25.7 °C, 2.5 m/s, 38 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāIedzīvotāji neliek šķēršļus Ziemeļu apvedceļa izbūvei
Iedzīvotāji neliek šķēršļus Ziemeļu apvedceļa izbūvei
31/01/2008

«Ziemeļu apvedceļš ir sen zināms un gaidīts projekts. Kā jelgavnieks skaidri apzinos tā nozīmi pilsētas attīstībā, tāpēc izpratu pašvaldības nepieciešamību iegādāties manu īpašumu, lai izbūvētu Ziemeļu apvedceļu,» tā savu piekrišanu pārdot domei māju un zemi Vēja ceļā 1 komentē Gunārs Kucins.

Kristīne Langenfelde

«Ziemeļu apvedceļš ir sen zināms un gaidīts projekts. Kā
jelgavnieks skaidri apzinos tā nozīmi pilsētas attīstībā, tāpēc
izpratu pašvaldības nepieciešamību iegādāties manu īpašumu, lai
izbūvētu Ziemeļu apvedceļu,» tā savu piekrišanu pārdot domei māju
un zemi Vēja ceļā 1 komentē Gunārs Kucins.

Pagājušajā nedēļā dome lēma iegādāties divus nekustamos īpašumus,
kas atrodas plānotā Ziemeļu apvedceļa izbūves teritorijā. Viens no
īpašumiem Vēja ceļā 1 iegādāts par 75 000 latu, bet otrs Meiju ceļā
53 – par
125 000 latu. Abas tās ir privātmājas ar zemi.
Jāpiebilst, ka šī pirkuma summa pat ir nedaudz augstāka par vidējo
tirgus cenu šādiem nekustamajiem īpašumiem, jo pašvaldība
apzinājās, ka iedzīvotājiem savu iekopto māju atstāšana neapšaubāmi
radīs neērtības.
G.Kucins atzīst, ka ar panākto vienošanos ir apmierināts un tas
ļaus viņam iegādāties jaunu nekustamo īpašumu pilsētā. «Šobrīd vēl
meklēju labākos variantus, bet skaidrs, ka Jelgavu nepametīšu,» tā
G.Kucins.
Jāuzsver, ka, neraugoties uz domes lēmumu pirkt īpašumus,
līdzšinējie saimnieki tos varēs izmantot līdz gada beigām, tāpēc
viņiem būs iespēja nesteidzīgi meklēt jaunas mājas.
Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks
skaidro, ka, plānojot Ziemeļu apvedceļa izbūvi, pašvaldība ļoti
skrupulozi raudzījusies, lai sagādātu pēc iespējas mazāk neērtību
iedzīvotājiem. «Taču izvairīties no trīs ēku nojaukšanas nespējām.
Tās ir jau abas minētās, kā arī māja Dobeles šosejā 44. Arī ar tās
īpašniekiem jau panākta konceptuāla vienošanās – vienam īpašniekam
tiks piešķirta zeme kompensācijai par viņa ēkas daļas nojaukšanu,
taču trīs dzīvokļu saimniekiem paredzēts ierādīt jaunu dzīvojamo
platību,» skaidro V.Ļevčenoks.
Lai arī daudziem Ziemeļu apvedceļa izbūve saistās ar perspektīvā
plānoto Ziemeļu tiltu pār Driksu un Lielupi, V.Ļevčenoks uzsver, ka
šobrīd gan galvenais uzsvars ir uz satiksmes organizēšanas
sakārtošanu Atmodas, Satiksmes ielas un Meiju ceļa apkaimē.
«Patlaban par piesaistītiem Eiropas Savienības līdzekļiem skaidri
zinām, ka varēsim izbūvēt Atmodas ielas turpinājumu no Dobeles
šosejas līdz Lapskalna ielai. Tas būs neatsverams ieguvums kā šo
masīvu iedzīvotājiem, tā pilsētas attīstībai kopumā, jo, piemēram,
lidlauka 300 hektārus plašā teritorija investoriem šķiet
nepievilcīga galvenokārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ,» skaidro
V.Ļevčenoks.
Paredzēts, ka jau šogad notiks apvedceļa projektēšanas darbi, bet
reāla būvniecība varētu sākties nākamgad. 
V.Ļevčenoks neslēpj, ka perspektīvā šis jaunais apvedceļš varētu
būt labs ieguldījums arī plānotā Ziemeļu tilta izbūvei. «Protams,
tilta būvniecības galvenie šķēršļi ir ne vien tā grandiozās
izmaksas, bet arī dabas liegums, kas atrodas tieši tajā vietā, kuru
šķērsot varētu tilts, tāpēc būs nopietni jāanalizē, vai un kā šādu
ieceri vispār īstenot. Taču iespējams, ka kompromiss varētu būt
tilta izbūve ne vien uz augstiem balstiem, bet arī pilnībā to
noslēdzot tādā kā tunelī,» par nākotnes perspektīvām spriež
V.Ļevčenoks.