Arī īpašuma izīrēšana ir ienākumi, kuri jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), taču pašlaik Jelgavā ar šādu saimnieciskās darbības veidu reģistrējušās vien 340 personas. Pastāv divi veidi, kā ienākumus no izīrēšanas legalizēt, un daudzi nezina, ka tādējādi var nodrošināt sev pensiju.
Ligita Vaita
VID informē, ka uz 14. aprīli ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas saimniecisko darbību dienestā reģistrējušās 340 fiziskās personas ar deklarēto adresi Jelgavā. Šie dati gan neļauj secināt, ka nodokļi tiek maksāti par 340 izīrējamām dzīvojamām platībām, jo šajos datos iekļauta arī zemes un citu telpu izīrēšana. Tomēr ir skaidrs, ka nodokļus par īpašuma izīrēšanu pagaidām maksā mazākā daļa iedzīvotāju, kas šādā veidā gūst ienākumus. Kāpēc ir vērts padomāt par ienākumu reģistrēšanu VID, skaidro dienesta speciālisti.
Kaut arī pastāv divi veidi, kā reģistrēt ienākumus no īpašuma izīrēšanas, ja vien ienākumi no izīrēšanas pārsniedz 320 eiro mēnesī, ilgtermiņā izdevīgāk noteikti ir reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt sociālas iemaksas. Tas nākotnē ļaus saņemt pensiju un būs kā drošības spilvens arī invaliditātes gadījumā.
Taču VID skaidro, ka neatkarīgi no tā, kādu nodokļu maksāšanas veidu izvēlas izīrētājs, īpašumam jābūt izīrētāja valdījumā. «Tātad nepieciešamības gadījumā VID lūgs uzrādīt valdījuma tiesības apliecinošu dokumentu,» skaidro VID galvenā nodokļu inspektore Inga Kaļinka. Lai reģistrētu ienākumus no izīrēšanas, dzīvokļa īpašniekam ar pasi jādodas uz VID un jāaizpilda pieteikuma veidlapa.
Tālāk īpašniekam jāsaprot, kādā tieši veidā viņš vēlas ienākumus reģistrēt, un pastāv divi veidi, kā to iespējams izdarīt. Pirmkārt, dzīvokļa īpašniekam ir iespēja pieteikt tā saucamo nereģistrējamo saimniecisko darbību un maksāt ienākumu nodokli (IIN) samazinātā 10 procentu apmērā. «Šis veids paredz maksāt samazinātu nodokļu likmi, taču nesniedz nekādas sociālās garantijas,» skaidro VID galvenā nodokļu inspektore Diāna Cīrule.
«Turpretī, ja cilvēks vēlas veikt arī sociālās iemaksas, tātad saņemt arī daļu valstī noteikto sociālo garantiju, viņam jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam. Šajā gadījumā iedzīvotājam ik gadu ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija (kopš 2014. gada 1. janvāra – VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā jeb EDS), bet, ja ienākumu apjoms pārsniedz 320 eiro mēnesī, obligāti jāveic arī sociālās iemaksas,» skaidro D.Cīrule. Viņa norāda, ka izīrētājs var maksāt sociālās iemaksas arī brīvprātīgi, taču tas vienalga jādara no vismaz 320 eiro lielas summas, kas sakrīt ar minimālās algas apmēru valstī.
«Visbiežāk iedzīvotāji interesējas, vai veiktās sociālās iemaksas apdrošinās bezdarba gadījumā, taču svarīgi, ka bezdarba gadījumā saimnieciskās darbības veicējs sociālo pabalstu nesaņem. Tas pats attiecas uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām – šos riskus sociālās darbības veicējam valsts nesedz,» skaidro D.Cīrule. Taču viņa norāda uz citiem ieguvumiem, uz ko var pretendēt izīrētājs, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un tie ir vecuma pensija un invaliditātes apdrošināšana.
Kaut arī grūti izvērtēt, cik liela daļa no mājokļu izīrētājiem maksā nodokļus, pēc pieredzes VID vērtē, ka to pēdējos gados kļūst vairāk. «Cilvēki aizvien vairāk sāk domāt uz priekšu un interesējas, vai nodokļu nomaksa ļaus viņiem pretendēt uz, piemēram, pensiju. Turklāt atvieglotā 10 procentu likme daudziem šķiet vienkāršāks veids, kā sakārtot savas attiecības ar valsti,» vērtē D.Cīrule
Tātad!
Pastāv divi veidi, kā reģistrēt ienākumus no izīrēšanas:
– maksāt nodokli no tā saucamās nereģistrējamās saimnieciskās darbības (iedzīvotāja ienākumu nodokļa iemaksu 10 procentu apmērā)
– reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam (ļauj veikt sociālās iemaksas no vismaz 320 eiro lieliem ienākumiem mēnesī, aizsargā vairāku sociālo risku gadījumā; īpašnieks iesniedz gada ienākumu deklarāciju un nodokļus maksā pats)
Foto: Ivars Veiliņš
-4 °C,
1.6 m/s,
85.9 % 
-4 °C,
1.6 m/s,
85.9 %