Pilsētā

Gada sākums nācis ar pārmaiņām teju katrā jomā –
izņēmums nav arī medicīna. Pagājušajā nedēļā gluži vai viesulis
tika sacelts ap Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru
(VOAVA) un ģimenes ārstiem, slēdzot jaunos šā gada sadarbības
līgumus.

Latvijas medijos izskanēja apgalvojumi, ka ģimenes ārsti jūtas
gluži vai ķīlnieku lomā, jo praktiski tiekot piespiesti slēgt
neizdevīgus līgumus, izmantojot apgalvojumu: ja līgums netiks
noslēgts pagājušās nedēļas laikā ar piedāvātajiem nosacījumiem, tad
tas netiks slēgts vispār un ģimenes ārstiem būs jāsamaksā par
pacientiem izrakstītajiem kompensējamiem medikamentiem,
izmeklējumiem un slimnīcu pakalpojumiem, uz kuriem dakteris
izrakstījis nosūtījumu. Ārsti tikuši izsaukti uz aģentūru, kur
līgumu lasīt varējuši tikai uz vietas, jo netika ļauts to iznest
ārpus VOAVA telpām.

Šīs situācijas spiesti, vairāki desmiti ģimenes ārstu Latvijā
nolēmuši turpmāk vairs nesadarboties ar VOAVA un par saviem
pakalpojumiem no pacientiem iekasēt pilnu maksu.

Cik patiesa ir šī situācija un vai arī Jelgavā ir ģimenes
ārsti, kas turpmāk ar VOAVA nesadarbosies, «Jelgavas Vēstnesis»
aptaujā gan VOAVA Zemgales nodaļas vadību, gan pilsētas ģimenes
ārstus.

 

«Pagājušajā nedēļā pēc medijos izskanējušās informācijas par
to, ka VOAVA darbinieki gluži vai draudot cenšas noslēgt līgumus ar
ģimenes ārstiem, es biju ļoti sašutusi, aizvainota un
neapmierināta. Es pat nespēju iedomāties, ka kaut kur Latvijā mani
kolēģi varētu izmantot piespiešanas metodi, lai panāktu līgumu
noslēgšanu. Katrā ziņā mūsu nodaļā nekas tāds nav noticis un
nenotiks. Pirmkārt, apgalvojumi, ka ārsti izsaukti uz aģentūru un
tikai tur drīkstējuši lasīt jaunos līgumus, neiznesot to no telpām,
jau vien ir absurdi. Mēs, piemēram, jau pirms Ziemassvētkiem visiem
saviem ģimenes ārstiem izsūtījām sagatavoto līgumu pa pastu.
Saņēmuši to, viņi varēja ar līgumu iepazīties un pieņemt lēmumu –
slēgt līgumu vai nē. Neapšaubāmi, pēc tam bija ārsti, kas ieradās
pie mums, lai diskutētu par saņemto līgumu, kaut ko precizētu, taču
tās vairāk bija sarunas par vispārējo situāciju medicīnas jomā
valstī, nevis konkrēti par līguma nosacījumiem. Es gribu uzsvērt,
ka mūsu ārsti patiesi ar lielu atbildības izjūtu uztver savu darbu
un cenšas veikt to patiesi apzinīgi. 

Arī pārmetumi par to, ka ārsti, kas neslēgs līgumu ar mums,
nevarēs iegūt saviem pacientiem kompensējamos valsts medikamentus
vai izmeklējumus, ir nevietā – ja ārstam nav ar mums līgums, es
vienkārši neredzu iespēju, kā šos pakalpojumus viņa pacientiem
kompensēt. Sistēma šādu iespēju neparedz. Vai kāds spēj atbildēt,
kā to izdarīt?

Jelgavā šobrīd ir tikai viena ģimenes ārste, kas nav noslēgusi
līgumu ar VOAVA, taču es gribu uzsvērt, ka tas ir krasi atšķirīgs
gadījums no tiem, ko it kā definēja mediji pagājušajā nedēļā. Ārste
Ilva Koškina ļoti korekti, kā līgumā noteikts, jau pirms trīs
mēnešiem mūs rakstiski informēja, ka šogad līgumu vairs neatjaunos.
Tas nozīmē, ka ārste par saviem pakalpojumiem tagad iekasēs pilnu
maksu, un nu viņas pacientu ziņā ir izvēlēties šo vai citu ģimenes
ārstu. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka ārste I.Koškina pilsētā ir
patiesi cienīta, arī mēs viņu pazīstam kā ļoti labu līgumpartneri
ilgu gadu laikā. Tāpēc šeit par piespiešanu vispār nevar būt ne
runas – tas vienkārši bija ārstes lēmums. Jāpiebilst, ka I.Koškina
ir vienīgā visā Zemgalē, kas šogad nav noslēgusi līgumu ar
mums.» 

 

