6.6 °C, 2.2 m/s, 85.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāHipotēku banka: «Šodien uzņēmēju radītā pievienotā vērtība ir darba vietas»
Hipotēku banka: «Šodien uzņēmēju radītā pievienotā vērtība ir darba vietas»
03/06/2012

«Jā, mēs visi no uzņēmējiem gaidām Latvijā ražotu produkciju ar augstu pievienoto vērtību, kas tādējādi veicinātu mūsu valsts ekonomikas izaugsmi, bet šodien, manuprāt, vienlīdz svarīgs ir cits aspekts – veicināt jaunu uzņēmumu rašanos, kas nodrošina jaunas darba vietas, un tieši šīs jaunās darba vietas šodien ir neatsverama pievienotā vērtība,» uzskata Hipotēku bankas Bauskas filiāles vadītāja Anita Kleina, kuras vadītā bankas filiāle koordinē valsts atbalsta programmas jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem Zemgalē, tostarp arī Jelgavā.

Kristīne Langenfelde

«Jā, mēs visi no uzņēmējiem gaidām Latvijā ražotu
produkciju ar augstu pievienoto vērtību, kas tādējādi veicinātu
mūsu valsts ekonomikas izaugsmi, bet šodien, manuprāt, vienlīdz
svarīgs ir cits aspekts – veicināt jaunu uzņēmumu rašanos, kas
nodrošina jaunas darba vietas, un tieši šīs jaunās darba vietas
šodien ir neatsverama pievienotā vērtība,» uzskata Hipotēku bankas
Bauskas filiāles vadītāja Anita Kleina, kuras vadītā bankas filiāle
koordinē valsts atbalsta programmas jaunajiem un esošajiem
uzņēmējiem Zemgalē, tostarp arī Jelgavā.

Jau pirms gada Hipotēku banka uzsāka reorganizāciju, šobrīd
veidojot desmit centrālās filiāles Latvijā un 22 norēķinu grupas.
Zemgalē centrālā filiāle nu atrodas Bauskā, bet Jelgava ir tās
pakļautībā esošā norēķinu grupa. Klienti to varbūt pat nav
pamanījuši, jo bankas apkalpojošajā sfērā būtiskas izmaiņas tas nav
ieviesis – tāpat kā līdz šim nepieciešamās darbības klienti var
veikt tepat – bankas norēķinu grupā Jelgavā –, lai gan tās vadība
atrodas Bauskā.

2009. gadā Ministru kabinets noteica, ka banka pakāpeniski sāk
pildīt valsts attīstības bankas funkcijas, realizējot dažādas
valsts atbalsta programmas uzņēmējiem.

Kādas valsts atbalsta programmas uzņēmējiem šobrīd ir
pieejamas?

Kopumā tās ir piecas programmas, kurās uzņēmēji var pretendēt uz
valsts atbalstu, bet mēs tās sadalām vēl trīs blokos. Pirmais –
uzņēmējdarbības sākšanai. Tajā ir Starta programma, ko finansē
Eiropas Sociālais fonds, un uz aizdevumu līdz 54 000 latu var
pretendēt jaunie uzņēmēji, kuri līdz šim ar uzņēmējdarbību nav
nodarbojušies, kā arī tie, kuri sākuši uzņēmējdarbību nesen. Tāpat
šī programma piedāvā grantu iespējas un mācības. Un
Mikrokreditēšanas programma, kas darbojas ar Šveices valdības
atbalstu. Tajā aizdevumu maksimālā summa ir 10 000 latu, kā arī
nelieli granti – Jelgavā līdz 500 latiem.

Abu šo programmu mērķis ir iedrošināt cilvēkus veidot jaunus,
sākotnēji nelielus uzņēmumus.

Ja mēs runājam par tā sauktajām starta programmām, tad kas
ir tas ieguvums, neskaitot iespēju saņemt aizdevumu uz izdevīgiem
procentiem, ko šis jaunais uzņēmējs var iegūt no valsts
bankas?

Bieži vien ir tā, ka cilvēkam ir kaut kāda ideja, vīzija, vēlme
veidot savu biznesu, bet nav pamatbāzes – zināšanu, ar ko sākt, kā
to īstenot… Mūsuprāt, ir ļoti būtiski, lai cilvēks šajā brīdī
neapstātos, bet soli pa solim virzītos uz priekšu. Tieši tāpēc
valsts šajās programmās ir iekļāvusi ne tikai iespēju saņemt
regulāras speciālistu konsultācijas, bet arī piedāvā 80 stundu garu
mācību programmu, lai apgūtu pašus pamatus uzņēmējdarbības
uzsākšanai. Un abas šīs iespējas jaunajam uzņēmējam ir bez
maksas.

