Pilsētā

«Sarkofāga atjaunošana ir ne tikai fizisks darbs, bet arī uzdevums glabāt vēsturi un piemiņu. Tāpat restaurēšana nav tikai mākslas darbs, bet gan arī liela atbildība,» tā šodien hercoga Ferdinanda atrestaurētā sarkofāga iesvētīšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Ritma Gaidamoviča

«Sarkofāga atjaunošana ir ne tikai fizisks darbs, bet
arī uzdevums glabāt vēsturi un piemiņu. Tāpat restaurēšana nav
tikai mākslas darbs, bet gan arī liela atbildība,» tā šodien
hercoga Ferdinanda atrestaurētā sarkofāga iesvētīšanas pasākumā
klātesošos uzrunāja Rundāles pils muzeja direktors Imants
Lancmanis.

Šodien Rundāles pils Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī
nelielā piemiņas ceremonijā iesvētīts restaurētais hercoga
Ferdinanda sarkofāgs. Kā svinīgajā piemiņas pasākumā stāstīja
I.Lancmanis, šim hercogam paveicies, atšķirībā no iepriekšējā, kura
sarkofāgs restaurēts 2007. gadā, jo hercoga Ferdinanda zārks bija
neskarts līdz ar to šo sarkofāgu bijis daudz vieglāk restaurēt.

Nelielā iesvētīšanas pasākumā piedalījās arī LLU vadība, LLU
Muzeja direktore Ginta Linīte, ciemiņi no Kurzemes Bruņniecības
apvienības. Svinīgu uzrunu, pastāstot par šī sarkofāga vēsturi un
hercogu Ferdinandu, teica arī Kurzemes Bruņniecības apvienības
pārstāvis barons Otto fon Grotkuss.

«Šis jau ir trešais restaurētais Ketleru dzimtas sarkofāgs
Kurzemes hercogu kapenēs pēc Sofijas Amēlijas un Vilhelma sarkofāgu
restaurācijas 2008. un 2007. gadā,» stāsta LLU Muzeja vadītāja
Ginta Linīte.

Kā informē Rundāles pils Zinātniskās restaurācijas nodaļas
vadītāja Aina Balode, Ferdinanda sarkofāgam bijuši lieli zudumi,
tas bijis izlauzts. Tā tehnisko konstrukciju nostiprināšanu veicis
Arvis Druviņš. Kopumā restaurācijas darbos no 2009. gada janvāra ar
pārtraukumiem strādājuši trīs Rundāles pils speciālisti.

Hercogs Ferdinands (1655 – 1737) bija hercoga Jēkaba un
hercogienes Luīzes Šarlotes ceturtais dēls. Pēc hercoga Frīdriha
Vilhelma nāves 1711. gadā bija pēdējais Ketleru dinastijas hercogs.
Miris Dancigā, apbedīts masīvā alvas sarkofāgā, kurš darināts
Dancigā. Hercoga mirstīgās atliekas koka zārkā kopā ar sarkofāgu
pārvestas uz Kurzemi 1737. gadā. Sākumā uzglabātas Liepājas Svētās
Annas baznīcā, bet 1743. gadā apbedītas Jelgavas pils Kurzemes
hercogu kapenēs. Uz sarkofāga plāksnes galvgalī bijis liels
Kurzemes – Zemgales ģerboņa reljefs, bet plāksne pazudusi pēc Otrā
pasaules kara.

Jelgavas pilī izvietotajā Rundāles pils ekspozīcijā apskatāmi
divu Kurzemes hercogu dinastiju – Ketleru un Bīronu apbedījumu 20
sarkofāgu, no kuriem vecākais ir no 1569. gada, bet jaunākais no
1791. gada. Izstāžu telpās līdzās kapenēm izstādīti restaurētie
tērpi un vēsturiskas ziņas par kapenēs guldītajām personām.