, ka daudzos tūrisma objektos vairāk būtu jādomā, kā tos padarīt pieejamākus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Pieredzes apmaiņas braucienā V.Kindereviča kopā ar vēl divām tūrisma speciālistēm no Latvijas devās uz Markes reģionu ar galvaspilsētu Ankonu, kas atrodas Itālijas ziemeļaustrumu daļā, pie Adrijas jūras. «No Markes reģiona pērlēm jāmin Loreto katedrāle ar Svētās Marijas māju, Urbīno pilsēta ar dodžu pili, kas iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, kā arī unikālā Frasasi alu sistēma, kas atklāta tikai 1971. gadā – ar Eiropā lielāko alas velvi un brīnišķīgiem, tūkstošiem gadu seniem stalaktītiem un stalagmītiem. Protams, Adrijas jūras piekrastes pludmales, viduslaiku pilsētiņas kalna galā un patiesi brīnišķīgs ēdiens ir tas, kas piešķir šim reģionam īpašu garšu,» tā JRTC speciāliste.
Viņa norāda, ka, kaut arī tūrisma industrija ir viens no galvenajiem Itālijas ieņēmumu avotiem, Markes reģionā daudzviet sniegto pakalpojumu kvalitāte atpaliek no vēlamās. «Šķiet, ka Markes reģiona vērtībām, līdzīgi kā daudzviet Latvijā, trūkst iepakojuma – saturs ir, bet līdz veiksmīgai pārdošanai vēl pietrūkst. Īpaši tas jūtams gidu pakalpojumos, kā trūkumu minot vājās angļu valodas prasmes un spēju saistoši pasniegt vietas vērtības. Lielā mērā tieši gids ir pilsētas «seja», kas atstāj paliekošu iespaidu ceļotāju atmiņā. Kā zināms, arī Jelgavā šajā pavasarī tika veiktas gidu apmācības, tomēr tas nenozīmē, ka mums viss ir kārtībā – vēl arvien ir jūtama nepieciešamība pēc gidiem ar labām svešvalodu zināšanām un vēlmi aktīvi strādāt pie savu ekskursiju programmu pilnveidošanas,» rezumē V.Kindereviča.
Pieredzes apmaiņas vizītes vadmotīvs bija sociālais tūrisms. Šis tūrisma aspekts veicina mazaizsargāto sabiedrības grupu integrāciju, veicina cilvēku labsajūtu, palīdz mazināt sezonalitāti un radīt darbavietas. «Viens no spilgtākajiem sociālā tūrisma piemēriem ir Homēra muzejs Ankonā, kas ļauj neredzīgajiem iepazīt mākslas vērtības – muzejā pieejamas pasaulē ievērojamākās skulptūras, ko iespējams iepazīt ar taustes palīdzību. Sociālais tūrisms Latvijā vēl ir salīdzinoši reti lietots termins, bet ikvienam tūrisma nozarē strādājošajam ir svarīgi censties izprast mazaizsargātu sabiedrības grupu intereses un vajadzības. Jelgavā viens no sociālā tūrisma piemēriem varētu būt psihoneiroloģiskās slimnīcas «Ģintermuiža» muzejs, kur var apskatīt zīmēšanas terapijas laikā radušos pacientu darbus, dzirdēt stāstus un uzzināt, kā izturēties saskarsmē ar šiem cilvēkiem,» stāsta JRTC Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja.
V.Kindereviča norāda, ka šis tāpat kā citi ceļojumi ļāvis «no malas» paskatīties uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārvalstu tūristam. Viņasprāt, līdzīgi kā Markes reģionā, arī Latvijā un Jelgavas apkārtnē ir daudz ievērības cienīgu tūrisma resursu, bet svarīgākais – spēt ieinteresēt un aizraut ar pasniegšanas veidu, radot līdzpārdzīvojumu un paliekošas sajūtas.
Pieredzes apmaiņas vizīte tika realizēta Leonardo da Vinči programmas finansēta projekta «Sociālā tūrisma attīstība sabiedrības vienlīdzībai un ilgtspējībai» gaitā, ko organizēja Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācija «Lattūrinfo» sadarbībā ar Itālijas tūrisma ekspertu asociāciju (ANET).
Foto: No V.Kinderevičas personīgā arhīva