«Mans galvenais uzdevums ir sekot līdzi tam, lai pilsētas publiskās infrastruktūras objektos būtu ne tikai bruģis un asfalts, bet arī kvalitatīva apstādījumu zona,» saka Jelgavas pašvaldības ainavu arhitekts Andrejs Lomakins, uzsverot, ka pēdējos gados līdz ar pilsētas galveno ielu rekonstrukciju būtiski mainījušās arī prasības pret zaļajām teritorijām.
Sarunā ar ainavu arhitektu – par to, kā mainījusies pašvaldības pieeja, plānojot pilsētas apstādījumus, kur pilsētā sastopami dižkoki un kā dzimusi ideja par Pasta salas kā pilsētas rekreācijas zonas attīstību.
Uzskatām, ka Jelgava ir zaļa pilsēta – mums ir samērā daudz parku un citu zaļo teritoriju. Vai tā ir arī no nozares profesionāļu viedokļa?
Ja salīdzinām ar citām Latvijas lielākajām pilsētām, tad Jelgava ir pietiekami zaļa – mums ir sakopti parki, skvēri, daudzveidīgi apstādījumi un tagad arī savs Langervaldes mežaparks. Rūpīgi sekojam līdzi, lai katrā labiekārtošanas projektā tiktu respektēta mūsu prasība pēc kvalitatīvas teritorijas apzaļumošanas. Diemžēl tā ir sadaļa, uz kuru attīstītāji bieži vien vēlas ietaupīt, tādēļ meklējam kompromisu, kā atrisināt dažādas situācijas. Ja konkrētā teritorija nav piemērota koku stādījumiem, plānojam cita veida zaļos augus, krūmus vai puķudobes. Savukārt vietās, kur nav iespējams paredzēt stādījumus, kā risinājumu piedāvājam pārvietojamos puķupodus. Šāda veida apstādījumi tiek izmantoti vairākās vietās pilsētā – pamanāmākās ir Lielā iela un Driksas iela pie «Pilsētas pasāžas». Kā viens no apzaļumošanas risinājumiem pārvietojamie puķupodi paredzēti arī rotācijas apļos Loka maģistrāles rekonstrukcijas projektā, kura īstenošana tiks uzsākta nākamgad.
Kāda loma pilsētvidē ir jaunajam Langervaldes mežaparkam?
Tā pilsētā ir unikāla teritorija, kur meklēts balanss starp dabīgo meža vidi un pieejamību. Teritorijā jau veikti labiekārtošanas darbi, lai nodrošinātu pieejamību, bet vienlaikus ir saglabāta dabiskā vide. Līdz ar to tur var veikt meža pētījumus, organizēt izzinošas ekskursijas, kā arī vienkārši baudīt meža atmosfēru pilsētā. Par šo objektu varam būt pateicīgi LLU Meža fakultātes speciālistiem un sadarbības partneriem, kuri pēc savas iniciatīvas pilsētas apritē atguva šo teritoriju.
Pēc pilsētas galveno ielu rekonstrukcijas vecos koku stādījumus lielākoties ir aizstājuši jauni. Kā tas mainījis pilsētvidi?
Kur vien bija iespējams, centāmies saglabāt vecos koku stādījumus, bet daudzviet tie tika aizstāti ar jauniem. Ja pirms vairākiem gadiem pilsētā dominēja papeles, parastās liepas un ošlapu kļavas, tad šobrīd koku stādījumus esam būtiski dažādojuši. Visvairāk esam stādījuši Holandes liepas, dažādas kļavu šķirnes, Pensilvānijas ošus, Zviedrijas pīlādžus, skābaržus un sarkanos ozolus. Lielākā daļa šo koku stādījumu labi iekļāvušies pilsētvidē, ir atsegtas māju fasādes, kuras iepriekš slēpās aiz koku vainagiem. Savukārt ar dendroloģiskiem koku stādījumiem kā, piemēram, ginks, katalpa, gurķu magnolija, baltais zīdkoks, dažādu šķirņu bērzi, tiek papildināti arī pilsētas parki un skvēri.
Ik gadu pilsēta organizē konkursu par sakoptākajiem un izgaismotākajiem pilsētas objektiem. Pēdējos gados iedzīvotāju aktivitāte gan nav pārāk liela un šajos konkursos galvenokārt piedalās vienu un to pašu objektu saimnieki. Ko varētu mainīt, lai stimulētu lielāku iedzīvotāju aktivitāti, jo katra sakopta teritorija taču padara krāšņāku pilsētvidi?
Šo konkursu mērķis ir izcelt un pateikties tiem pilsētniekiem un uzņēmējiem, kuri, kopjot savu teritoriju, veido krāšņāku pilsētvidi. Tas prasa daudz darba un laika. Vērtējot paveikto, redzam, ka cilvēkiem stimuls bieži vien ir gan pašvaldības, gan kaimiņa piemērs. Ja kādā ielā ir sakopti vairāki objekti, arī pārējie cenšas neatpalikt, un šajā ziņā gribu izcelt Dambja ielu. Taču pilsētā ir daudz sakoptu īpašumu, no kuriem liela daļa konkursam nemaz netiek pieteikti, tādēļ aicinu iedzīvotājus būt aktīvākiem un izvirzīt konkursam sakoptākos un izgaismotākos objektus. Tā varam sagādāt patīkamu pārsteigumu līdzcilvēkiem.
Latvijas Televīzijā ir raidījums «Adreses», kur oriģināli tiek salīdzināti dažādi objekti un teritorijas. Kuras adreses jūs izceltu Jelgavā?
