Lai gan saskaņā ar Īpašumu konversijas pārvaldes datiem rindā uz pašvaldības dzīvokli mūsu pilsētā pašlaik gaida 88 jelgavnieki, reālā rinda ir krietni mazāka – virkne iedzīvotāju, kuri var pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, vairākkārt atsakās no viņiem piedāvātās dzīvesvietas. Visbiežāk pašvaldības piedāvāto dzīvokli izbrāķē cilvēki, kuri vēlas samainīt mājokli, kas jau pašlaik tiek īrēts no pašvaldības, pret citu, kā arī bāreņi, kuri dažkārt arī dzīvokļa piešķiršanu lūdz uz laiku atlikt.
Sintija Čepanone
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne skaidro, ka pēdējo gadu laikā rindai uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā kopumā ir tendence sarukt. Tā, piemēram, ja 2012. gadā martā rindā bija reģistrētas 120 personas, bet pērn šajā pašā laika periodā – 110, tad pašlaik faktisko rindu veido 88 jelgavnieki, kuri, reģistrēti kādā no kopumā septiņiem pašvaldības palīdzības reģistriem, pretendē uz šādu pašvaldības atbalstu. «Taču jāņem vērā, ka šis skaitlis neatspoguļo reālo situāciju, jo bieži vien no pašvaldības piedāvātās dzīves telpas cilvēks pat vairākkārt atsakās. Jāatzīst, ka atteikuma iemesls ne vienmēr mēdz būt objektīvs, piemēram, piedāvātais dzīvoklis atrodas, viņaprāt, pārāk tālu no pilsētas centra, ir pretenzijas pret kaimiņiem un tamlīdzīgi,» situāciju komentē R.Vectirāne, norādot, ka palīdzības saņēmēju vidū pieprasītākie parasti ir labiekārtoti vienistabas dzīvokļi vai daļēji labiekārtoti divistabu dzīvokļi ar malkas apkuri. «Protams, pašvaldība nevar apmierināt katras personas individuālās vēlmes, taču tiem, kuriem dzīvojamā telpa ir patiesi nepieciešama, tā tiek nodrošināta,» tā viņa, atklājot, ka piemēram, uz šo brīdi Stacijas ielā 13 vien brīvi ir 20 dzīvokļi.
Īpašumu konversijas pārvaldes vadītājas vietnieks Edijs Mercs skaidro, ka dzīvokļa rindā reģistrētas 17 personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, atbilstoši saistošajiem noteikumiem – ar mazāku platību vai ar daļējām ērtībām. «Galvenokārt šie cilvēki par dzīvokļa maiņu izšķiras, izvērtējot savas iespējas samaksāt par nodrošinātajiem pakalpojumiem, un viņiem tiek nodrošināta iespēja pretendēt uz dzīvokli ar zemāku labiekārtojuma līmeni, ja vien nav uzkrāts parāds par veco dzīvesvietu. Taču līdz šim teju visas personas, kas reģistrētas šajā dzīvokļa apmaiņas reģistrā, no piedāvātajiem variantiem pat vairākkārt atteikušās, līdz ar to formāli rinda uz pašvaldības dzīvokļiem saglabājas, bet realitātē cita dzīvojamā telpa personai acīmredzot nemaz nav tik nepieciešama,» vērtē E.Mercs, atklājot, ka viena persona, kas no iepriekšējās dzīvesvietas izlikta ar tiesas spriedumu par uzkrātajiem parādiem, pat piecas reizes atteikusies no pašvaldības piedāvātā mājokļa.
Līdzīga situācija ir reģistrā, kurā tiek reģistrēti bāreņi, kam pienākas pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas jautājuma risināšanā. Saskaņā ar aktuālajiem datiem rindā uz pašvaldības dzīvokli gaida 38 bāreņi, taču arī šajā gadījumā bieži vien no piedāvātā varianta persona atsakās vai personīgu iemeslu dēļ uz laiku lūdz atlikt dzīvokļa piešķiršanu.
R.Vectirāne piebilst, ka pašlaik atbilstoši saistošajiem noteikumiem, ja persona atteikusies no trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem, tā tiek palīdzības reģistrā pārreģistrēta ar pēdējo kārtas numuru. «Tādējādi veidojas apburtais loks – no pašvaldības piedāvājuma cilvēks praktiski atsakās, bet formāli joprojām skaitās dzīvokļa rindā,» norāda domes priekšsēdētāja vietniece.
Viņa jelgavniekus, kuriem nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā, aicina atbildīgāk izturēties pret nodrošināto atbalstu un, vēl pirms pieprasīt pašvaldībai dzīvokli, izvērtēt savu maksātspēju un atbilstoši tai izvēlēties mājokli. «Pašvaldība nodrošina palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, taču par komunālajiem pakalpojumiem jau jāmaksā pašvaldības dzīvokļa īrniekam pašam. Maksāšanas disciplīnas trūkums ir viens no biežākajiem iemesliem, kura dēļ sadarbībā ar nama pārvaldnieku tiek uzsākta tiesvedība par izlikšanu no īrētā dzīvokļa,» tā viņa. Tāpat jelgavnieki, kuriem dzīvoklis piešķirts kā pašvaldības palīdzība, aicināti nekavējoties informēt pašvaldību, ja mainījušies dzīves apstākļi un līdz šim nodrošinātais mājoklis kaut kādu iemeslu dēļ vairs nav nepieciešams. «Ja pašvaldības dzīvoklis vairs nav vajadzīgs, nevajag gaidīt, kad uzkrāsies parāds, jo rezultātā var nākties segt gan parādu, gan tiesas izdevumus. Pareizākais solis šādā gadījumā ir pārtraukt līgumu ar pašvaldību par dzīvokļa īri,» tā R.Vectirāne.
Jāpiebilst, ka personu grupas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tā tiek sniegta, reglamentē pašvaldības saistošie noteikumi «Jelgavas pilsētas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība».
Foto: no JV arhīva