«Grūti jau ir, bet es cenšos. Gribas iemācīties rakstīt, lai varu uzrakstīt uz mājām vēstuli pats ar savu roku un parakstīties – līdz šim, ja vajadzēja parakstīties, ievilku krustiņu,» tā Jelgavas cietuma ieslodzītais Ruslams. Viņš ir viens no 14 Jelgavas cietuma ieslodzītajiem, kuri apgūst pamatprasmes – lasīt, rakstīt, rēķināt.
Ilze Knusle-Jankevica
Ruslamam jāsēž vēl divi gadi, un viņš cer, ka prasme lasīt un rakstīt viņam pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma palīdzēs darba meklējumos. Arī citi ieslodzītie, kuri nesen sākuši mācīties lasīt, rakstīt un rēķināt, atzīst, ka izglītība ļauj pilnveidoties un kaut uz mirkli nedomāt par sūro ikdienu cietuma sienās un drūmo nākotni ārpus tām. «Jā, es pieļāvu kļūdu, bet gribu būt normāls cilvēks. Mums tika dota iespēja mācīties, un es ar prieku to izmantoju. Ceru, ka tas cilvēkiem ārā ļaus uz mani un pārējiem ieslodzītajiem paskatīties ar kaut nelielu cilvēcību, nevis tikai nosodīt,» tā Renāts, kurš cietumā nonāca 18 gadu vecumā, septiņus gadus jau ir nosēdējis un pēc pusotra gada sodu būs izcietis. Savukārt Dainis grib cietumā iegūt pamatizglītību un sapņo pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma turpināt mācīties vakarskolā. «Skolā gājis esmu un māku gan lasīt, gan rakstīt – pabeidzu trīs klases. Tagad man vislabāk patīk rēķināšana, matemātika. Darba man brīvībā nebija – 18 gadu vecumā iesēdos un, kad iziešu, man būs jau 32,» tā viņš.
Skolotājas norāda, ka ieslodzītie patiešām ir centīgi, tomēr ne visiem viss izdodas. «Viņi ir kā bērni, bet ar pieauguša cilvēka pieredzi. Vēl arī mentalitāte – strādāt nav viegli,» stāsta sociālo prasmju skolotāja Jeļena Rjazanceva, kuras uzdevums ir iemācīt ieslodzītajiem dzīvot sabiedrībā. Tāpēc pēdējā stundā tēmas bija: pašportrets un prasme sarunāties. Lai gan sociālo prasmju skolotāja norāda, ka ieslodzītajiem ir grūtības noraksturot sevi un kur nu vēl citus, uz lasīšanas skolotājas jautājumu «Kāds tu esi?» spēja atbildēt ikviens: normāls cilvēks, labsirdīgs un mierīgs, godīgs, laipns, laimīgs, sapņojošs, priecīgs, veiksmīgs. Piemēram, Renāts par sevi saka: ščastļivij, bet, kad skolotāja lūdz pārtulkot, ko tas nozīmē, viņš apjūk un izmoka: vēja cilvēks. Renāts nāk no jauktas ģimenes (māte – igauniete, tēvs – roms), kurā sarunvaloda bija krievu. Latviski runāt un lasīt viņš prot, bet rakstīt gan nē. «Mums ir foršs kapelāns un labāk saprot Bībeli nekā mēs. Mums jau nav arī pacietības to izlasīt, bet viņš izlasa un pēc tam pastāsta, par ko tur ir,» par cietuma ikdienu stāsta Renāts. Video sižetā kapelāns kopā ar ieslodzīto Damaru, kurš arī apgūst pamatprasmes, sniedz nelielu koncertu biedriem un viesiem.
Kapelāns, šķiet, izpelnījies ieslodzīto cieņu, un, kā norāda Jelgavas cietuma priekšnieks Māris Stivrenieks, ir viens no tiem, kam ikdienā nākas cīnīties ar ieslodzīto kompleksiem un bailēm. «Tas, ko jūs redzat, ir aisberga virspuse – visi smuki sēž un mācās. Bet tas ir smags darbs, lai panāktu, ka viņi uz nodarbībām aiziet, lai saņemas, nekaunas par to, ja kaut kas nesanāk.» Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte piebilst, ka cietuma vidē mācīšanās, strādāšana un sadarbošanās ar pārvaldi neskaitās labais tonis.
IeVP sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu «Profesionālās izglītības programmu, pamatprasmju un kompetenču apguve izglītības un profesionālās karjeras turpināšanai». IeVP vecākā referente Ināra Makārova stāsta, ka tā laikā 50 ieslodzītie Brasas, Iļģuciema, Jelgavas un Daugavgrīvas cietumos mācīsies apgūt prasmes un iemaņas izpildīt darbības ar vienciparu, divciparu un trīsciparu skaitļiem, iegūs priekšstatu par ģeometriskām figūrām, izglītojamie apgūs runāšanas, klausīšanās, lasīšanas prasmes, kā arī apgūs rakstīšanas prasmju pamatus.
Mācību programmu izstrādājusi SIA «Dija». Uzņēmuma pārstāvji bija arī tie, kas testēja ieslodzītos, lai noteiktu viņu zināšanu līmeni. «Visspilgtāk atmiņā man palicis tas, ka tikai divi no gandrīz 80 cilvēkiem zināja, cik un kādas krāsas ir varavīksnē,» tā SIA «Dija» psiholoģe Natālija Praliča. Tāpat ieslodzītie nav zinājuši, kas ir rombs un kāds tas izskatās, grūtības sagādājuši arī citi it kā vienkārši uzdevumi. Kopumā tika notestēti 75 ieslodzītie deviņos cietumos (Jelgavas cietumā – 18), septiņi atteicās mācīties. I.Makārova informē, ka vecākajam analfabētam cietumos ir 55 gadi, jaunākajam – 21, un pārsvarā analfabēti ir romu tautības pārstāvji.
«Ja no 50 apmācītajiem kaut viens pēc iziešanas brīvībā izmantos apgūto izglītību vai profesiju, tā jau būs liela mūsu uzvara,» uzskata V.Puķīte, norādot, ka šie cilvēki vismaz spēs paši risināt savas problēmas, doties uz valsts un pašvaldības iestādēm, aizpildīt iesniegumus un iepazīties ar dokumentiem.
Foto: Ivars Veiliņš
6.6 °C,
3.3 m/s,
88.1 % 
6.6 °C,
3.3 m/s,
88.1 %