17.9 °C, 2.3 m/s, 62.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāGrib pārcelt termiņu, no kura suņiem jābūt čipotiem
Grib pārcelt termiņu, no kura suņiem jābūt čipotiem
28/04/2016

Zemkopības ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu pagarināt termiņu, no kura obligāti visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, jābūt čipotiem – ja līdz šim bija noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 1. jūlijā, tad tagad ministrija cer to atlikt vēl par pusgadu – līdz 2017. gada 1. janvārim.

Galvenais ministrijas arguments: lai atvieglotu finansiālo slogu
suņu īpašniekiem, kuru finansiālās iespējas ir ierobežotas. Un tas
nekas, ka MK noteikumi, kas nosaka čipošanas normu, tika pieņemti
jau 2011. gada vidū un suņu saimniekiem bija pieci gadi laika tam
sagatavoties. Tomēr ministrija uzskata, ka termiņš ir jāpagarina,
norādot: pastāv iespēja, ka prasība reģistrēt suni netiks pildīta,
kā arī palielināsies pamesto dzīvnieku skaits. Bet Jelgavas
veterinārārsti norāda – pensionāri un laucinieki nereti par savu
suni rūpējas vairāk nekā dažs labs par tuvinieku. Neatkarīgi no
termiņa – suņu čipošana būs obligāta.

 

Atliek uz pēdējo brīdi

Zemkopības ministrijas iniciēto grozījumu projekts 29. aprīlī
tiks skatīts starpministriju darba grupā, kurā vienosies par
noteikumu projekta gala redakciju. Gala lēmumu pieņems Ministru
kabinets, un tas varētu būt maijā. Bet pagaidām spēkā ir noteikumi,
kas paredz: no 1. jūlija suņiem jābūt čipotiem. Neskatoties uz to,
ka līdz tam atlikuši divi mēneši, Jelgavas veterinārārsti teic, ka
nekāds bums nav sācies. Pieprasījums pēc suņu čipošanas ir mazliet
palielinājies, bet teikt, ka veterinārārstu prakses gāztu riņķī,
noteikti nevar. Arī laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» pārliecinājās,
ka trijās praksēs tuvākajās piecās dienās neviens suņa saimnieks
čipošanu nav pieteicis. «Mūsu klienti – ap 5000 suņu – gandrīz visi
jau ir čipoti. Viņu saimniekus par šo normu informējām jau laicīgi,
pirms diviem trim gadiem, un lielākā daļa pa šo laiku to jau ir
izdarījusi,» norāda SIA «Asti gaisā» veterinārārsts Oskars
Tambergs. Tomēr šī veterinārārsta klienti laikam ir sabiedrības
apzinīgākā daļa, un vairums gan visu atliks uz pēdējo brīdi.

Jāpiebilst, ka čipošana jau tagad ir obligāta suņiem, kuri tiek
vesti pāri valsts robežai vai piedalās izstādēs. Kaķiem un seskiem,
ko ved ārpus Latvijas, jābūt čipotiem, bet reģistrācija nav
obligāta.

 

Sunim vajag arī pasi

Suņa čipošana uzskatāma par pabeigtu tikai tad, kad dzīvniekam
ir ievadīts čips un viņa dati reģistrēti vienotajā datu bāzē, ko
administrē Lauksaimniecības datu centrs. Apzinot pilsētas
veterinārklīnikas, laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» uzzināja, ka
čipošana ir vesels pakalpojumu klāsts: čipa ievadīšana dzīvniekam,
vakcīna pret trakumsērgu un dzīvnieka reģistrēšana datu bāzē. Uz
jautājumu, vai suns čipojot jāvakcinē, ja, piemēram, potēts
janvārī, no veterinārārsta Oskara Tamberga saņēmām atbildi: jā,
kaut vai potēts pirms divām dienām! Viņš skaidro, ka to paredz
likumdošana. «Čipošana ir suņa identifikācijas brīdis, no kura var
pierādīt, kas ir šis dzīvnieks, kam viņš pieder, kas ar viņu
noticis. Tas pierādāms ar ierakstu suņa pasē, norādot tās sērijas
numuru. Vecajām pasēm šāda numura nav, līdz ar to nav iespējams
pierādīt, ka tieši šis suns ir vakcinēts. Tāpēc, čipojot suni,
vakcināciju veicu pa jaunu un atzīmēju to pasē,» skaidro
veterinārārsts. Lauksaimniecības datu centrā norāda, ka,
reģistrējot suni, jāuzrāda suņa pase, kas līdz šim obligāta bija
tikai šķirnes dzīvniekiem. Tāpēc liela daļa suņu pie pases tiek
tikai līdz ar čipošanu.

