23.2 °C, 5.2 m/s, 48.1 %

Mūzika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsMūzikaGuntars Račs: «Arī paša dziesma var uzkrist uz nerviem»
Guntars Račs: «Arī paša dziesma var uzkrist uz nerviem»
25/02/2018

Vairāk nekā 100 cilvēku šodien pēcpusdienu bija izvēlējušies pavadīt literāri muzikālā gaisotnē Jelgavas pilsētas bibliotēkā, tiekoties ar mūziķi, dziesmu autoru, producentu Guntaru Raču un viņa draugiem. «Jelgavnieki, liels paldies, ka lasāt dzejoļus. Man tas daudz nozīmē. Dzejoļi nedzīvo, ja tos nelasa, tāpat kā dziesmas neskan, ja tās nedzied,» pēc tikšanās ar jelgavniekiem, sacīja G.Račs.

G.Račs sarunu pēcpusdienas viesiem stāstīja par savas grāmatas
«365» 1. un 2. daļas tapšanu, piedzīvojumiem mūziķa gaitās,
komponējot un ikdienā. Grāmatas «365» 1. un 2. daļā apkopoti G.Rača
aizvadītajā gadā sarakstītie dzejoļi – 2017. gadu viņš iesāka ar
apņemšanos katru dienu sarakstīt vienu dzejoli. «Noteikti arī jums
kādu dienu ir bijusi sajūta, ka diena galīgi zemē nomesta. Tā es
2016. gada 31. decembrī nolēmu, ka 2017. gadā gribu izdarīt kaut ko
paliekošu. Radās ideja katru dienu uzrakstīt vienu dzejoli.
Atzīšos, kad tiku līdz simtam, pašam šī sāka šķist muļķīga
apņemšanās. Nav iespējams katru dienu uzrakstīt dzejoli, ja ir
daudz ikdienas darbu, koncerti, jāraksta dziesmas… Taču palēnām
iemanījos jau no pulksten 6.30 katru dienu sākt domāt par dzejoli,
lai līdz pusnaktij tas būtu publicēts manā profilā facebook.com
lapā,» atklāja mūziķis, piebilstot, ka ir bijušas arī dienas, kurās
sevi nācies piespiest.

Šobrīd G.Rača apņemšanās ir vainagojusies ar divām dzejoļu
grāmatām. «Patiesībā ilgi domāju, vai ir nepieciešams dzejoļus
publicēt grāmatā, ja tie visi ir atrodami internetā. Atceros,
aizgāju uz grāmatnīcu un pārdevējai jautāju: «Vai dzejoļu grāmatas
ir pieprasītas?» Uz ko saņēmu atbildi: «Nē! Nu vienīgi, ja kāds
pazīstams dzejnieks dodas viņā saulē, tad pircēji vairāk prasa šī
autora darbus.» Bet es tomēr nolēmu, ka ir jāizdod dzejoļu krājums,
un tā pērn augustā iznāca «365» pirmā daļa,» stāstīja G.Račs.

Šodien viņš deva iespēju arī jelgavniekiem nosaukt savu
dzimšanas dienas vai kādu citu īpašu datumu, un paša autora
izpildījumā dzirdēt tieši tajā datumā sarakstīto dzejoli.

Uz tikšanos Jelgavā G.Račs bija ieradies kopā ar mūziķiem Andri
Alviķi, Uģi Tirzīti un īpašajiem viesiem – jelgavnieku Gati
Mūrnieku un Kristenu Cīruli no Augšlīgatnes. «Katru reizi uz šādām
sarunām braucu ar domu – varbūt man izdosies sastapt kādu jaunu
talantu. Tā es atradu arī jaunu talantīgu jelgavnieku, kura radītās
dziesmas jau ir nokļuvušas «Muzikālajā bankā», – Gati Mūrnieku, ar
kuru mums ir sākusies veiksmīga sadarbība,» pastāstīja G.Račs.
Mūziķi kopā izpildīja G.Mūrnieka sarakstīto dziesmu ar G.Rača
vārdiem. «Vienu dienu šķirstīju Guntara grāmatu un iepatikās divi
pantiņi. Sāku uz ģitāras spēlēt, šķita skaista melodija, bet par
īsu. Paprasīju Guntaram papildu pantiņus, viņš uzrakstīja vēl
četrus, un rezultātā radās dziesma «Bezizeja»,» papildināja
G.Mūrnieks. G.Račs atzina, ka jelgavnieks G.Mūrnieks ir talantīgs
dziesmu autors un dziesmu «Bezizeja» drīz plānots ierakstīt
studijā, lai nodotu to radio klausītāju vērtējumam.

Šodien izskanēja arī stāsts par to, kā radusies dziesma «Par
to…», kuru mūziķi arī nodziedāja. «Piezvanīja maestro Raimonds
Pauls – gribot satikties. Aizeju pie viņa, viņš spēlē zemās notis
un nerunā. Sēžu, gaidu, kas notiks. Viņš neko nesaka, bet spēlē.
Pēc piecām minūtēm maestro: «Jānis Streičs filmē jaunu filmu, vajag
dziesmu.» Prasu par scenāriju, par ko tā būs, kam dziesma
paredzēta… Saprotu, ka viņš arī neko nezina. Ejot prom, jautāju:
«Par ko tad lai rakstu?». Maestro atbild, ka par dzīvi,» stāstīja
G.Račs, piebilstot, ka tieši pēc tik izsmeļoša stāsta tapusi
tituldziesma filmai «Likteņdzirnas».

Tāpat G.Račs atklāja, ka arī paša rakstītās dziesmas var uzkrist
uz nerviem. «Meitai bija kādi trīs četri gadi, braucām ar auto no
Liepājas uz Rīgu, klausoties nesen iznākušo disku, kurā iekļauta
manis rakstītā dziesma «Cāļus skaita rudenī». Meitiņa bija
iemācījusies vārdus no galvas un visu ceļu neskaitāmas reizes lūdza
man to dziesmu atkārtot. Tas bija smags pārbaudījums. Šķita, ka arī
es pēc tās reizes būšu iemācījies vārdus no galvas, bet nekā,»
atzina G.Račs, ļaujot skatītājiem dzirdēt šo dziesmu arī dzīvajā
izpildījumā.

Pēc sarunas un nelielā koncerta klausītāji izmantoja iespēju
saņemt autogrāfu un nofotografēties ar autoru.

Foto: JV