-5.4 °C, 3.9 m/s, 89 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāGrib iekasēt naudu par radio atskaņošanu autobusos
Grib iekasēt naudu par radio atskaņošanu autobusos
08/03/2012

Kamēr pasažieru pārvadātāji mēģina savilkt galus un meklē veidus, kā saglabāt esošo reisu skaitu, autortiesību aizstāvji nolēmuši iekasēt naudu par radio atskaņošanu autobusos – tā esot publiska vieta, un, lai klausītos radio, nepieciešama licence tāpat kā kafejnīcās, frizētavās, lielveikalos un citur. Daļa pārvadātāju, arī Jelgavas Autobusu parks (JAP), jau nolieguši šoferiem autobusos skaļi klausīties radio, tomēr uzskata, ka situācija nav tik viennozīmīga un, iespējams, kāds vienkārši grib nopelnīt uz pārvadātāju rēķina.

Ilze Knusle-Jankevica

Kamēr pasažieru pārvadātāji mēģina savilkt galus un meklē
veidus, kā saglabāt esošo reisu skaitu, autortiesību aizstāvji
nolēmuši iekasēt naudu par radio atskaņošanu autobusos – tā esot
publiska vieta, un, lai klausītos radio, nepieciešama licence tāpat
kā kafejnīcās, frizētavās, lielveikalos un citur. Daļa pārvadātāju,
arī Jelgavas Autobusu parks (JAP), jau nolieguši šoferiem autobusos
skaļi klausīties radio, tomēr uzskata, ka situācija nav tik
viennozīmīga un, iespējams, kāds vienkārši grib nopelnīt uz
pārvadātāju rēķina.

JAP valdes loceklis un Latvijas Pasažieru pārvadātāju
asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs stāsta, ka pēdējā laikā
autortiesību aizstāvji pastiprinātu interesi izrāda par radio
atskaņošanu sabiedriskajā transportā. Tiesa, sodīts pagaidām
neviens vēl nav, bet vairāki pārvadātāji jau nodrošinājušies
iepriekš un no radio klausīšanās atteikušies. «Pirmo reizi šis
jautājums tika aktualizēts pirms dažiem gadiem – 2005. gadā
Ekonomikas policijai sniedzu paskaidrojumus, bet tā arī tas viss
apklusa. Tagad atkal jautājums aktualizēts valsts līmenī,» norāda
P.Salkazanovs, kurš, kamēr situācija nebūs skaidra, JAP šoferiem
sabiedriskajā transportā skaļi klausīties radio aizliedzis.

Šādi rīkojušies arī citi. Piemēram, SIA «Rīgas taksometru parks»
nule kā apstiprinātas izmaiņas iekšējās kārtības noteikumos. «Viena
no autortiesību aizsardzības organizācijām mums piedāvāja slēgt
līgumu un maksāt deviņus latus gadā par vienu vienību. To samaksāt
mēs neesam spējīgi – mums ir 120 autobusi un 150 taksometri,»
norāda valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks. Summa, kas būtu
jāmaksā, ir 2430 lati gadā, tāpēc uzņēmums, lai izbēgtu no liekām
nepatikšanām, nolēmis: taksometrā, līdzko iekāpj klients, radio ir
jāizslēdz. Arī autobusos radio netiek atskaņots, bet tas
L.Muižniekam liekas saprotami, jo publika, kas pārvietojas ar
sabiedrisko transportu, ir dažāda.

Arī citu pārvadātāju dienaskārtībā nu iekļauts šis jautājums,
tomēr tā drīzāk ir principa lieta. «Mēs varam piekrist, ka publiska
vieta ir autoostas uzgaidāmā zāle, bet ne autobuss – mūsu juristi
uzskata, ka uz autobusiem nosacījums par licenci radio atskaņošanai
nav attiecināms,» tā «Ventspils reisa» direktors Arvis Bernics,
norādot, ka uzņēmumam noslēgt līgumu piedāvāja Latvijas Izpildītāju
un producentu apvienība (LaIPA). Līdzīgi uzskata arī akciju
sabiedrība «Talsu autotransports». «Jautājums ir interesants un
reizē neizprotams. Radiostacijas jau maksā par to, lai atskaņotu
mūziku. Mēs esam tikai klausītāji, tāpēc nav skaidrs, kāpēc mums
jāmaksā par to, par ko vienreiz jau ir samaksāts. Un, ja tas ir
disks – arī tad vajadzīga licence, lai atskaņotu mūziku, par ko jau
ir samaksāts?» spriež uzņēmuma valdes locekle Inese Drišļuka. Tāda
pati nostāja ir arī Autotransporta direkcijai, kas uzskata – par
autordarba izmantotāju ir uzskatāma radiostacija, nevis kafejnīca
vai autobuss, bet lēmums jāpieņem katram pārvadātājam pašam.

Jautājums tika aktualizēts saistībā ar tiesvedību par radio
atskaņošanu kafejnīcā «Mūsmājas» Ventspilī – Kurzemes apgabaltiesa
atcēlusi pirmās instances tiesas spriedumu par 500 latu naudas
sodu. Tas radījis pamatīgu jezgu, kas parāda – Latvijā nav līdz
galam sakārtoti un izskaidroti jautājumi par autortiesībām. Tikmēr
autortiesību aizstāvji skaidro: LaIPA administrē izpildītāju un
fonogrammu producentu tiesības (blakustiesības), savukārt AKKA/LAA
– tikai autoru tiesības, tāpēc atlīdzība ir jāmaksā abām
organizācijām.

Foto: Ivars Veiliņš