Zemkopības ministrija gan norāda: atkārtota suņa vakcinācija
(revakcinācija) pret trakumsērgu jāveic saskaņā ar zāļu instrukcijā
noteikto termiņu, izņemot gadījumus, kad veterinārārsts, ņemot vērā
konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas
laiku. Tātad: ja nav pienācis revakcinācijas laiks, čipojot suni,
atkārtota pote pret trakumsērgu nav obligāta.

 

Kas? Kā? Cik?

Suņa čipošanu veiks veterinārārsts. Čips ir standartizmēra, un
tā cena nav atkarīga no dzīvnieka lieluma – tas esot piemērots,
sākot no Jorkšīras terjera un beidzot ar sambernāru. Tiesa, ja
saimnieks vēlas, lai čips tiek ievietots ar mazāku adatu, kas maza
izmēra suņiem varētu būt nesāpīgāka procedūra, tas izmaksās
dārgāk.

Čips atrodas stikla kapsulā, kas tiek ievietota sunim zem ādas.
Tas tiek darīts vienu reizi suņa mūžā, ja vien kādā smagā
negadījumā čips netiek bojāts.

Maksa par pakalpojumu atšķirsies katrā veterinārpraksē. Čipa
cena ir ap 15 – 20 eiro, bet ar veterinārārsta piedāvāto
pakalpojumu paketi kopumā šis prieks izmaksās no 35 eiro
veterinārārsta privātpraksē līdz pat apmēram 70 eiro veterinārā
klīnikā (čips, potēšanas pase, kompleksā pote, reģistrācija datu
bāzē).

 

Taupa naudu un reģistrē paši

Veterinārārsti norāda, ka nereti klienti, taupot naudu, suni
datu bāzē reģistrē paši. To var izdarīt Lauksaimniecības datu
centrā Dobeles ielā 41a, Jelgavā. Konsultāciju laiks: pirmdienās,
otrdienās un piektdienās no pulksten 9 līdz 16 (iepriekš
pieteikties pa tālruni – 63027628, 26510575, 22015476). Mēneša
pirmajā pirmdienā – slēgts. Maksa par šo pakalpojumu
Lauksaimniecības datu centrā ir 7,11 eiro. Ja to darīs
veterinārārsts (to var darīt tikai tie veterinārārsti, kam noslēgts
līgums ar centru), nāksies piemaksāt vēl apmēram piecus eiro.
Reģistrējot suni pašam, no veterinārārsta jādabū dzīvnieka
reģistrācijas veidlapa un 30 dienu laikā jāiesniedz
Lauksaimniecības datu centrā.

Izmaiņas (dzīvnieks pazudis, dzīvnieks atrasts, īpašnieka maiņa,
mājdzīvnieka turēšanas vietas maiņa, dzīvnieks miris) jau
reģistrēta dzīvnieka datos var veikt tā īpašnieks portālā
www.latvija.lv. Tas ir bez maksas.

 

Citi zvēri

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.491 «Mājas (istabas) dzīvnieku
reģistrācijas kārtība» čipoti un reģistrēti var tikt arī kaķi un
seski, bet tiem tas nav obligāti. Obligāta šī prasība ir tikai
suņiem.

Aprīļa sākumā Lauksaimniecības datu centrā Jelgavā bija
reģistrēti 1086 suņi, 49 kaķi un 6 seski.

Jāuzsver, ka tikai čipa ievietošanai nav jēgas, jo tas nepilda
savu funkciju, – dzīvnieks nav identificējams. Čipā esošie dati
jāievada datubāzē, jo informācija tiks iegūta, ar speciālu ierīci
nolasot čipa numuru un saņemot tam piesaistīto informāciju par suni
un viņa saimnieku.

Sods suņa īpašniekam par to, ka suns nav čipots un reģistrēts
atbilstoši MK prasībām, ir 7 – 200 eiro.

 

Jāmaksā arī pašvaldības nodeva

Ikviena suņa, kas ir vecāks par trīs mēnešiem, saimniekam ik
gadu ir jāmaksā pašvaldības nodeva. Tā šobrīd ir 4,27 eiro gadā.
Nodeva tiek ieskaitīta Jelgavas pilsētas pašvaldības budžetā, un
šie līdzekļi tiek izmantoti, piemēram, suņu izkārnījumu urnu
izvietošanai pilsētā. Jāsaka, ka suņu saimnieki pret to gan līdz
šim izturējušies diezgan nenopietni, vienlaikus nekaunoties
pieprasīt suņu pastaigu laukumus pilsētā un citas lietas, bet
nodevu nemaksājot. Saskaņā ar pašvaldības iestādes
«Pilsētsaimniecība» datiem, 2014. gadā nodevu bija samaksājuši 65
cilvēki, 2015. gadā – 223 cilvēki, 2016. gadā (līdz 11. martam) –
77 cilvēki.

