Pilsētā

«Atzinīgi novērtēju to, ka Jelgavā arī pašvaldība iesaistās integrācijas jautājumu risināšanā un sniedz finansiālu atbalstu. Mums Igaunijā valda uzskats, ka integrācija ir valsts problēma, taču šobrīd strādājam pie tā, lai integrācijas procesā iesaistītos arī pašvaldības. Lieta, ko noteikti no jums varam aizgūt – veidot ne tikai valsts, bet arī pilsētas sabiedrības integrācijas programma, kā tas ir jums,» atzīst Igaunijas kultūras ministres vietniece Anna Reima.

Ritma Gaidamoviča

«Atzinīgi novērtēju to, ka
Jelgavā arī pašvaldība iesaistās integrācijas jautājumu risināšanā
un sniedz finansiālu atbalstu. Mums Igaunijā valda uzskats, ka
integrācija ir valsts problēma, taču šobrīd strādājam pie tā, lai
integrācijas procesā iesaistītos arī pašvaldības. Lieta, ko
noteikti no jums varam aizgūt – veidot ne tikai valsts, bet arī
pilsētas sabiedrības integrācijas programma, kā tas ir jums,»
atzīst Igaunijas kultūras ministres vietniece Anna
Reima.

Šodien Jelgavas Sabiedrības integrācijas
pārvaldē (SIP) viesojās kolēģi no Igaunijas Kultūras ministrijas,
lai iepazītos ar SIP darbu un to kā Jelgavā tiek risināti
integrācijas jautājumi. Iestādes vadītāja Rita Vectirāne viesus
iepazīstināja ar pārvaldi, tās darbību, biedrību darbu,
paveiktajiem projektiem, piedāvāto pasākumu klāstu. Igauņu kolēģi
ļoti atzinīgi novērtēja dzirdēto, jo īpaši priecājoties par
pašvaldības līdzdalību pārvaldes darbībā un atbalstu Jelgavas
nacionālajām kultūras biedrībām. Tāpat ciemiņi atzinīgus vārdus
veltīja Jelgavas izstrādātajai Sabiedrības integrācijas programmai.
Tieši šī esot ideja, ko igauņu kolēģi varētu aizņemties un īstenot.
Tieši tāpēc kolēģiem interesēja kā programma izveidota, uz kā
balstoties, kas tajā iekļauts.

Neskatoties uz to, ka Igaunijā romu
īpatsvars ir ļoti mazs, kaimiņzemes kolēģi interesējās kā Jelgavā
strādā ar romiem, jo mūsu pilsētā šobrīd ir nedaudz vairāk nekā
1000 šīs tautības cilvēku. R.Vectirāne viesiem izklāstīja, ka
lielākā problēma šobrīd ir romu izglītība un tieši šim jautājumam
mūsu pilsētā šobrīd pievēršas visvairāk, izglītojot gan pedagogus
kā strādāt ar šīs tautības bērniem, gan strādāt pie tā, lai romu
pusaudži nepamestu skolu 7. vai 8. klasē, kas ir ļoti izplatīti.
 

Igaunijas Kultūras ministrijas
padomnieks Silvers Pramans atzīst, ka Igaunijā šobrīd aktuālākā
problēma ir cittautiešu naturalizācija. «Mēs daudz strādājam pie
tā, lai mācītu šiem cittautiešiem igauņu valodu,» tā padomnieks,
piebilstot, ka šiem cilvēkiem tiek piedāvāti 360 stundu gari igauņu
valodas apmācības kursi, pēc kuriem var naturalizēties.

R.Vectirāne nenoliedza, ka arī Jelgavā
ir daudzi cittautieši, kuri nezina latviešu valodu vai arī viņiem
nav prakses, tālab nerunā. Taču arī mūsu pilsētā tiek piedāvāti
naturalizācijas kursi un cilvēki patiešām izmanto šo
iespēju.

Foto: Ivars Veiliņš