20.6 °C, 3.9 m/s, 57.7 %

Pilsētā

Godina komunistiskā genocīda upurus
25/03/2011

Atceroties notikumus pirms 62 gadiem – 1949. gada deportācijas, un, pieminot komunistiskā genocīda upurus, šodien vairāk nekā simts jelgavnieki tikās Svētbirzē, lai uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš» un pie piemiņas akmens noliktu ziedus vai aizdegtu svecīti, tādējādi izrādot cieņu represētajiem.

Ritma Gaidamoviča

Atceroties notikumus pirms 62
gadiem – 1949. gada deportācijas, un, pieminot komunistiskā
genocīda upurus, šodien vairāk nekā simts jelgavnieki tikās
Svētbirzē, lai uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš» un pie piemiņas
akmens noliktu ziedus vai aizdegtu svecīti, tādējādi izrādot cieņu
represētajiem.

«Šodien Latvijā plīvo valsts karogi,
diemžēl sēru noformējumā, kas atgādina par 1949. gada 25. martu.
Dienu, kad vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji tika
aizvesti prom no dzimtenes uz tālajiem austrumiem. Manuprāt,
Latvijā ir ļoti maz ģimeņu, kuru radi, draugi paziņas nav saistīti
ar šo baiso notikumu. Mūsu pienākums ir pulcēties katru gadu šajā
vietā un, noliecot galvas, pieminēt šos varonīgos cilvēkus, kas
tika izsūtīti,» tā klātesošos piemiņas pasākumā uzrunāja Jelgavas
domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks, kopā ar pašvaldības
izpilddirektori Irēnu Škutāni un Jelgavas domes deputātu Andri
Ķipuru, noliekot ziedus. V.Ļevčenoks aicināja ikvienu klātesošo
atgādināt arī bērniem par šī gada baisajiem notikumiem, lai viņi
zina mūsu valsts un cilvēku vēsturi.

Klātesošos uzrunāja arī politiski
represēto apvienības «Staburadze» valdes priekšsēdētāja Valda
Dzintare, savā runā atmiņā atsaucot laiku, kad tas notika un kā tas
notika. Viņa atklāja, ka šobrīd «Staburadzē» ir vairāk nekā 40
biedru, kas cietuši šajās deportācijās, bet tomēr atgriezušies
Latvijā un sagaidījuši brīvu Latviju.

Muzikālu priekšnesumu klātesošajiem
sniedza sieviešu vokālais ansamblis «Guns».

Foto: Ivars Veiliņš