«Jā, mēs visi no uzņēmējiem gaidām Latvijā ražotu produkciju ar augstu pievienoto vērtību, kas tādējādi veicinātu mūsu valsts ekonomikas izaugsmi, bet šodien, manuprāt, vienlīdz svarīgs ir cits aspekts – veicināt jaunu uzņēmumu rašanos, kas nodrošina jaunas darba vietas, un tieši šīs jaunās darba vietas šodien ir neatsverama pievienotā vērtība,» uzskata Hipotēku bankas Bauskas filiāles vadītāja Anita Kleina, kuras vadītā bankas filiāle koordinē valsts atbalsta programmas jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem Zemgalē, tostarp arī Jelgavā.
Kristīne Langenfelde
Jau pirms gada Hipotēku banka uzsāka reorganizāciju, šobrīd veidojot desmit centrālās filiāles Latvijā un 22 norēķinu grupas. Zemgalē centrālā filiāle nu atrodas Bauskā, bet Jelgava ir tās pakļautībā esošā norēķinu grupa. Klienti to varbūt pat nav pamanījuši, jo bankas apkalpojošajā sfērā būtiskas izmaiņas tas nav ieviesis – tāpat kā līdz šim nepieciešamās darbības klienti var veikt tepat – bankas norēķinu grupā Jelgavā –, lai gan tās vadība atrodas Bauskā.
2009. gadā Ministru kabinets noteica, ka banka pakāpeniski sāk pildīt valsts attīstības bankas funkcijas, realizējot dažādas valsts atbalsta programmas uzņēmējiem.
Kādas valsts atbalsta programmas uzņēmējiem šobrīd ir pieejamas? Kopumā tās ir piecas programmas, kurās uzņēmēji var pretendēt uz valsts atbalstu, bet mēs tās sadalām vēl trīs blokos. Pirmais – uzņēmējdarbības sākšanai. Tajā ir Starta programma, ko finansē Eiropas Sociālais fonds, un uz aizdevumu līdz 54 000 latu var pretendēt jaunie uzņēmēji, kuri līdz šim ar uzņēmējdarbību nav nodarbojušies, kā arī tie, kuri sākuši uzņēmējdarbību nesen. Tāpat šī programma piedāvā grantu iespējas un mācības. Un Mikrokreditēšanas programma, kas darbojas ar Šveices valdības atbalstu. Tajā aizdevumu maksimālā summa ir 10 000 latu, kā arī nelieli granti – Jelgavā līdz 500 latiem.
Abu šo programmu mērķis ir iedrošināt cilvēkus veidot jaunus, sākotnēji nelielus uzņēmumus.
Ja mēs runājam par tā sauktajām starta programmām, tad kas ir tas ieguvums, neskaitot iespēju saņemt aizdevumu uz izdevīgiem procentiem, ko šis jaunais uzņēmējs var iegūt no valsts bankas? Bieži vien ir tā, ka cilvēkam ir kaut kāda ideja, vīzija, vēlme veidot savu biznesu, bet nav pamatbāzes – zināšanu, ar ko sākt, kā to īstenot… Mūsuprāt, ir ļoti būtiski, lai cilvēks šajā brīdī neapstātos, bet soli pa solim virzītos uz priekšu. Tieši tāpēc valsts šajās programmās ir iekļāvusi ne tikai iespēju saņemt regulāras speciālistu konsultācijas, bet arī piedāvā 80 stundu garu mācību programmu, lai apgūtu pašus pamatus uzņēmējdarbības uzsākšanai. Un abas šīs iespējas jaunajam uzņēmējam ir bez maksas.
Kas šodien bieži vien notiek? Jauns cilvēks vēlas uzsākt biznesu, bet projektu rakstīt īsti neprot, arī ar bankām nav strādājis, un viņš dodas meklēt konsultantu, kurš par naudu uzrakstīs projektu, iesniegs to bankā, un tad gaida rezultātu. Mēs sakām – nē, tas nav pareizais variants. Pirmkārt, cilvēks būs lieki tērējis savus līdzekļus un laiku, maksājot kādam par darbu, ko viņš var izdarīt pats kopā ar mūsu konsultantiem. Otrkārt, nav nekādu garantiju, ka šis konsultants projektu izveidos tā, lai tas atbilstu konkrētās programmas prasībām. Tieši tāpēc mēs vienmēr uzsveram: ja tev ir ideja – nāc uz banku, runā ar konsultantu, soli pa solim ej uz priekšu pats – tas tev nemaksās neko!
