-7.4 °C, 1.5 m/s, 86.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāGrib pašvaldības dzīvokļus ar malkas apkuri centrā
Grib pašvaldības dzīvokļus ar malkas apkuri centrā
27/03/2014

Lai gan saskaņā ar Īpašumu konversijas pārvaldes datiem rindā uz pašvaldības dzīvokli mūsu pilsētā pašlaik gaida 88 jelgavnieki, reālā rinda ir krietni mazāka – virkne iedzīvotāju, kuri var pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, vairākkārt atsakās no viņiem piedāvātās dzīvesvietas. Visbiežāk pašvaldības piedāvāto dzīvokli izbrāķē cilvēki, kuri vēlas samainīt mājokli, kas jau pašlaik tiek īrēts no pašvaldības, pret citu, kā arī bāreņi, kuri dažkārt arī dzīvokļa piešķiršanu lūdz uz laiku atlikt.

Sintija Čepanone

Lai gan saskaņā ar Īpašumu
konversijas pārvaldes datiem rindā uz pašvaldības dzīvokli mūsu
pilsētā pašlaik gaida 88 jelgavnieki, reālā rinda ir krietni mazāka
– virkne iedzīvotāju, kuri var pretendēt uz pašvaldības palīdzību
dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, vairākkārt atsakās no viņiem
piedāvātās dzīvesvietas. Visbiežāk pašvaldības piedāvāto dzīvokli
izbrāķē cilvēki, kuri vēlas samainīt mājokli, kas jau pašlaik tiek
īrēts no pašvaldības, pret citu, kā arī bāreņi, kuri dažkārt arī
dzīvokļa piešķiršanu lūdz uz laiku atlikt.

Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece
Rita Vectirāne skaidro, ka pēdējo gadu laikā rindai uz pašvaldības
palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā kopumā ir tendence sarukt.
Tā, piemēram, ja 2012. gadā martā rindā bija reģistrētas 120
personas, bet pērn šajā pašā laika periodā – 110, tad pašlaik
faktisko rindu veido 88 jelgavnieki, kuri, reģistrēti kādā no
kopumā septiņiem pašvaldības palīdzības reģistriem, pretendē uz
šādu pašvaldības atbalstu. «Taču jāņem vērā, ka šis skaitlis
neatspoguļo reālo situāciju, jo bieži vien no pašvaldības
piedāvātās dzīves telpas cilvēks pat vairākkārt atsakās. Jāatzīst,
ka atteikuma iemesls ne vienmēr mēdz būt objektīvs, piemēram,
piedāvātais dzīvoklis atrodas, viņaprāt, pārāk tālu no pilsētas
centra, ir pretenzijas pret kaimiņiem un tamlīdzīgi,» situāciju
komentē R.Vectirāne, norādot, ka palīdzības saņēmēju vidū
pieprasītākie parasti ir labiekārtoti vienistabas dzīvokļi vai
daļēji labiekārtoti divistabu dzīvokļi ar malkas apkuri. «Protams,
pašvaldība nevar apmierināt katras personas individuālās vēlmes,
taču tiem, kuriem dzīvojamā telpa ir patiesi nepieciešama, tā tiek
nodrošināta,» tā viņa, atklājot, ka piemēram, uz šo brīdi Stacijas
ielā 13 vien brīvi ir 20 dzīvokļi.
      

Īpašumu konversijas pārvaldes vadītājas
vietnieks Edijs Mercs skaidro, ka dzīvokļa rindā reģistrētas 17
personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo
dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu,
atbilstoši saistošajiem noteikumiem – ar mazāku platību vai ar
daļējām ērtībām. «Galvenokārt šie cilvēki par dzīvokļa maiņu
izšķiras, izvērtējot savas iespējas samaksāt par nodrošinātajiem
pakalpojumiem, un viņiem tiek nodrošināta iespēja pretendēt uz
dzīvokli ar zemāku labiekārtojuma līmeni, ja vien nav uzkrāts
parāds par veco dzīvesvietu. Taču līdz šim teju visas personas, kas
reģistrētas šajā dzīvokļa apmaiņas reģistrā, no piedāvātajiem
variantiem pat vairākkārt atteikušās, līdz ar to formāli rinda uz
pašvaldības dzīvokļiem saglabājas, bet realitātē cita dzīvojamā
telpa personai acīmredzot nemaz nav tik nepieciešama,» vērtē
E.Mercs, atklājot, ka viena persona, kas no iepriekšējās
dzīvesvietas izlikta ar tiesas spriedumu par uzkrātajiem parādiem,
pat piecas reizes atteikusies no pašvaldības piedāvātā mājokļa.
 

Līdzīga situācija ir reģistrā, kurā tiek
reģistrēti bāreņi, kam pienākas pašvaldības atbalsts dzīvojamās
telpas jautājuma risināšanā. Saskaņā ar aktuālajiem datiem rindā uz
pašvaldības dzīvokli gaida 38 bāreņi, taču arī šajā gadījumā bieži
vien no piedāvātā varianta persona atsakās vai personīgu iemeslu
dēļ uz laiku lūdz atlikt dzīvokļa piešķiršanu.

R.Vectirāne piebilst, ka pašlaik
atbilstoši saistošajiem noteikumiem, ja persona atteikusies no trim
dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem, tā
tiek palīdzības reģistrā pārreģistrēta ar pēdējo kārtas numuru.
«Tādējādi veidojas apburtais loks – no pašvaldības piedāvājuma
cilvēks praktiski atsakās, bet formāli joprojām skaitās dzīvokļa
rindā,» norāda domes priekšsēdētāja vietniece.

Viņa jelgavniekus, kuriem nepieciešama
pašvaldības palīdzība dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā,
aicina atbildīgāk izturēties pret nodrošināto atbalstu un, vēl
pirms pieprasīt pašvaldībai dzīvokli, izvērtēt savu maksātspēju un
atbilstoši tai izvēlēties mājokli. «Pašvaldība nodrošina palīdzību
dzīvokļa jautājuma risināšanā, taču par komunālajiem pakalpojumiem
jau jāmaksā pašvaldības dzīvokļa īrniekam pašam. Maksāšanas
disciplīnas trūkums ir viens no biežākajiem iemesliem, kura dēļ
sadarbībā ar nama pārvaldnieku tiek uzsākta tiesvedība par
izlikšanu no īrētā dzīvokļa,» tā viņa. Tāpat jelgavnieki, kuriem
dzīvoklis piešķirts kā pašvaldības palīdzība, aicināti nekavējoties
informēt pašvaldību, ja mainījušies dzīves apstākļi un līdz šim
nodrošinātais mājoklis kaut kādu iemeslu dēļ vairs nav
nepieciešams. «Ja pašvaldības dzīvoklis vairs nav vajadzīgs,
nevajag gaidīt, kad uzkrāsies parāds, jo rezultātā var nākties segt
gan parādu, gan tiesas izdevumus. Pareizākais solis šādā gadījumā
ir pārtraukt līgumu ar pašvaldību par dzīvokļa īri,» tā
R.Vectirāne. 

Jāpiebilst, ka personu grupas, kuras ir
tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu
risināšanā, kā arī kārtību, kādā tā tiek sniegta, reglamentē
pašvaldības saistošie noteikumi «Jelgavas pilsētas pašvaldības
palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas
kārtība».

Foto: no JV arhīva