17 °C, 1 m/s, 88.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāĢimenes pārtikai šogad spiestas tērēt par 15-20 latiem vairāk nekā pērn
Ģimenes pārtikai šogad spiestas tērēt par 15-20 latiem vairāk nekā pērn
23/03/2011

Kāpjošo pārtikas cenu dēļ Latvijas ģimenes šogad pārtikai spiestas atvēlēt par 15-20 latiem vairāk nekā pirms gada, liecina AS «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja institūta pārstāvji.

Kāpjošo pārtikas cenu dēļ Latvijas ģimenes šogad
pārtikai spiestas atvēlēt par 15-20 latiem vairāk nekā pirms gada,
liecina AS «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktā
aptauja, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja institūta
pārstāvji.

Par galveno ģimenes labklājības pasliktināšanās iemeslu Latvijas
iedzīvotāji visbiežāk nosauc pārtikas produktu sadārdzināšanos – to
atzīst 80% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) pērnā gada nogalē veiktie aprēķini.

Saskaņā ar CSP datiem tieši pārtikas preču sadārdzinājumam ir
bijusi viena no lielākajām ietekmēm uz inflāciju pēdējā gada laikā.
Kā ziņots, februārī gan mēneša, gan gada izteiksmē visstraujākais
cenu pieaugums bijis pārtikai. Gada laikā pārtikas produktu cenas
cēlušās par 9,8%, savukārt viena mēneša laikā pārtikas produkti
kļuvuši vidēji par 1,8% dārgāki. Atsevišķu produktu cena gada laikā
pat dubultojusies.

«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta rīcībā esošie dati
liecina, ka Latvijas vidējās mājsaimniecības budžetā izdevumi
pārtikai veido 25%-35% no visiem tēriņiem. Absolūtos skaitļos
izdevumi par pārtiku svārstās robežās no 30 latiem līdz pat 200
latiem vienam ģimenes loceklim, tomēr vidēji vienam cilvēkam
pārtikai mēnesī tiek tērēti 50-60 lati.

«Iedzīvotāji meklē veidus, kā ietaupīt uz pārtikas rēķina.
Satraucoši ir tas, ka lielākais cenu pieaugums ir bijis tieši
augļiem, dārzeņiem, piena un labības produktiem, kas ir veselīga
uztura pamatā. Ja ģimenes optimizē savus izdevumus pārtikai uz šo
produktu rēķina, uzturs var kļūt nepilnvērtīgs un ilgtermiņā radīt
veselības problēmas,» norādīja Privātpersonu finanšu institūta
direktora vietniece Diāna Krampe.

Institūta šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 77%
pircēju cenšas savā labā izmantot pārtikas veikalu atlaides vai
akcijas. Tomēr katrs piektais aptaujas dalībnieks vismaz reizi
nedēļā konstatē, ka daļa pārtikas ir sabojājusies un ir jāizmet, jo
nav bijis iespējas apēst visu iegādāto. Vēl 39% iedzīvotāju šādā
situācijā nonāk aptuveni reizi mēnesī.

«Šie dati liecina, ka ģimenes spētu samazināt savus izdevumus
pārtikai, ja pievērstos rūpīgākai plānošanai. Pirmais solis tēriņu
optimizācijai ir maltīšu plānošana un iepirkumu saraksta
sastādīšana. Zinot nepieciešamo produktu sarakstu, var kritiski
izvērtēt akcijas preču iegādes nepieciešamību. Pastāv arī dažādi
paņēmieni, kā ierobežot impulsīvus pirkumus – tie pārsvarā saistīti
ar sevis disciplinēšanu un izvairīšanos pievērst uzmanību precēm,
kas nav pirkumu sarakstā,» klāstīja Krampe.

Privātpersonu finanšu institūta eksperti uzskata, ka, pārdomāti
saplānojot pārtikas iegādi, vidusmēra ģimenes varētu ietaupīt līdz
pat 10% no izdevumiem pārtikai un tādējādi vismaz daļēji atslogot
ģimenes budžetu no pārtikas cenu kāpuma radītā sloga.

«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas
neatkarīga struktūrvienība, kas savu darbību uzsāka 2009. gada
nogalē. Institūta mērķis ir attīstīt personīgo finanšu pārvaldības
kustību Latvijā, kas palīdzētu iedzīvotājiem izprast nepieciešamību
plānot savu personīgo budžetu.

LETA