15.8 °C, 0.8 m/s, 84.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāIestāda ciedru kā simbolu politiski represētajiem
Iestāda ciedru kā simbolu politiski represētajiem
27/09/2018

Šodien Jelgavas 5. vidusskolas pagalmā iestādīts ciedrs – šis koks ir piemiņas zīme visiem politiski represētajiem, kas cieta 1949. gada 25. marta deportācijās. Reto koka sugu skolai no Sibīrijas atgādājis un dāvinājis represētais V šķiras Atzinības krusta kavalieris kādreizējais skolas pedagogs Kārlis Bērziņš.

K.Bērziņš tika represēts deviņu gadu vecumā un 1949. gada 25.
martā kopā ar ģimeni deportēts uz Sibīriju. «Šo ciedru atvedu no
savas izsūtījuma vietas Sibīrijā – Tomskas apgabala Kargasokas
rajona. Domāju, ka šis koks traģiskos notikumus simbolizē ne vien
man, bet arī daudziem citiem represētajiem, jo tieši ciedru rieksti
ir tie, kas palīdzēja tūkstošiem cilvēku, tostarp arī man, izdzīvot
deportācijās bada laikā. Jau vēlāk zinātniski pierādīts, ka šie
rieksti ir tik vielām bagāti, ka, apēdot vien saujiņu, cilvēks var
izdzīvot vairākas dienas,» norāda K.Bērziņš, papildinot, ka čiekuri
kokam varētu parādīties tikai aptuveni pēc 60 gadiem.

Bijušais skolas pedagogs jau sešu gadu garumā viesojas
izglītības iestādē, lai tiktos ar vidusskolēniem un dalītos atmiņās
par piedzīvoto 1949. gadā. Viņš atzīst: lai dzīvē varētu virzīties
uz priekšu, jauniešiem jāzina savas tautas vēsture, tostarp arī
traģiskie vēstures notikumi, par ko padomju laikā nerunāja. «Par
vēsturiskiem notikumiem sarakstītas simtiem grāmatu, tomēr vien
retajā iespējams atrast reālus pieredzes stāstus. Kad Kārlis
Bērziņš runā ar jauniešiem, pedagogi vienmēr piedalās stundās un
redz, kādu iespaidu atstāj šīs tikšanās. Pēc aizvadītās stundas
klasē iestājas klusums, jauniešiem ir nolaistas galvas un bieži
vien arī asaras acīs,» stāsta Jelgavas 5. vidusskolas direktore
Natela Seļiščeva, papildinot: apjaušot pagātnes notikumus, mainās
jauniešu domāšana un arī vērtību sistēma. Direktore skaidro, ka
tieši pēc šādām stundām, izzinot dzīvo vēsturi, jaunieši
beidzot saprot, pie kā var novest cita cilvēka aizskaršana,
neiecietība un kādēļ ir jāciena tas, kas viņiem ir dots.

K.Bērziņš norāda, ka jauniešiem stāsta dažādas dzīves epizodes –
gan no savas pieredzes, gan sabiedroto stāstiem. Gan par nežēlību
un vardarbību, kas piedzīvota, gan arī ikdienu Sibīrijā – kā,
būdams jauns puisis, ar brāli ķēra ūdensžurkas, lai tās pārdotu, kā
ķēra odus, lai makšķerniekiem būtu ēsma, kā vecmamma skaitīja
kartupeļus, plānojot, cik reizes nedēļā pietiks paēst, kā vakarā
lobīja ciedru koka čiekurus, lai vakariņās pārtiktu no
riekstiem.

Jāpiebilst, ka K.Bērziņš vairākus gadus bijis cieši saistīts ar
Jelgavu – 1965. gadā sāka mācīties Latvijas Lauksaimniecības
akadēmijā, strādājis par vecmeistaru Jelgavas 45. profskolā –
tagadējā Jelgavas tehnikumā, bijis galvenā inženiera vietnieks
Jelgavas teritoriālajā celtniecības trestā, strādājis par
darbmācības skolotāju Jelgavas 5. vidusskolā, kā arī ieņēmis
direktora amatu starpskolu mācību ražošanas kombinātā.  

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»