Tieši šodien, 28. aprīlī, Jelgavas pilsētas domes sēdē skata
saistošo noteikumu projektu «Par mājdzīvnieku turēšanu Jelgavas
pilsētā» un grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos par
pašvaldības nodevām, kas paredzēs: nodeva par suņa turēšanu ir 6
eiro gadā, kas jāsamaksā līdz katra gada 31. martam par suni, kurš
sasniedzis sešu mēnešu vecumu. Pašvaldības nodeva ir jāmaksā gan
par čipotu, gan par nečipotu suni.

No pašvaldības nodevas maksāšanas ir atbrīvotas personas ar
redzes invaliditāti, I un II invaliditātes grupu; personas, kuru
suņi atrodas norobežotā īpašuma iekšējā teritorijā; valsts
iestādes, kuru darbībā tiek izmantoti dienesta suņi.

 

Suni, par kuru nav samaksāta nodeva, ārā vest
nedrīkst

Suņu īpašniekiem jābūt apzinīgiem un jāsamaksā suņa turēšanas
nodeva pašvaldībai, jo izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos
paredz, ka publiskajā telpā īpašnieks drīkst uzturēties tikai ar
tādu suni, par kuru ir samaksāta pašvaldības nodeva. Tātad, ja suņa
saimnieks savu mīluli ved pastaigā pilsētas ielās, par suni ir
jābūt samaksātai pašvaldības nodevai. Par šīs prasības neievērošanu
varēs piemērot sodu.

 

Pārbauda, cik atbildīgi ir saimnieki

To, cik atbildīgi ir suņu īpašnieki, pārbauda Jelgavas pilsētas
Pašvaldības policija. Par pašvaldības saistošajos noteikumos un MK
noteikumos noteikto suņu turēšanas prasību neievērošanu var uzlikt
sodu. Fiziskai personai maksimālais sods ir 350 eiro, juridiskai –
700 eiro ar dzīvnieka konfiskāciju (par dzīvnieku turēšanas,
labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību neievērošanu).

 

Vairāk aizrāda un izglīto, mazāk– soda

Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija 2015. gadā suņu
īpašniekiem sastādīja 70 administratīvā pārkāpuma protokolus un
izteica piecus mutiskus aizrādījumus. 2016. gadā sastādīti 7
administratīvā pārkāpuma protokoli un izteikti 14 mutiski
aizrādījumi.

Pārsvarā brīdinājumi tiek izteikti un protokoli tiek sastādīti
par suņa nevešanu pavadā, ekskrementu nesavākšanu, arī suņa
ievešanu pludmales teritorijā. Jāpiebilst, ka par suņu ievešanu
Pasta salā nav sastādīts neviens protokols.

 

Klaiņotāju izķeršanai tērēti ap 30 000
eiro

Klaiņojošo dzīvnieku izķeršanai ik gadu pašvaldībā tiek tērēti
lieli līdzekļi. 2014. gadā patversmē tika nogādāti 217 bezsaimnieka
suņi, kas pašvaldībai izmaksāja 19 150 eiro. 2015. un 2016. gadā uz
patversmi aizvesti 63 bezsaimnieka suņi, kas pašvaldībai izmaksāja
9950 eiro.

Pašvaldības speciālisti cer, ka prasība par suņu čipošanu ļaus
efektīvāk cīnīties ar šo problēmu. «Efektīga jaunās sistēmas
ieviešana ļaus uzlabot situāciju ar dzīvnieku anonīmu pamešanu, kā
arī ar bezatbildīgu turēšanu, ļaujot dzīvniekiem brīvi klaiņot.
Suņi ar implantētu mikroshēmu, kuri būs reģistrēti Lauksaimniecības
datu centra vienotajā datubāzē, būs identificējami, līdz ar to
noklīšanas gadījumā būs iespējams operatīvi atrast suņa saimnieku
un saukt pie atbildības,» norāda pašvaldības iestādes
«Pilsētsaimniecība» vadītāja vietniece Sandra Liepiņa.

 

Patversmē – 68 mājas mīluļi

No 2014. gada patversmē nogādāti 68 suņi, kas nebija klaiņotāji
un kuriem skaitās, ka ir saimnieks. Īpašnieks dzīvnieku no
patver­smes var izņemt 14 dienu laikā no tā ievietošanas dienas,
uzrādot dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību un sedzot visus
izdevumus, kas saistīti ar tā ķeršanu, transportēšanu un
uzturēšanu.

Par klaiņojošu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu vai bojā gājušu
bezsaimnieka mājas dzīvnieku jāziņo POIC pa tālruni 8787.

Foto: Raitis Supe