20.6 °C, 3.9 m/s, 57.7 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomika«Iedzīvotāji jūtas pārliecinātāki par savu maciņa saturu»
«Iedzīvotāji jūtas pārliecinātāki par savu maciņa saturu»
31/12/2017

Vērtējot finanšu situāciju mājsaimniecībās 2017. gadā, Zemgales iedzīvotāji «Swedbank» Finanšu institūta veiktajā pētījumā «Ģimenes budžeta pārskats» uzrādījuši pozitīvāko noskaņojumu. Zemgalē ar finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir visaugstākais valstī – 34 procenti. Eksperti uzsver, ka 2017. gads Zemgales iedzīvotājiem ir nesis drošības sajūtu par savām finansēm. Ir vērojama atalgojuma paaugstināšanās, pieaug tendence veidot uzkrājumus, iedzīvotāji arvien rūpīgāk un pārdomātāk plāno ilgtermiņa izdevumus.

Otrie, ar savu finanšu situāciju apmierinātākie ir rīdzinieki
(32 procenti), kam seko Vidzemē dzīvojošie (29 procenti). Finanšu
situācija uzlabojusies arī 27 procentiem kurzemnieku un nedaudz
mazāk – 26 procentiem, iedzīvotāju Latgalē. Salīdzinājumā ar 2016.
gadu, pērn vispozitīvāk noskaņotie bija vidzemnieki (36
procenti).

Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu
Zemgales iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (76 procenti), ikmēneša
izdevumus par transportu (65 procenti) un mājokli (64 procenti).
Katra otrā mājsaimniecība (53 procenti) norāda arī uz izmaiņām
likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi.
Vienlaikus 44 procenti iedzīvotāju labvēlīgi ietekmējis kopējo
ienākumu pieaugums. Bez izmaiņām saglabājies pašvaldību pabalstu
apmērs un to pieejamība – tā norāda 61 procents Zemgales
iedzīvotāju, līdzīgi, domājot par mājsaimniecības kopējo parādu
līmeni, to kā nemainīgu min teju puse (48 procenti) Zemgalē
dzīvojošo.

«Šis gads Zemgales iedzīvotājiem ir nesis drošības sajūtu par
savām finansēm. Ir vērojama atalgojuma paaugstināšanās, līdz ar to
iedzīvotāji jūtas pārliecinātāki par savu maciņa saturu. Arvien
pieaug tendence veidot uzkrājumus un iegādāties apdrošināšanu,
tāpat Zemgales iedzīvotāji krietni rūpīgāk un pārdomātāk plāno
ilgtermiņa izdevumus, piemēram, iegādājoties nekustamo īpašumu. Arī
iedzīvotāju prasības ir augušas un, tērējot tie skrupulozāk izvērtē
ieguldījuma apjoma attiecību pret saņemto kvalitāti,» atzīst
«Swedbank» Jelgavas finanšu centra vadītājs Gints Matisons.

Trešdaļa jeb 32 procenti Zemgales iedzīvotāju norādījuši, ka
šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībās nav piedzīvojusi
būtiskas izmaiņas, savukārt, prognozējot finanšu izmaiņas nākamo 12
mēnešu laikā, vienlīdz liels skaits (20 procenti) ir to
iedzīvotāju, kas Jauno gadu sagaida ar bažām par situācijas
pasliktināšanos un to, kuri sagaida situācijas uzlabošanos. Kopumā
valstī optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki – vairāk nekā
puse (57 procenti) jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem ir
pārliecināti, ka turpmākajos 12 mēnešos viņu finansiālā situācija
turpinās uzlaboties, savukārt pesimisms par nākotni salīdzinoši
strauji aug iedzīvotāju vidū pēc 44 gadu vecuma.

«Kopējā ekonomiskā situācija valstī un arī uzņēmējdarbībā ir
uzlabojusies – to izjūt reģioni ar augstāko ekonomisko aktivitāti,
savukārt Latgalē, kur vairākus gadus un arī pašlaik ir lielākais
bezdarbs, iedzīvotāji daudz vairāk jūtas nobažījušies par esošo un
turpmāko finanšu stabilitāti. Likumsakarīgs šķiet mājsaimniecību
vērtējums par pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu spēcīgo
negatīvo ietekmi uz ģimenes budžetu, jo šīs ir trīs galvenās
izmaksu pozīcijas, kam Latvijas iedzīvotāji tērē lauvas tiesu
ikmēneša ienākumu,» atzīst «Swedbank» Finanšu institūta vadītājs
Reinis Jansons.

Apskatot iedzīvotāju noskaņojumu reģionos un Rīgā, redzams, ka
pozitīvas izmaiņas mājsaimniecības finanšu budžetā visvairāk paredz
Zemgalē dzīvojošie (34 procenti). Vidzemniekiem līdzīgu pozitīvu
maciņa pieaugumu sagaida arī Rīgas un Kurzemes mājsaimniecības
(vidēji norāda 30 procenti iedzīvotāju). Ievērojami mazāku finanšu
situācijas uzlabošanos paredz Latgalē – tur pozitīvs skats nākotnē
ir nedaudz mazāk kā piektajai daļai (18 procenti) iedzīvotāju.
Likumsakarīgi, tur 36 procenti iedzīvotāju Jauno gadu sagaida ar
vislielākajām bažām. 

Jāpiebilst, ka pētījumu par 2017. gada nozīmīgākajiem finanšu
notikumiem mājsaimniecībās un prognozēm par 2018. gadu novembrī
veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus
Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Datus un aprēķinus par
izmaiņām 2017. un 2018. gadā sagatavoja «Swedbank» Finanšu
institūts.

Foto: no JV arhīva