Jelgavnieku Jāni Tiltiņu darbs uz vairākiem mēnešiem aizveda uz Holandi. Tā kā viņa ikdiena bija saistīta ar sportu, tam arī viņš pievērsa lielāko uzmanību. «Te cilvēki brīvdienās maksimāli daudz sporto – skrien, spēlē tenisu, futbolu, nevis lieto alkoholu un sēž mājā pie TV. Bet, ja notiek Holandes futbola līgas spēle, tad pilnīgi visās iestādēs, veikalos, «Makdonaldā» un uz ielām to translē,» tā viņš.
Ilze Knusle-Jankevica
Jānis Holandē dzīvoja pilsētā Grāvenzande, ko vietējie sauc par glass houses city jeb stikla pilsētu, jo tajā ir ļoti daudz stikla siltumnīcu. Grāvenzande atrodas 30 kilometrus no Roterdamas.
«Es dzīvoju pavisam nelielā pilsētiņā, bet tajā bija jauniešu futbola klubs un tika arī spēlēts korfbols, ko spēlē uz zāliena, grozā, kuram nav vairoga, jāmet futbola bumba un nedrīkst driblēt. Vienā komandā spēlē gan vīrieši, gan sievietes,» stāsta Jānis. Viņš norāda, ka futbols Holandē ir sporta veids numur viens. «Brīvdienās vienā dienā Holandē notiek ap 1500 dažāda līmeņa futbola spēļu,» viņš norāda. Jānis lēš, ka futbolam popularitātes ziņā seko volejbols, riteņbraukšana, lauka hokejs.
«Basketbols šeit ir pēdējā vietā. Tas ir sporta veids, kam valsts naudu nepiešķir,» stāsta jelgavnieks, kurš pats strādāja Roterdamas basketbola klubā. Neskatoties uz to, ka basketbols nav pārāk populārs, Holandes basketbola līgas spēles ir labi apmeklētas, un biļetes uz fināla spēlēm maksāja 25eiro.
Jaunieši – līdz 24
J.Tiltiņš stāsta, ka Holandē sports ir sakārtota nozare. Klubs, kurā viņš strādāja, ir profesionāls un tajā bija profesionāla komanda, otrā komanda un apakšā piramīda ar jauniešu komandām no 7 līdz 24 gadus veciem spēlētājiem. «Holandē jaunatnes līgā var spēlēt līdz 24 gadiem, bet mums vecākā grupa ir 19 gadus vecie,» atšķirības ieskicē J.Tiltiņš.
Viņš stāsta, ka Latvijā jaunieši tiek pārāk ātri «sadalīti» amatieros un spējīgajos spēlēt profesionāli, bet Holandē ar jauniešiem strādā līdz 24 gadu vecumam, tādējādi palielinot iespēju izaudzināt klubam labus spēlētājus. Holandē valsts un pašvaldība nesedz treniņu izmaksas basketbolā bērniem un jauniešiem – Roterdamas basketbola klubā bērnam par treniņiem jāmaksā ap 400 eiro mēnesī. Treneriem alga ir ap 1500 eiro, bet tas viņiem nav pamatdarbs. Vēl Holandē nav privāto un komerciālo basketbola līgu, kā tas ir Latvijā, – ir jaunatnes līga un Holandes Basketbola līga no 1. līdz 4. divīzijai.
Veikalos kafija par brīvu
Jelgavnieks stāsta, ka Holandē ir augsts dzīves līmenis un tur ir lietas, kuru Latvijā vēl ilgi nebūs. Kaut vai kafija par brīvu pārtikas veikalā. Tāpat Holandē izkopta velosipēdistu kustība un infrastruktūra. «Arī Rīgā tagad izmisīgi cenšas ieviest riteņbraucēju celiņus, bet Holandē tādi jau ir – tur visa satiksme ir pakārtota riteņbraucējiem. Viņi ir neaizskarami un jālaiž, pat ja viņiem pēc ceļu satiksmes noteikumiem nav priekšroka,» stāsta Jānis, kurš pats pārvietojās dienesta automašīnā.
Runājot par cenām, viņš norāda, ka Holandē viss ir dārgāks nekā Latvijā, bet pretī tam ir attiecīga kvalitāte. «Piemēram, Holandē 95. markas degviela maksā 1,75 eiro litrā, 0,7 litru pudele stirpā alkohola – sākot no 20 eiro, maize – no 1,50 eiro,» novērojis Jānis. Minimālā alga, viņaprāt, ir 1800 eiro mēnesī, bet normāla vidējā holandieša alga ir 4000 – 5000 eiro. No materiālā viedokļa Holandē dzīvot un strādāt ir ērtāk, jo tur tiek nodrošināta veselības apdrošināšana, maksāti nodokļi un arī pabalsti, kas nebūt nav pārsimt eiro apmērā kā Latvijā. Savukārt lielākais mīnuss ir tas, ka pietrūkst Latvijas garšu. «Man pietrūka it viss, bet visvairāk žāvējumu, kūpinājumu, mazsālītu gurķu. Pēc mammas receptes gatavoju ēdienus ar holandiešu produktiem, bet tādu garšu kā Latvijā garšu neizdevās panākt,» tā J.Tiltiņš.
Viņš spriež, ka Holandē cilvēki ir apbrīnojami izpalīdzīgi un atvērti. «Tiesa, ārzemniekus viņi ar atplestām rokām negaida, bet pret latviešiem te ir ļoti laba attieksme gan veikalos, gan bankā. Te ir arī daudz poļu, bet pret tiem gan ir citādāka attieksme,» stāsta Jānis, piebilstot, ka visaugstāk tiek vērtēti savas jomas speciālisti un tas, ja atbraucējs mācās valodu.
Tulpes, tupeles, dzirnavas…
Zināms, ka Holandes simboli ir tulpes un koka tupeles, bet Jānis teic, ka savā pilsētiņā nav manījis ne vienu, ne otru. Tiesa, puķes Holandē tiekot audzētas daudz un dažādas, ne tikai tulpes. Viņš toties novēroja, ka Holandē ir ļoti daudz dzirnavu. «Te pat ir svētku diena – Dzirnavu diena –, kad jebkurš var tās apmeklēt un redzēt, kā tur viss strādā,» zina teikt Jānis, lai gan viņam pašam neizdevās apmeklēt nevienas dzirnavas.
Vēl daudziem Holande saistās uzdzīvi un brīvību. Jānis apstiprina, ka iespējas tur ir visai plašas un sabiedrība pret citādo, atšķirīgo izturas toleranti.
Vēl viņš ikvienam, kurš dodas uz Holandi, ieteiktu apskatīt vēsturisko pilsētu Hāgu un tās izslavēto pludmali, kas «izklaides iespēju ziņā Jūrmalas Jomas ielai liek nobālēt».
Foto: no J.Tiltiņa personīgā arhīva
2.7 °C,
5.3 m/s,
91.9 % 
2.7 °C,
5.3 m/s,
91.9 %