Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte uzskata, ka par noziedznieku, kurš vakar patvaļīgi aizgāja no Jelgavas cietuma, sabiedrība nebija jāinformē. «Mēs informējām policiju, un viņi dara savu darbu. Nedomāju, ka bija jāinformē sabiedrība, jo šis cilvēks nav bruņots, viņš ir tāds pats pilsonis kā jebkurš cits.»
Kristīne Langenfelde
Tikai pēc aptuveni 20 stundām, kopš vakar no Jelgavas cietuma aizgāja 1962. gadā dzimušais ieslodzītais Guntars Bahmanis, par to oficiāli sabiedriskajos medijos informāciju izplatīja Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Savukārt policiju cietums informējis stundas trīs četras pēc notikušā.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš norāda, ka informācija par izbēgušo noziedznieku saņemta ap pulksten 17, taču tad cietums informējis tikai par ieslodzītā pazīmēm. «Ja mēs sāktu darbu, tikai pamatojoties uz šīm cilvēka pazīmēm, ko apraksta veidā bijām saņēmuši, tad varētu aizturēt pusi ielas. Fotogrāfiju mēs saņēmām vēlāk un tad jau nekavējoties sākām meklēšanas darbu – informētas tika visas policijas. Pārbaudītas iespējamās adreses – izbēgušajam radi dzīvo Liepājā, tāpēc Liepājas policija pārbaudīja šo informāciju. Diemžēl pagaidām nekādi pavedieni nav un meklēšana turpinās,» tā H.Laidiņš.
Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks piekrīt, ka sabiedrība par šo faktu informēta novēloti, taču policija ziņas saņēmusi jau pēc darba laika beigām un tāpēc arī informācijas aprite nav notikusi. Viņš atzīst, ka, iespējams, nekavējoties izplatot informāciju masu medijos, kāds aculiecinieks būtu varējis sniegt papildu ziņas, kas palīdzētu noķert noziedznieku.
Šajā situācijā pārsteidz ne tikai tas, ka netika informēta sabiedrība, bet arī fakts, ka slēgtā tipa cietumā, kāds ir Jelgavas cietums, ieslodzītais tiek palaists ārpus teritorijas veikt darbus bez pieskatīšanas. Izrādās gan, ka tas esot atļauts saskaņā ar likumu. Kā skaidro V.Puķīte, Jelgavas cietumā no 600 ieslodzītajiem tikai trijiem par priekšzīmīgu uzvedību ir dota atļauja veikt cietumam piegulošās teritorijas uzkopšanas darbus, tādejādi vienam pašam atrodoties ārpus cietuma teritorijas. Katrs no šiem ieslodzītajiem zina, kas draud par noteikumu pārkāpšanu – viņam ļauts tikai veikt darbus noteiktā teritorijā un ne soli tālāk. Taču acīmredzot šoreiz ieslodzītais nolēmis pabaudīt brīvību ilgāk un patvaļīgi aizgājis.
Aizbēgušajam šī jau bija trešā sodāmība – pirms tam zādzības, šoreiz laupīšana, par ko viņam piespriests deviņu gadu cietumsods. «Viņš sodu izcieš jau kopš 2003. gada un termiņš būtu beidzies 2012. gadā, taču iespējams, ka par labu uzvedību viņu varēja atbrīvot jau pēc gada,» piebilst V.Puķīte.
Tagad pēc šīs patvaļīgās aiziešanas, visticamāk, soda ilgums pieaugs par gadu vai diviem. «Tas, protams, būs atkarīgs no tā, ko viņš šajā laikā būs paspējis sastrādāt. Taču iespējams, ka jau rīt viņš apdomājas un pats atnāk atpakaļ,» tā V.Puķīte.
V.Puķīte gan sola, ka notikušā apstākļi tiks izmeklēti – «skatīsim, kurš pielaidis kļūdu».
Izbēgušā pazīmes: 175 – 180 centimetrus garš, īsiem matiem, runājot mēdz stostīties. Meklējamais vakar bija ģērbies tumšā sporta tērpā. Ikvienam, kura rīcībā varētu būt jebkāda informācija par G.Bahmaņa iespējamo atrašanās vietu, lūgums zvanīt pa tālruni 26 526 940 vai vērsties tuvākajā policijas iecirknī.
Foto: Ivars Veiliņš