22.1 °C, 1.2 m/s, 57.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāĢimnāzijā atklātās vēsturiskās vērtības atjaunos
Ģimnāzijā atklātās vēsturiskās vērtības atjaunos
16/05/2018

Rekonstrukcijas laikā Jelgavas Valsts ģimnāzijā atklājušies vairāki vēsturiski arhitektoniskie elementi, ko tagad, jau sākot realizēt projektu un konsultējoties ar restauratoriem, nolemts saglabāt un atjaunot. Līdz ar to arī būvdarbiem paredzēto termiņu nācies pagarināt līdz 2019. gada 28. maijam, taču tas nemaina laiku, kad rekonstruētajā skolā varēs atsākties mācību process – skolēni ģimnāzijā atgriezīsies 2019. gada 1. septembrī.

Ir pagājis gads, kopš Jelgavas pašvaldība parakstīja līgumu ar
pilnsabiedrību «RERE BŪVE 1» par Jelgavas Valsts ģimnāzijas
rekonstrukciju, – šobrīd ir paveikti 25 procenti plānoto darbu.
«Veicot demontāžu, būvnieki atklāja, ka starpstāvu konstrukcijas ir
nevis no dzelzsbetona, kā bija norādīts dokumentos, bet no koka.
Skolas ēka ekspluatācijā nodota 1939. gadā, un Otrā pasaules kara
laikā tā tika sabombardēta. Acīmredzot pēc kara, ēku atjaunojot,
tika pielietoti dažādi tobrīd pieejami materiāli, nevis sākotnējais
– dzelzsbetons,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un
pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists projektu
īstenošanas jautājumos Vilis Ļevčenoks. Tā kā koka pārsegumi bija
starp klašu telpām, tos nācās mainīt. «Mūsdienās ir citas
būvniecības un drošības prasības, tāpēc pārsegumus vajadzēja vai nu
pastiprināt, vai mainīt. Koka pārsegumi nebija bojāti, un tika
apspriesta arī iespēja tos pastiprināt, bet tad starp klašu telpām
un gaiteņiem izveidotos līmeņa starpība – klases būtu septiņus
centimetrus augstāk. No pārvietošanās ērtības un drošības viedokļa
tas nebija pieļaujams, tāpēc nolemts izbūvēt jaunas metāla sijas ar
dzelzsbetona pārsegumiem,» norāda V.Ļevčenoks. Tas pašvaldībai
papildus izmaksāja 864 570 eiro bez PVN. Līdz ar to arī
rekonstrukcijas darbi aizkavējās – bija jāveic izmaiņas
būvprojektā, ekspertīzes, un, kamēr starpstāvu pārsegumi nebija
izbūvēti no jauna, šajā skolas daļā citus darbus veikt
nevarēja.

Atklājas pēckara tehnoloģiju radītie
defekti

Tā kā iekštelpās strādāt nevarēja, būvnieki darīja citus darbus,
ko ļāva laikapstākļi, – gandrīz visai skolas ēkai nomainīts jumts,
vienīgi virs aktu zāles šobrīd ir pagaidu jumts. «Nomainot aktu
zāles jumta konstrukcijas, tika iegūta vieta ventilācijas sistēmas
agregātiem, bet tad atklājās, ka starpsijās nav metāla stiegrojuma,
ir tikai betons – vēl viens pēckara mantojums, kas laika gaitā var
sākt drupt. Arī te bija jāmeklē jauns risinājums, kā sijas
pastiprināt, lai agregātus būtu iespējams tur izvietot,» skaidro
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciālists, piebilstot:
regulāri notiek darba grupas tikšanās, kurās pašvaldības un
būvnieku pārstāvji un būvuzraugs pārrunā radušās problēmsituācijas,
bet gala risinājumu, piesaistot neatkarīgus ekspertus, pieņem
pašvaldība, izvērtējot gan tehniskos, gan finansiālos aspektus.