Ikdienas steigā daudz ko nenovērtējam, tostarp savas adreses, bet Jelgavā ir pietiekami daudz ko redzēt un novērtēt. Ne velti pēdējos gados arvien vairāk cilvēku brauc uz Jelgavu un apbrīno, kā tā mainījusies.
Es vēlos izcelt dizaina dārzus skvērā aiz kultūras nama – šie dārzi Latvijā ir unikāli, jo nekur citur tādi netiek veidoti, tādēļ šo ieceri nākamgad turpināsim. Unikāls ir arī arhitekta Ivara Sļivkas projektētais Jāņa Čakstes bulvāris, kur laternas un citi elementi veidoti no pasaules arhitektūrā aktuālā corten tērauda. Tas ir materiāls, kas turpina oksidēties 36 mēnešus pēc uzstādīšanas, bet tajā pašā laikā ir ļoti izturīgs pret atmosfēras ietekmi un ar savu savdabīgo rudi sarkano krāsu rada neatkārtojamu efektu. Arī Pasta sala, kas šobrīd kļuvusi par pilsētas centrālo pasākumu galveno norises vietu, ar pludmali un slidotavu. Tāpat atzīmēšanas vērta ir Valdekas pils Rīgas ielā 22, kur zināšanas apgūst LLU Vides un būvzinātnes fakultātes topošie ainavu arhitekti.
Kāds ir studentu pienesums pilsētas vides veidošanā, un kādām tēmām jūs ieteiktu viņiem pievērsties Jelgavas kontekstā?
Ideja par to, ka Pasta sala jāveido kā pilsētas atpūtas zona, nāk no studentiem un bija aktuāla jau deviņdesmitajos gados. Šai tēmai ir veltīti daudzi studentu darbi. Arī atsevišķi Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projekta elementi sasaucas ar to, kā savulaik šīs teritorijas attīstību piedāvājuši risināt studenti. Pēdējā laikā viņi pievērsušies pilsētas iekšpagalmu labiekārtošanas projektu izstrādei, un, jāatzīst, ir daudz labu ideju, tomēr, lai no tām kaut ko realizētu, jābūt iniciatīvai no dzīvokļu īpašniekiem, jo iekšpagalmi lielākoties ir privātas teritorijas un pašvaldība var piedalīties tikai ar līdzfinansējumu atbilstoši pagalmu labiekārtošanas programmas nosacījumiem.
Esat apkopojis informāciju par pilsētas dižkokiem. Cik mums tādu šobrīd ir, un kurus no tiem var īpaši izcelt?
Mūsu sarakstā pilsētas teritorijā ir atzīmēts 41 dižkoks, bet vēl 42 kokiem piešķirts perspektīvo dižkoku statuss. Lielu ieguldījumu šīs informācijas apkopošanā devis arborists Gvido Leiburgs, kurš Jelgavas dižkokus pētījis savā diplomdarbā. Kā nozīmīgākie dižkoki jāmin melnā papele Lielajā ielā 38, kuras apkārtmērs ir 6,89 metri, un ozols Garozas ielā 72, kura apkārtmērs ir 5,93 metri. Otrs lielākais ozols pilsētā ir Kameņu ielā 3 – tā apkārtmērs ir 5,65 metri. Īpašs dižkoks – baltā robīnija – aug pie ēkas Raiņa ielā 28, un tā apkārtmērs ir 2,26, bet upes krastā pie pils aug pilsētas ievērojamākā zirgkastaņa, kuras apkārtmērs ir 3,03 metri. Aktualizēto informāciju par visiem pilsētas dižkokiem publicēsim pilsētas mājaslapā www.jelgava.lv un Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols», kurā tiek apkopota informācija par īpaši aizsargājamiem dabas objektiem, tostarp dižkokiem.
Neatņemama pilsētvides sadaļa ir dažādas arhitektūras mazās formas, apstādījumi, skulptūras, vides objekti. Cik esam bagāti ar šiem elementiem, un kā pilsētā vēl pietrūkst?
Pēdējo desmit gadu laikā šajā ziņā situācija ir būtiski mainījusies. Savu pienesumu pilsētvides attīstībā devuši ne tikai lielie ielu un citu teritoriju attīstības projekti, bet arī koka, metāla un uguns skulptūru konkursi. Jaunākais ieguvums ir Kārļa Īles pilsētai uzdāvinātais darbs «Lietus ļautiņi», kas izvietots Kronvalda ielā iepretim Zemgales Olimpiskajam centram. Šogad labiekārtots arī skvērs pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, kur izvietots vēsturiskais pieminekļa fragments «Lāčplēša sirds». Pilsētvidē labi iekļāvušies arī tādi objekti kā Norai Bumbierei veltītais piemineklis skvērā aiz kultūras nama, kuru esam bagātinājuši ar Japānas ķiršu jeb sakuras stādījumiem. Mums ir lieliska klīstošā studenta jeb Jēkaba Ceriņa skulptūra Jāņa Čakstes bulvārī, «Romantiskais tipāžs» pie pilsētas kultūras nama un daudz kas cits. Nākamgad par godu valsts simtgadei taps vides objekts «Laika rats», bet turpmākajos gados mums noteikti jāatgriežas pie idejas par strūklaku atjaunošanu Raiņa parkā un citviet.
Foto: JV
7.3 °C,
5.8 m/s,
45.6 % 
7.3 °C,
5.8 m/s,
45.6 %