Kas šodien bieži vien notiek? Jauns cilvēks vēlas uzsākt
biznesu, bet projektu rakstīt īsti neprot, arī ar bankām nav
strādājis, un viņš dodas meklēt konsultantu, kurš par naudu
uzrakstīs projektu, iesniegs to bankā, un tad gaida rezultātu. Mēs
sakām – nē, tas nav pareizais variants. Pirmkārt, cilvēks būs lieki
tērējis savus līdzekļus un laiku, maksājot kādam par darbu, ko viņš
var izdarīt pats kopā ar mūsu konsultantiem. Otrkārt, nav nekādu
garantiju, ka šis konsultants projektu izveidos tā, lai tas
atbilstu konkrētās programmas prasībām. Tieši tāpēc mēs vienmēr
uzsveram: ja tev ir ideja – nāc uz banku, runā ar konsultantu, soli
pa solim ej uz priekšu pats – tas tev nemaksās neko!

Bet ja nu cilvēks iet šo ceļu – nāk uz banku ar savu ideju,
konsultējas vienu, otru, trešo reizi, pieņem jūsu piedāvājumu iziet
apmācību, bet rezultātā saprot: uzņēmējdarbība nav domāta
man?

Arī tāds scenārijs var būt, un tas ir tikai normāli – ne visi mēs
varam būt uzņēmēji. Taču labāk, ka to saprot savlaicīgi, nevis pēc
tam, kad bizness jau uzsākts, aizdevums saņemts, bet lietas uz
priekšu nevirzās, tādēļ rodas problēmas ar kredīta atmaksu. Taču
būtiski uzsvērt, ka arī šajā gadījumā cilvēks bankai neko nav
parādā – kā jau teicu, konsultācijas un mācības šajās programmās ir
bez maksas. Cilvēks vienkārši ir izglītojies, un arī tas ir
ieguvums.

Mūsu valstī tā jau ir sistēma: virkne dažādu projektiem
piešķirtu finansējumu, bet mēs tos laicīgi apgūt nespējam. Kā ir ar
šo pro­grammu – vai jaunie uzņēmēji valstī ir pietiekami aktīvi,
lai izmantotu piešķirto finansējumu?

Starta programma turpināsies līdz 2013. gada beigām, un kopējais
pieejamais finansējums ir 16,5 miljoni latu – šobrīd esam apguvuši
nepilnus astoņus miljonus latu. Kopš 2009. gada, kad programma
sākās, finansējums piešķirts 636 projektiem.

Tātad trīs gadu laikā apgūta tikai puse no finansējuma. Vai
nerodas bažas, ka nauda tā arī paliks neizmantota?

Viens no argumentiem, kas mums jāņem vērā, ir ekonomiskās krīzes
periods, kad jaunie uzņēmēji bija mazāk aktīvi un ļoti piesardzīgi
izvēlējās kreditēšanas iespējas. Otrs aspekts – sākotnēji, valstī
veidojot šo programmu, bija paredzēts, ka viena projekta
realizēšanai būs nepieciešami vairāk līdzekļu, bet prakse
pierādīja, ka jaunie uzņēmēji ir gatavi sākt biznesu, neprasot
maksimālo aizdevuma summu. Tāpēc te ir arī pozitīvā puse, jo kopumā
mēs nebijām rēķinājušies, ka tiks atbalstīti tik daudz projektu –
vairāk nekā 600. Vienkārši sakot – projektu ir vairāk nekā bija
plānots, bet pieprasītā summa kopumā ir mazāka. Tāpēc pagaidām mums
nav bažu par līdzekļu neapgūšanu. Gluži pretēji – pēdējā laikā
uzņēmēju interese tikai aug.

Starta programma it kā paredz arī aizdevumu ar nelieliem un
pat nulles procentiem. Vai tas praksē ir iespējams?

Atsevišķi gadījumi ir bijuši, bet tad, protams, banka ir jāspēj tik
ļoti pārliecināt, lai tai nav ne mazāko šaubu, ka bizness uzreiz
būs sekmīgs. Vēl būtiski uzsvērt, ka maksimālajā gadījumā no
aizdevuma summas jaunajam uzņēmējam nav jāatmaksā bankai līdz pat
5600 latiem – tas ir grants, ko iegūst uzņēmējs.

Lai cik pievilcīgi tas izklausītos, daļa uzņēmēju joprojām
uzskata, ka vārds «projekts» jau vien jebkuru darbību sadārdzina un
rezultātā ieguvums ir visai niecīgs, ja vēl ņem vērā patērēto laiku
un papīru birokrātiju, kam jāiziet cauri, lai projekts tiktu
apstiprināts.

