-2.7 °C, 1.5 m/s, 71.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Ģintermuiža» apsver iespēju atlaist 50 darbiniekus
«Ģintermuiža» apsver iespēju atlaist 50 darbiniekus
29/10/2012

Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīca «Ģintermuiža» nepietiekamā finansējuma dēļ cenšas daļu slimnieku pārcelt uz sociālās aprūpes iestādēm un pieļauj ievērojama skaita darbinieku atlaišanu 1. janvārī, ja neizdosies novērst finansējuma trūkumu.

www.jelgavasvestnesis.lv

Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīca «Ģintermuiža»
nepietiekamā finansējuma dēļ cenšas daļu slimnieku pārcelt uz
sociālās aprūpes iestādēm un pieļauj ievērojama skaita darbinieku
atlaišanu 1. janvārī, ja neizdosies novērst finansējuma
trūkumu.

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) Slimnīca
«Ģintermuiža» valdes priekšsēdētājs Uldis Čāčus aģentūrai LETA
pastāstīja, ka ar patlaban atvēlēto finansējumu slimnīcai
jāatbrīvojas no daudziem slimniekiem, tāpat esot iespējams, ka
nākamā gada 1. janvārī būs jāatlaiž līdz 50 darbinieku. «Tas nav
konkrēts skaitlis, un pagaidām atlaižamo sarakstus vēl neveidojam,
bet situācija noteikti var skart vairākus desmitus darbinieku,»
skaidroja galvenais ārsts.

Viņš pastāstīja, ka saistībā ar valsts piešķirtajām kvotām
iztrūkums bijis arī pērn, taču tas neatspoguļojās slimnīcas bilancē
un neradīja grūtības, jo šo finansējuma iztrūkumu pagājušogad
kompensējuši ar iepriekšējo gadu ietaupījumiem, kuri tika
konstatēti 2010. gadā. Taču pērn tie iztērēti, un ietaupījumu
slimnīcas rīcībā vairs neesot.

«Faktiski slimnīcai trūkst ap 300 000 latu. Turklāt pēc slimnīcā
īstenotajiem renovācijas un rekonstrukcijas projektiem mums arī
katru gadu jāsamaksā ap 400 000 latu valsts galvotā kredīta,»
skaidroja U.Čāčus.

Pagaidām slimnīcas vadības sarunas ar Veselības ministriju (VM)
un Nacionālo veselības dienestu (NVD) beigušās nesekmīgi un
finansējuma mainīšana netiek skatīta, skaidroja «Ģintermuižas»
vadītājs.

Viņš secinājis, ka, piešķirot slimnīcai finansējumu, netiek
ņemts vērā, ka šajā slimnīcā, ievērojot tās pacientu specifiku
saistībā ar garīgiem traucējumiem un psihiskām slimībām, netiek
ņemts vērā, ka ir daudz ilgstošu pacientu, kas netiek izrakstīti no
slimnīcas ilgstoši.

U.Čācus uzskata, ka nepamatoti «aizmirsts» tiekot arī tas, ka
ilgstošie pacienti «Ģintermuižā» savulaik nonākuši no visas valsts
un šo apjomu slimnīca bija spiesta uzņemties, apkalpojot visas
valsts teritoriju. «90. gados uz mūsu slimnīcu pārveda hroniskos
slimniekus no visas Latvijas, kuru bija vairāk nekā 100. Tagad to
palicis 38. Tagad viņi, protams, ir deklarēti pie mums,» skaidroja
U.Čāčus, atgādinot, ka tā ir ilgtermiņa noslodze, kura neradās šajā
reģionā.

«Patlaban cenšamies atbrīvoties no daudziem pacientiem. Daļu
pārceļam uz Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu, daļu mēģinām
ievietot sociālās aprūpes iestādēs, kas gan nav vienkārši, jo
pārcelšanai uz sociālās aprūpes iestādi nepieciešama paša pacienta
piekrišana, un, ja viņš konstatē, ka viņam tur nepatīk, viņš
atsaka,» skaidroja «Ģintermuižas» vadītājs. Tāpat obligātā kārtā
jāapkalpo pacienti, kas pastrādājuši noziegumus un «Ģintermuižā»
nonākuši ar tiesas lēmumu.

Sadarbībā ar Labklājības ministriju «Ģintermuižas» vadība meklē
risinājumus ap 50 pacientu pārcelšanai uz sociālās aprūpes
iestādēm.

Risinājumus finansējuma trūkumam slimnīca turpināšot meklēt
apmēram līdz decembra sākumam, kad būšot pēdējais laiks uzteikt
darbu darbiniekiem, kuri jāatlaiž janvārī, skaidroja U.Čāčus.

Kā ziņots, arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrības (LVSADA) vadība ir nobažījusies par veselības aprūpes
budžeta samazinājumu un aicinājusi Saeimas deputātus veikt nākamā
gada valsts budžeta projektā būtiskus uzlabojumus.