2.4 °C, 3.7 m/s, 69.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāIekšlietu ministrs: «Jelgavas pašvaldība veicina drošības uzlabošanos pilsētā»
Iekšlietu ministrs: «Jelgavas pašvaldība veicina drošības uzlabošanos pilsētā»
06/01/2012

Šodien Jelgavā darba vizītē bija ieradies iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Pēc ministrijas pakļautībā esošo dienestu apmeklējuma un tikšanās ar pilsētas vadību ministrs secina: «Jelgavā pašvaldības un iekšlietu sistēmas dienestu sadarbība ir pozitīva – Jelgavas pašvaldība patiešām veicina drošības uzlabošanos pilsētā.»

Ilze Knusle-Jankevica

Šodien Jelgavā darba vizītē bija ieradies iekšlietu
ministrs Rihards Kozlovskis. Pēc ministrijas pakļautībā esošo
dienestu apmeklējuma un tikšanās ar pilsētas vadību ministrs
secina: «Jelgavā pašvaldības un iekšlietu sistēmas dienestu
sadarbība ir pozitīva – Jelgavas pašvaldība patiešām veicina
drošības uzlabošanos pilsētā.»

Iekšlietu ministrs apmeklēja Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldi un Jelgavas iecirkni, Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes Jelgavas nodaļu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļu, lai iepazītos ar
padotībā esošo iestāžu darbu reģionos. Tāpat ministrs tikās ar
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un Jelgavas
pašvaldības policijas priekšnieku Viktoru Vanagu. Tikšanās laikā
tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Iekšlietu ministrijas
sistēmas institūciju darbu un sadarbību ar pilsētas pašvaldības
policiju, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektorā.

Vizītes noslēgumā ministrs atzina, ka primārais risināmais
jautājums Jelgavā ir sadzīves apstākļu uzlabošana dienestos.
«Diemžēl situācija ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Jelgavas iecirkni ir visai sarežģīta, jo zeme, uz kuras atrodas
ēka, ir privāta, pati ēka ir kultūras piemineklis, bet līdzekļu,
lai uzceltu jaunu ēku, mums nav,» rezumē ministrs, piebilstot, ka
šogad, visticamāk, remontdarbi tiks veikti vien avārijas
situācijās.

Otrs aktuālais jautājums ir atalgojums sistēmā strādājošajiem.
«Valdībā jau ir pārrunāts jautājums par līdzekļu palielināšanu
uzturdevai. Tas gan attieksies uz 2013. gadu pie nosacījuma, ja
budžets pildīsies saskaņā ar prognozēm,» tā R.Kozlovskis. Plānots
uzturdevai paredzētos līdzekļus atjaunot apmērā, kādā tie bija
pirms trim gadiem – no tagadējiem 50 latiem uz 120. Ministrs
pieļauj, ka laika gaitā nostabilizēsies arī situācija ar dienestu
darbinieku strādāšanu vairākos darbos un viņiem tas vairs nebūs
nepieciešams. «Ir saprotams, ka cilvēks nevar izdzīvot un uzturēt
ģimeni ar esošo algu, tāpēc paldies Dievam, ka vēl ir, kas
dienestos strādā.»

Jāpiebilst, ka iekšlietu ministrs bijis vizītē Rēzeknē, Cēsīs un
nu arī Jelgavā. Viņš atzīmē, ka kopējā problēma ir atskurbtuves, jo
nav īsti skaidrs, kas ir atbildīgs par to uzturēšanu. Arī pārējās
pašvaldības iekšlietu ministrijas sistēmas dienestos galvenā
problēma ir tieši sadzīves apstākļi, tomēr ministrs atzinīgi vērtē
to, ka tehnika ir darba kārtībā, it īpaši VUGD. «Es nezinu, cik
ilgi ugunsdzēsēji būs gatavi strādāt tādos apstākļos, bet, kamēr
viņi nesūdzas par tehniku un tā ir darba kārtībā, iedzīvotāji var
justies droši,» tā ministrs. Viņš arī atzinīgi vērtē Valsts
policijas darbu Jelgavā un reģiona pārvaldes vadītāja iniciatīvu –
izvērtējot policijas statistikas datus, situācija Jelgavas reģionā
vērtējama kā pozitīva, rezultātus devusi arī reģiona pārvaldes
priekšnieka ideja apvienot patruļdienestu un ceļu policiju –
palielinājies uz karstām pēdām atklāto noziegumu skaits,
uzlabojusies situācija Jelgavas tirgū no akcizēto preču
viedokļa.

Domājot ilgtermiņā, ministrs ir iecerējis panākt, lai dienestā
esošos atslogotu no atbalsta funkcijām. «Esmu daudz dzirdējis: «Mēs
paši, saviem spēkiem», tomēr gribētu panākt, lai policistiem,
ugunsdzēsējiem un citiem dienestā esošajiem nav jādomā, piemēram,
par kārtridža nomaiņu, spuldzes ieskrūvēšanu, telpu remontu,
apgādi,» ieskicē ministrs. Tāpēc jau tuvākajā laikā tiks īstenots
pilotprojekts, valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē
nodrošinot centralizētu saimniecisko darbību. Trīs mēnešus jaunais
modelis tiks vērtēts, lai izlemtu, vai tas ir darbotiesspējīgs un
ieviešams arī citās reģionālajās pārvaldēs.

Foto: Ivars Veiliņš