21.6 °C, 1.8 m/s, 72.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāHercoga Jēkaba dzimšanas dienas ieskaņā – stāsti par lidojumiem hercogistē
Hercoga Jēkaba dzimšanas dienas ieskaņā – stāsti par lidojumiem hercogistē
26/10/2018

Godinot hercogu Jēkabu, kuram šo svētdien, 28. oktobrī, apritētu 408 gadi, šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā bija iespēja noklausīties muzeja galvenā krājuma glabātāja Alda Barševska stāstījumu «Arī hercogistē un Jelgavā lidoja», uzzinot, ka arī Kurzemes un Zemgales hercogistē bija sapņotāji, kuri nebaidījās eksperimentēt aviācijas jomā jau 17. gadsimtā.

«Šis ir jau 23. gads, kad muzejā pulcējamies, atzīmējot hercoga
Jēkaba dzimšanas dienu. Katru gadu cenšamies organizēt izzinošus
pasākumus par hercogu, viņa ģimeni un hercogisti, un šogad
izvēlējāmies aktualizēt mazāk zināmu tematu – par lidojumiem
hercogistē,» stāsta Jelgavas muzeja galvenā speciāliste Inese
Deksne.

Pasākuma gaitā klātesošie varēja izzināt stāstu par Priekules
Ikaru – bezbailīgu kalēju, kurš 17. gadsimtā dzīvojis Priekules
muižā un mēģinājis nolaisties no baznīcas torņa ar pašizgatavotiem
spārniem, nolidojot aptuveni divas verstis (aptuveni 2,13 km). «Šo
notikumu bija sanākuši skatīties daudzi, mudinot Priekules kalēju
lidojumam. Bet barons Korfs bija solījies viņam par šo mēģinājumu
samaksāt. Kādu laiku nolidodams, kalējs nokrita zemē un salauza
kāju, taču vēlāk par šo pārgalvību tika sadedzināts uz sārta,»
stāstīja A.Barševskis. Viņš papildināja, ka citviet Eiropā vēlme
līdzināties kam augstākam, piemēram, eņģeļiem tika vērtēta
pozitīvi, apliecinot cilvēka tiekšanos pēc kā labāka, taču Kurzemes
un Zemgales hercogistē šādi centieni tika vērtēti kā zaimošana.
Tieši tādēļ drosmīgais kalējs tika bargi sodīts. Jāpiebilst, ka
iesauku «Ikars» kalējs ieguva, pateicoties sengrieķu teikai par
Ikaru, kurš ar saviem vaska spārniem pielidojis pārāk tuvu saulei,
kas tos izkausējusi, un Ikars iekritis jūrā.

Šis vēsturiskais notikums ir ievērojams arī šodien. Priekules
Ikars ir Priekules novada ģerboņa centrālais tēls, un Priekulē ik
gadu notiek Ikaram veltīti svētki. Bet 2009. gadā Dailes teātrī
pirmizrādi piedzīvoja Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča muzikālā
drāma par Priekules Ikaru. Zīmīgi, ka šābrīža aktuālajā izstādē
«Latvija medaļu mākslā. Cilvēki, notikumi, ainavas», kas Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma līdz 2019.
gada 6. janvārim, skatāma mākslinieces Vijas Dzintares medaļa
«Priekules Ikars».

Tāpat Jelgavas muzeja galvenais krājuma glabātājs stāstīja arī
par tālākiem lidojumiem, kas saistīti ar Jelgavu. Tieši Jelgavā
pirmo reizi Latvijas vēsturē 1785. gadā gaisā pacēlās gaisa balons,
ko konstruēja Pētera akadēmijas mehāniķis Ernsts Johans
Bīnemanis.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»