Arī noņemot apšuvumu aktu zāles balkonam, atklājies, ka tā sijas
ir cietušas karā – visticamāk, degušas un ieliekušās –, tāpēc arī
šajā gadījumā būs vajadzīgs cits risinājums. Vēl skolas iekštelpu
kaļķa apmetums izrādījās sliktākā stāvoklī un darbu laikā sāka
masveidā drupt nost, tāpēc tas būs jāatjauno visā – kopumā 2000
kvadrātmetru – platībā. Lai tas būtu izturīgāks, tiks izmantots
kaļķa apmetums, kam ir arī labāka saderība ar citiem izmantotajiem
materiāliem.

Vērtīgo saglabā

«Otrā pasaules kara laikā tika nopostīti apmēram 95 procenti
pilsētas, tāpēc mūsu pašvaldībai kā nevienam citam ir svarīgi
saglabāt vēl palikušās vēstures liecības. Līdz ar to ļoti atbildīgi
attiecamies pret katru būvniecības procesā atklāto vērtību,
maksimāli cenšoties to saglabāt un atjaunot,» uzsver Attīstības un
pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas vietniece Ineta Vintere.
Piemēram, tiks saglabāti čuguna radiatori, kas pēc restaurācijas
tiks izvietoti vietās, kur tie eksponējas – gaiteņos, nišās, zālē.
Tāpat nolemts atjaunot grīdas flīzes pie aktu zāles un centrālo
kāpņu laukumos, lai gan sākotnēji bija domāts 20. gadsimta 30.
gadiem raksturīgo flīzējumu veidot no jauna. Restaurēs arī 30.
gados ražotās kāpnes, piecus Jelgavas mākslinieka Andreja Zvejnieka
sienu gleznojumus, aktu zāles un gaiteņa galu logu vitrāžas, aktu
zāles lustras, kādreizējās sporta zāles egles šaurdēļu grīdu – pēc
rekonstrukcijas šajā telpā būs plaša un moderna bibliotēka. «Tā kā
skolas aktu zālē bija ļoti laba akustika, nolēmām saglabāt arī
zāles griestus un ģipša ornamentus uz tiem un sienām, jo pastāvēja
bažas, ka, nomainot griestus, akustika vairs nebūs tik laba.
Jāuzteic arī būvnieki, kuri ir ļoti ieinteresēti, informē par
visiem atklājumiem un piedāvā dažādus risinājumus. Piemēram, viņi
atrada veidu, kā nomainīt aktu zāles jumtu, nenoņemot griestus,»
stāsta V.Ļevčenoks.

Neparedzēti darbi nozīmē arī papildu izmaksas. Šobrīd gan nav
zināms, cik lielas tās būs, jo vēl norit pašvaldības izsludinātā
iepirkuma procedūra.

Pagrabs vairs neapplūdīs

Jau paveikto darbu sarakstā ir arī drenāžas sistēmas izbūve, kas
Jelgavas Valsts ģimnāzijai bija ļoti būtiska. «Tā ir zemākā vieta
Jelgavā, un, tā kā pilsētā ir augsti gruntsūdeņi, ēka regulāri
applūda. Ūdens līmeņa pazemināšanai pa skolas un stadiona perimetru
izbūvēta drenāžas sistēma, kas savāks ūdeņus un novadīs uz
notekaku; tur sūkņi tos pārsūknēs uz lietusūdens kanalizāciju
Mātera ielā,» stāsta V.Ļevčenoks. Lai no plūdu draudiem un ūdens
radītajiem bojājumiem pasargātu pašu ēku, tās ārsienas tika
izolētas, bet papildu izolācija tika izveidota arī pagrabā. Kā
norāda Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciālists, agrāk
skolas pagrabā nereti nāca iekšā ūdens, bet tagad izveidota
izolācija, kas nodrošinās, lai tas netiek telpās. Jāpiebilst, ka
skolas pagrabstāvā tiks atjaunota ēdamzāle, kā arī ierīkoti
mājturības kabineti, ģērbtuves un tehniskās telpas.

