„Jau vairākus gadus mēs pulcējamies, lai godinātu latviešu strēlniekus, kuri pirms 93 gadiem tieši šeit cīnījās pret ienaidniekiem. Mēs varam lepoties ar viņiem. Brīdī, kad pieminam latviešu strēlniekus, es aicinu padomāt arī par tiem, kuri šobrīd dienē Afganistānā. Arī viņi ir grūtos apstākļos un pakļauti briesmām. Izteiksim lielu godu, par apņemšanos pārstāvēt mūsu valsti,” klātesošos Ložmetējkalnā uzrunāja Aizsardzības ministrs Imants Lieģis.
10. janvārī aprit 93 gadi kopš leģendāro Ziemassvētku kauju sākuma. Atceroties šos traģiskos notikumus, jau šodien notikuši vairāki piemiņas pasākumi, lai godinātu latviešu strēlniekus, kuri cīnījās par Latvijas brīvību. Pulksten 15 notika piemiņas brīdis Antiņu brāļa kapos Babītes pagastā, bet vēl pirms tam pulksten 13 – noticis latviešu strēlnieku uzbrukums vācu pozīcijām – rekonstruēts uzbrukums, izmantojot tā laika karavīra ekipējumu un karošanas paņēmienus. Bet pulksten 17 vairāki simti jelgavnieki, Latvijas iedzīvotāji un militārpersonas tikās Ložmetējkalnā. Te nolikti ziedi, aizdegtas sveces pie pieminekļa, iedegti ugunskuri, dziedātas strēlnieku dziesmas, tādējādi pieminot cīnītājus.
„Esmu gandarīts, ka mūsu valsts karavīri tiek novērtēti. Šodien šeit piepulcējušies arī skauti, jaunsargi un gaidas, man ir prieks, ka jaunieši izzina, kur latviešu strēlnieki cīnījušies, mācās Latvijas vēsturi. Paldies noteikti par to pašvaldībām, skolām, skolotājiem, kuri atgādina par mūsu vēstures notikumiem,” pieminot strēlniekus, apmeklētājus uzrunāja Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs.
Visus piemiņas pasākuma dalībniekus Ložmetējkalnā uzrunāja arī Latvijas Zemessardzes komandieris Juris Zeibārts, atzīstot, ka šī ir viena no Latvijas svētākajām vietām, kur tiek pieminēti Latvijas karavīru varoņdarbi. „Tie bija vīri, kuru asinis tek mūsos. Viņu foto noteikti glabājas mūsu dzimtas albūmos, nedaudz dzeltenīgas, bet ir. Arī mans vectēvs un viņa brālis šeit cīnījās. Stāstus gan es no viņiem nedzirdēju, jo vectēvu atpazīstu vien fotogrāfijās. Taču šie cīnītāji bija vīri, kuriem piemita labas īpašības – spīts un varonība. Tās ir īpašības bez kurām nevar arī šodien. Tikai audzējot tās mēs varēsim būt stipri,” tā J.Zeibārts.
Uz Ložmetējkalnu šovakar bija sabraukuši tuvi un tāli viesi no dažādām Latvijas vietām, taču kā paši pasākuma dalībnieki atzīst, visi patriotiskuma vadīti. „Man šis pasākums nozīmē daudz, jo pats esmu virsnieks. Tieši tāpēc noteikti tā izpratne par visām lietām ir daudz dziļāka. Šovakar domāju, par to, ko tajā laikā izjuta, kādos apstākļos atradās mūsu strēlnieki. Man ir liels prieks, ka šeit var sastapt tik daudz jaunatni, kurus šķiet interesē vēsture,” tā atvaļinātais majors Egberts Imants.
7. klases skolnieces Laima Staune un Baiba Saulīte uz Ložmetējkalnu bija atbraukušas no Mārupes, kopā ar saviem skolas biedriem. „Par Ziemassvētku kaujām mums pastāstīja sporta skolotājs Andris Vitauts Kļaviņš. Viņš iedeva izlasīt arī rakstu un piedāvāja braukt. Mēs piekritām, jo vēlējāmies redzēt kā šeit ir. Interesanti un vēl tik daudz cilvēki. Līdz šim par neko tādu nezinājām,” tā Laima un Baiba.
Rīdziniekus Gati Tilleru, viņa dēlu Raivi Alksni un draugu Didzi no Skrundas šurp jau septīto gadu atvedis jelgavnieks Artis Freimanis, kurš regulāri grupai cilvēku izplāno īpašu maršrutu, lai nokļūtu Ložmetējkalnā. Šodien viņi ar kājām Ložmetējkalnā ieradušies no Slokas vilciena stacijas, mērojot aptuveni 15 kilometrus. „Atnācām kādi septiņpadsmit. Nākam vēstures notikumu vadīti. Pateicamies latviešu strēlniekiem par neatkarību,” tā G.Tillers.
Jāpiebilst, ka šeit jau no trešdienas daļa Latvijas jaunsargi, skauti un gaidas atrodas ziemas nometnē, dzīvojot šeit dienu un nakti. Kopā ap 120 jauniešu Ložmetējkalnā būs sastopami vēl rīt.
Foto: Ivars Veiliņš