Bet ja nu cilvēks iet šo ceļu – nāk uz banku ar savu ideju, konsultējas vienu, otru, trešo reizi, pieņem jūsu piedāvājumu iziet apmācību, bet rezultātā saprot: uzņēmējdarbība nav domāta man? Arī tāds scenārijs var būt, un tas ir tikai normāli – ne visi mēs varam būt uzņēmēji. Taču labāk, ka to saprot savlaicīgi, nevis pēc tam, kad bizness jau uzsākts, aizdevums saņemts, bet lietas uz priekšu nevirzās, tādēļ rodas problēmas ar kredīta atmaksu. Taču būtiski uzsvērt, ka arī šajā gadījumā cilvēks bankai neko nav parādā – kā jau teicu, konsultācijas un mācības šajās programmās ir bez maksas. Cilvēks vienkārši ir izglītojies, un arī tas ir ieguvums.
Mūsu valstī tā jau ir sistēma: virkne dažādu projektiem piešķirtu finansējumu, bet mēs tos laicīgi apgūt nespējam. Kā ir ar šo programmu – vai jaunie uzņēmēji valstī ir pietiekami aktīvi, lai izmantotu piešķirto finansējumu? Starta programma turpināsies līdz 2013. gada beigām, un kopējais pieejamais finansējums ir 16,5 miljoni latu – šobrīd esam apguvuši nepilnus astoņus miljonus latu. Kopš 2009. gada, kad programma sākās, finansējums piešķirts 636 projektiem.
Tātad trīs gadu laikā apgūta tikai puse no finansējuma. Vai nerodas bažas, ka nauda tā arī paliks neizmantota? Viens no argumentiem, kas mums jāņem vērā, ir ekonomiskās krīzes periods, kad jaunie uzņēmēji bija mazāk aktīvi un ļoti piesardzīgi izvēlējās kreditēšanas iespējas. Otrs aspekts – sākotnēji, valstī veidojot šo programmu, bija paredzēts, ka viena projekta realizēšanai būs nepieciešami vairāk līdzekļu, bet prakse pierādīja, ka jaunie uzņēmēji ir gatavi sākt biznesu, neprasot maksimālo aizdevuma summu. Tāpēc te ir arī pozitīvā puse, jo kopumā mēs nebijām rēķinājušies, ka tiks atbalstīti tik daudz projektu – vairāk nekā 600. Vienkārši sakot – projektu ir vairāk nekā bija plānots, bet pieprasītā summa kopumā ir mazāka. Tāpēc pagaidām mums nav bažu par līdzekļu neapgūšanu. Gluži pretēji – pēdējā laikā uzņēmēju interese tikai aug.
Starta programma it kā paredz arī aizdevumu ar nelieliem un pat nulles procentiem. Vai tas praksē ir iespējams? Atsevišķi gadījumi ir bijuši, bet tad, protams, banka ir jāspēj tik ļoti pārliecināt, lai tai nav ne mazāko šaubu, ka bizness uzreiz būs sekmīgs. Vēl būtiski uzsvērt, ka maksimālajā gadījumā no aizdevuma summas jaunajam uzņēmējam nav jāatmaksā bankai līdz pat 5600 latiem – tas ir grants, ko iegūst uzņēmējs.