«Nenoliegšu, ka esmu apsvērusi iespēju neslēgt līgumu ar
VOAVA, taču, veicot visus aprēķinus, ir skaidrs, ka mani pacienti
nav tik naudīgi, lai varētu samaksāt, piemēram, 15 latus par vizīti
pie ģimenes ārsta. Iespējams, būtu citādi, ja es strādātu kopā
tikai ar medmāsu, taču Centra doktorātā mēs esam vairāki cilvēki,
kam visiem būtu jānopelna alga – divi ārsti, trīs ārstu palīgi,
divas reģistratores un fizikālās terapijas speciālists. Mums ir arī
prakses vieta Lielvircavā. Un tāpēc, saskaitot visus plusus un
mīnusus, ir skaidrs, ka šā brīža situācijā tas nav reāli. Jau
tagad, iekasējot 50 santīmu vai lata pacienta iemaksu, nereti mūsu
darbiniekiem nākas noklausīties pārmetumos un pat rupjās piezīmēs
par pakalpojuma dārdzību. Taču, no otras puses, cilvēks jau jūt, ka
viņam mājās pienāk lielāks apkures rēķins vai maksa par elektrību,
tāpat ir arī mums – ģimenes ārstiem arī jāmaksā vairāk par savu
telpu komunālajiem pakalpojumiem, aug citas izmaksas, tāpēc es labi
saprotu tos ārstus, kas izšķīrušies turpmāk līgumu ar VOAVA neslēgt
un iekasēt no pacientiem pilnu maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.
Kāpēc mēs tomēr līgumu esam noslēguši? Ir vēl kāds ļoti būtisks
aspekts – nevis mūsu finansiālā puse, bet cilvēku iespējas – ja
aizietu no VOAVA, tas nozīmētu, ka mēs nevarētu saviem pacientiem
izrakstīt valsts kompensējamos medikamentus vai nosūtīt viņus uz
valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Lai gan, godīgi sakot, šī
situācija ir mazliet absurda – nevajadzētu būt nozīmei tam, pie
kura ģimenes ārsta cilvēks ir pierakstīts, daudz svarīgākam, lai
saņemtu valsts kompensētos medikamentus un izmeklējumus, būtu jābūt
tam, ka cilvēks ir nodokļu maksātājs. Manuprāt, ja cilvēks maksā
nodokļus, viņam ir jānodrošina noteiktie pakalpojumi neatkarīgi no
izvēlētā ģimenes ārsta. Zinu, ka ārsti, kas šobrīd izšķiras neslēgt
līgumu ar VOAVA, spriež, ka pacienti izmantos savas veselības
apdrošināšanas polises, lai tomēr saņemtu kompensējamos
medikamentus un valsts apmaksātos izmeklējumus. Taču, no otras
puses, mēs redzam, kas notiek valstī, arvien vairāk darba vietu
ekonomiskās krīzes situācijā atsakās nodrošināt ar polisēm savus
darbiniekus. Tātad arī tas nav risinājums.

Centra doktorāts turpinās strādāt tāpat kā līdz šim, vismaz
pagaidām mēs savu pakalpojumu cenas nepaaugstināsim.» 

 

«Jā, es patiesi esmu pirmā ģimenes ārste Jelgavā, kas šogad
nav noslēgusi līgumu ar VOAVA. Nē, nē, tā nebija nekāda piespiešana
– tas bija mans lēmums, ko ļoti rūpīgi pārdomāju jau vairāku mēnešu
garumā. Es vienkārši sapratu, ka tā strādāt ilgāk vairs nespēju –
man bija vajadzīga atelpa. Iedomājieties, ja man ir ap 2000
pacientu, no kuriem gandrīz puse ir bērnu, un vienam pacientam es
varu veltīt 15 minūtes – vai tas ir normāli? Kā var 15 minūšu laikā
izmeklēt zīdaini? Tas taču nav reāli. VOAVA līgums paredz, ka man
ir jānodrošina pacienta pieņemšana piecu dienu laikā, bet man jau
pieraksts ir 1,5 mēnešus uz priekšu. Kā lai es to izdaru? Mana
darbdiena sākās agri no rīta un beidzās desmitos vakarā, ģimene
mani praktiski neredzēja. Tā situācija nebija normāla. Nevaru
noliegt, ka man nav nekādu bažu par nākotni, taču es ceru, ka ar
sava darba kvalitāti spēšu pacientiem pierādīt, ka tā naudiņa, ko
viņi man maksās, ir tā vērta. Kaut vai tāpēc vien, ka tagad patiesi
spēšu katram pacientam veltīt tik daudz laika, cik nepieciešams,
cilvēks varēs būt drošs: ja viņš ir pierakstījies, piemēram,
pulksten 13, tad viņš arī tiks pieņemts šajā laikā. Līdz šim
visbiežāk pacientam rindā bija jāsēž divas stundas, kaut arī viņš
iepriekš bija pierakstījies. Tāpat arī varēšu uzreiz pieņemt
pacientu ar akūtu problēmu. Nevar taču cilvēkam, kuram ir 40 grādu
temperatūra, teikt, ka apkalpošu viņu pēc piecām
dienām! 

Protams, es riskēju, bet ceru, ka risks attaisnosies. Šobrīd
esmu aprēķinājusi – lai savilktu kopā galus, pieaugušajiem
pirmreizēja vizīte pie manis maksās 15 latus, atkārtota – 10, bet
bērniem – profilaktiskā apskate 15 lati, pirmreizējā – 10, bet
atkārtotā – 7 latus. 

Nekad nesaki nekad, arī es šobrīd nevaru apgalvot, ka nekad
neatgriezīšos pie VOAVA. Arī tad, kad paziņoju par līguma
neslēgšanu, teicu: «Es nesaku, ka kādā brīdī pie jums
neatgriezīšos.»

Pieļauju, ka daudziem ārstiem šobrīd tā riskēt liedz valsts
ekonomiskā situācija, jo arī ārstiem ir kredīti, aug pakalpojumu
izmaksas un situācija nav viegla. Es rēķinājos arī ar to, ka daļa
pacientu no manis aizies, jo nebūs gatavi maksāt vairāk. Šobrīd tie
ir ap 300 cilvēku, un tas ir normāli, jo es uzskatu – lai varētu
strādāt patiesi kvalitatīvi, vienam ārstam nevar būt vairāk par
1300 pierakstītiem cilvēkiem.»

Sagatavoja 

Kristīne Langenfelde, foto: Ivars Veiliņš