Kamēr pasažieru pārvadātāji mēģina savilkt galus un meklē veidus, kā saglabāt esošo reisu skaitu, autortiesību aizstāvji nolēmuši iekasēt naudu par radio atskaņošanu autobusos – tā esot publiska vieta, un, lai klausītos radio, nepieciešama licence tāpat kā kafejnīcās, frizētavās, lielveikalos un citur. Daļa pārvadātāju, arī Jelgavas Autobusu parks (JAP), jau nolieguši šoferiem autobusos skaļi klausīties radio, tomēr uzskata, ka situācija nav tik viennozīmīga un, iespējams, kāds vienkārši grib nopelnīt uz pārvadātāju rēķina.
Ilze Knusle-Jankevica
JAP valdes loceklis un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs stāsta, ka pēdējā laikā autortiesību aizstāvji pastiprinātu interesi izrāda par radio atskaņošanu sabiedriskajā transportā. Tiesa, sodīts pagaidām neviens vēl nav, bet vairāki pārvadātāji jau nodrošinājušies iepriekš un no radio klausīšanās atteikušies. «Pirmo reizi šis jautājums tika aktualizēts pirms dažiem gadiem – 2005. gadā Ekonomikas policijai sniedzu paskaidrojumus, bet tā arī tas viss apklusa. Tagad atkal jautājums aktualizēts valsts līmenī,» norāda P.Salkazanovs, kurš, kamēr situācija nebūs skaidra, JAP šoferiem sabiedriskajā transportā skaļi klausīties radio aizliedzis.
Šādi rīkojušies arī citi. Piemēram, SIA «Rīgas taksometru parks» nule kā apstiprinātas izmaiņas iekšējās kārtības noteikumos. «Viena no autortiesību aizsardzības organizācijām mums piedāvāja slēgt līgumu un maksāt deviņus latus gadā par vienu vienību. To samaksāt mēs neesam spējīgi – mums ir 120 autobusi un 150 taksometri,» norāda valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks. Summa, kas būtu jāmaksā, ir 2430 lati gadā, tāpēc uzņēmums, lai izbēgtu no liekām nepatikšanām, nolēmis: taksometrā, līdzko iekāpj klients, radio ir jāizslēdz. Arī autobusos radio netiek atskaņots, bet tas L.Muižniekam liekas saprotami, jo publika, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, ir dažāda.
Arī citu pārvadātāju dienaskārtībā nu iekļauts šis jautājums, tomēr tā drīzāk ir principa lieta. «Mēs varam piekrist, ka publiska vieta ir autoostas uzgaidāmā zāle, bet ne autobuss – mūsu juristi uzskata, ka uz autobusiem nosacījums par licenci radio atskaņošanai nav attiecināms,» tā «Ventspils reisa» direktors Arvis Bernics, norādot, ka uzņēmumam noslēgt līgumu piedāvāja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA). Līdzīgi uzskata arī akciju sabiedrība «Talsu autotransports». «Jautājums ir interesants un reizē neizprotams. Radiostacijas jau maksā par to, lai atskaņotu mūziku. Mēs esam tikai klausītāji, tāpēc nav skaidrs, kāpēc mums jāmaksā par to, par ko vienreiz jau ir samaksāts. Un, ja tas ir disks – arī tad vajadzīga licence, lai atskaņotu mūziku, par ko jau ir samaksāts?» spriež uzņēmuma valdes locekle Inese Drišļuka. Tāda pati nostāja ir arī Autotransporta direkcijai, kas uzskata – par autordarba izmantotāju ir uzskatāma radiostacija, nevis kafejnīca vai autobuss, bet lēmums jāpieņem katram pārvadātājam pašam.
Jautājums tika aktualizēts saistībā ar tiesvedību par radio atskaņošanu kafejnīcā «Mūsmājas» Ventspilī – Kurzemes apgabaltiesa atcēlusi pirmās instances tiesas spriedumu par 500 latu naudas sodu. Tas radījis pamatīgu jezgu, kas parāda – Latvijā nav līdz galam sakārtoti un izskaidroti jautājumi par autortiesībām. Tikmēr autortiesību aizstāvji skaidro: LaIPA administrē izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības (blakustiesības), savukārt AKKA/LAA – tikai autoru tiesības, tāpēc atlīdzība ir jāmaksā abām organizācijām.
Foto: Ivars Veiliņš