Lai cik pievilcīgi tas izklausītos, daļa uzņēmēju joprojām uzskata, ka vārds «projekts» jau vien jebkuru darbību sadārdzina un rezultātā ieguvums ir visai niecīgs, ja vēl ņem vērā patērēto laiku un papīru birokrātiju, kam jāiziet cauri, lai projekts tiktu apstiprināts. Es gan nepiekrītu, ka, rakstot projektu, idejas realizācija kļūst ievērojami dārgāka… Banka šajā gadījumā neko nevar sadārdzināt, protams, ja mēs neapskatām tādus variantus, kā kaut ko būvēt bez atļaujas vai veikt citas nelegālas darbības. Ja bizness ir legāls, dārgāks nekas nekļūst. Arī tad, ja mēs pieņemam, ka kāds joprojām grēko un daļu algas maksā aploksnē, algas daļa nekādi uz projektu neattiecas. Cita lieta, ka šādas darbības nākotnē var sarežģīt uzņēmēja dzīvi, jo, lai saņemtu nākamo atbalstu, viņam būs grūti pierādīt savu patieso apgrozījumu, ja daļu naudas viņš būs maksājis nelegāli. Nu jau to sāk saprast arī uzņēmēji…
Un kā ir ar jau esošajiem uzņēmējiem – kādas ir atbalsta programmas viņiem? Tas ir otrais bloks, kurā ir divas programmas esošiem uzņēmējiem. Pirmā – «Izaugsmes aizdevumi» mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kur maksimālā aizdevuma summa ir 300 000 latu, otrā – «Konkurētspējas veicināšanas programma», ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un tajā maksimālā aizdevuma summa jau ir 7,5 miljoni latu. Šajos gadījumos ir būtiski, ka mūsu programmā atšķirībā no komercbanku piedāvājumiem aizdevuma saņemšanai ķīla var būt pat mazāka nekā aizdevuma summa, kas uzņēmējiem ir būtiski. Valsts banka vienkārši uzņemas lielāku risku, ko nedarītu komercbanka.
Taču mums noteikti jāpiemin arī trešais bloks, kas gan jelgavniekiem varbūt ir mazāk svarīgs, un tas ir atbalsts lauksaimniekiem.
Ja mēs paskatāmies kopumā – kura no atbalsta programmām ir pieprasītākā? Noteikti programma uzņēmējdarbības uzsākšanai, un tas šajos ekonomiskajos apstākļos ir būtiskākais – cilvēks veido nelielu biznesu un šodien jau spēj ar darbu nodrošināt sevi, savus ģimenes locekļus.
Hipotēku banka regulāri rīko arī dažādus bezmaksas seminārus, diskusijas ar uzņēmējiem. Kādas replikas jums nākas dzirdēt no uzņēmējiem par bankas piedāvātajām programmām? Protams, uzņēmēji vēlētos vēl mazāk birokrātijas un vēl ātrāku aizdevuma saņemšanu. Taču jāsaprot, ka banka, kas izsniedz aizdevumu, arī uzņemas risku, tai ir jāseko līdzi projekta virzībai, jāiegūst pārliecība par tā dzīvotspēju. Lai gan kopumā mēs uzskatām, ka aizdevuma saņemšana mūsu programmās jau šobrīd neprasa milzīgu laiku – no biznesa plāna līdz kredīta saņemšanai paiet maksimums mēnesis.
Vai šajās programmās ir tādas uzņēmējdarbības jomas, kurām atbalsts netiek izsniegts? Ir gan. Uz atbalstu šajās programmās nevar pretendēt uzņēmēji, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību, tabakas, alkohola un ieroču biznesu, kā arī tie, kuri sniedz finanšu pakalpojumus.
Banka jau šobrīd faktiski pilda valsts attīstības bankas funkcijas. Par šādas bankas izveidi runā jau ilgi – cik tālu šobrīd ir šis process? Šobrīd valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai tā būs kāda finanšu institūcija vai attīstības banka, taču ir skaidrs, ka, tiklīdz tas notiks, bankas komercdaļa tiks nodalīta no pārējās darbības un mūsu vienīgais uzdevums būs realizēt valsts izstrādātās atbalsta programmas juridiskiem klientiem. Mēs nekonkurēsim ar komercbankām, bet gan sadarbosimies. Jau šobrīd komercbankās iegūt līdzekļus biznesa uzsākšanai ir ļoti grūti – bankai tas vienkārši neatmaksājas –, tāpēc tā arī turpmāk būs mūsu funkcija. Tāpat ir ar lielajiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešami ievērojami kredīti darbības paplašināšanai, – arī te redzam sadarbības iespēju ar komercbankām: mēs kā valsts banka palīdzēsim finansēt kredīta riskanto daļu, ko neuzņemtos komercbanka. Protams, paralēli mūsu darbs būs kopā ar ministrijām izstrādāt jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem.
Foto: Ivars Veiliņš