Es gan nepiekrītu, ka, rakstot projektu, idejas realizācija kļūst
ievērojami dārgāka… Banka šajā gadījumā neko nevar sadārdzināt,
protams, ja mēs neapskatām tādus variantus, kā kaut ko būvēt bez
atļaujas vai veikt citas nelegālas darbības. Ja bizness ir legāls,
dārgāks nekas nekļūst. Arī tad, ja mēs pieņemam, ka kāds joprojām
grēko un daļu algas maksā aploksnē, algas daļa nekādi uz projektu
neattiecas. Cita lieta, ka šādas darbības nākotnē var sarežģīt
uzņēmēja dzīvi, jo, lai saņemtu nākamo atbalstu, viņam būs grūti
pierādīt savu patieso apgrozījumu, ja daļu naudas viņš būs maksājis
nelegāli. Nu jau to sāk saprast arī uzņēmēji… 

Un kā ir ar jau esošajiem uzņēmējiem – kādas ir atbalsta
programmas viņiem?

Tas ir otrais bloks, kurā ir divas programmas esošiem uzņēmējiem.
Pirmā – «Izaugsmes aizdevumi» mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kur
maksimālā aizdevuma summa ir 300 000 latu, otrā – «Konkurētspējas
veicināšanas pro­gramma», ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības
fonds, un tajā maksimālā aizdevuma summa jau ir 7,5 miljoni latu.
Šajos gadījumos ir būtiski, ka mūsu programmā atšķirībā no
komercbanku piedāvājumiem aizdevuma saņemšanai ķīla var būt pat
mazāka nekā aizdevuma summa, kas uzņēmējiem ir būtiski. Valsts
banka vienkārši uzņemas lielāku risku, ko nedarītu komercbanka.

Taču mums noteikti jāpiemin arī trešais bloks, kas gan
jelgavniekiem varbūt ir mazāk svarīgs, un tas ir atbalsts
lauksaimniekiem.

Ja mēs paskatāmies kopumā – kura no atbalsta pro­grammām ir
pieprasītākā?

Noteikti programma uzņēmējdarbības uzsākšanai, un tas šajos
ekonomiskajos apstākļos ir būtiskākais – cilvēks veido nelielu
biznesu un šodien jau spēj ar darbu nodrošināt sevi, savus ģimenes
locekļus.

Hipotēku banka regulāri rīko arī dažādus bezmaksas
seminārus, diskusijas ar uzņēmējiem. Kādas replikas jums nākas
dzirdēt no uzņēmējiem par bankas piedāvātajām
programmām?

Protams, uzņēmēji vēlētos vēl mazāk birokrātijas un vēl ātrāku
aizdevuma saņemšanu. Taču jāsaprot, ka banka, kas izsniedz
aizdevumu, arī uzņemas risku, tai ir jāseko līdzi projekta
virzībai, jāiegūst pārliecība par tā dzīvotspēju. Lai gan kopumā
mēs uzskatām, ka aizdevuma saņemšana mūsu programmās jau šobrīd
neprasa milzīgu laiku – no biznesa plāna līdz kredīta saņemšanai
paiet maksimums mēnesis.

Vai šajās programmās ir tādas uzņēmējdarbības jomas, kurām
atbalsts netiek izsniegts?

Ir gan. Uz atbalstu šajās programmās nevar pretendēt uzņēmēji, kas
nodarbojas ar vairumtirdzniecību, tabakas, alkohola un ieroču
biznesu, kā arī tie, kuri sniedz finanšu pakalpojumus.

Banka jau šobrīd faktiski pilda valsts attīstības bankas
funkcijas. Par šādas bankas izveidi runā jau ilgi – cik tālu šobrīd
ir šis process?

Šobrīd valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai tā būs kāda finanšu
institūcija vai attīstības banka, taču ir skaidrs, ka, tiklīdz tas
notiks, bankas komercdaļa tiks nodalīta no pārējās darbības un mūsu
vienīgais uzdevums būs realizēt valsts izstrādātās atbalsta
programmas juridiskiem klientiem. Mēs nekonkurēsim ar komercbankām,
bet gan sadarbosimies. Jau šobrīd komercbankās iegūt līdzekļus
biznesa uzsākšanai ir ļoti grūti – bankai tas vienkārši
neatmaksājas –, tāpēc tā arī turpmāk būs mūsu funkcija. Tāpat ir ar
lielajiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešami ievērojami kredīti
darbības paplašināšanai, – arī te redzam sadarbības iespēju ar
komercbankām: mēs kā valsts banka palīdzēsim finansēt kredīta
riskanto daļu, ko neuzņemtos komercbanka. Protams, paralēli mūsu
darbs būs kopā ar ministrijām izstrādāt jaunas atbalsta programmas
uzņēmējiem.

Foto: Ivars Veiliņš