Pārcels siltumtrasi un atjaunos fasādi

Tā kā pagrabstāvu paredzēts pilnībā racionāli izmantot, tiks
demontēta arī siltumtrase, kas atradās pie pagraba griestiem. «Tā
ir tranzīta siltumtrase, kas iet cauri skolas pagrabam un nodrošina
centrālo apkuri ne vien ģimnāzijai, bet arī citām Mātera ielas
mājām. Pašvaldībai izdevās vienoties ar uzņēmumu «Fortum», ka tas
par saviem līdzekļiem siltumtrasi pārcels uz āru – tā tiks ierakta
zemē gar skolas priekšu,» stāsta V.Ļevčenoks. Plānots, ka darbi
sāksies maija beigās un ilgs apmēram mēnesi. Jāpiebilst, ka uz to
laiku, kamēr tiks izbūvēta āra siltumtrase, būvniekiem nāksies
pārkārtot būvlaukumu – ikdienā objektā strādā 60–70 cilvēku, pie
skolas izvietoti daudzi vagoniņi, kur strādnieki uzturas un
ierīkotas biroja telpas, bet, lai varētu ierakt siltumtrasi, daļu
konteinertipa vagoniņu jāpārvieto.

Kad būs pārbūvēta siltumtrase, būvnieki sāks atjaunot fasādi.
Ēkas fasādes krāsojumam izvēlēti silti pelēkie toņi, kas bijuši
raksturīgi 20. gadsimta 30. gadu arhitektūrā un funkcionālisma
stilam. Tāpat paredzēts nomainīt visus ēkas logus, plastmasas
rāmjus aizstājot ar koka rāmjiem tumši zaļā krāsā.

Stadionu pabeigs šogad

Vēl šovasar turpināsies stadiona izveides darbi – jāizlīdzina
zeme, jāpieved un jāuzber zemes virskārta, jāiesēj zāliens,
jāizveido skrejceļi un sporta sektori, jāizbūvē apgaismojums – 30
metrus augsti prožektori –, jauns žogs. Restaurācijas darbu 
vadītājs Armands Dauksts norāda, ka nākamgad pavasarī atliks tikai
uzstādīt vingrošanas rīkus, āra trenažierus un tribīnes.

Stadiona kopējā platība ir 6511,10 kvadrātmetri, un pēc
rekonstrukcijas tajā būs divi strītbola laukumi, volejbola laukums,
divas tāllēkšanas bedres, lodes grūšanas sektors, divi tautas
bumbas laukumi, bumbiņas mešanas sektors, augstlēkšanas sektors,
skrejceļš, ielas trenažieru laukums un tribīnes ar apmēram simts
vietām.

Izstrādā mēbeļu dizainu

Valsts ģimnāzijas pārbūve notiek, realizējot Eiropas Reģionālās
attīstības fonda (ERAF) finansētu projektu «Mācību vides uzlabošana
Jelgavas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā».
Projekta kopējās izmaksas ir 11 500 501 eiro (attiecināmās
izmaksas – 9 844 159,87 eiro, no kurām 6 315 161 eiro ir
ERAF finansējums, 3 528 998,87 eiro – Jelgavas pašvaldības
finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībām; neattiecināmās
izmaksas ir 1 656 341,13 eiro, kas ir Jelgavas pilsētas
pašvaldības finansējums).

Kā uzsver I.Vintere, projekts paredz ne vien skolas ēkas
rekonstrukciju un stadiona pārbūvi, bet arī telpu aprīkošanu un
mācību vides modernizēšanu. Tāpēc skolas vadība ēkas
rekonstrukcijas būvprojekta izstrādātājiem «ARH STUDIJA» jau ir
pasūtījusi arī mēbeļu dizaina projektu, kas paredzēs telpu
iekārtojumu, mēbeļu izskatu un funkcionalitāti. «Ir būtiski, lai,
uzsākot iekšdarbus, celtnieki zinātu, kur jāizvieto elektrības
rozetes, kur kas katrā telpā atradīsies un kādi priekšdarbi
jāveic,» viņa skaidro.

Plānots, ka skolēni Jelgavas Valsts ģimnāzijas telpās
atgriezīsies 2019. gada 1. septembrī.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»