22.2 °C, 2.9 m/s, 52.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāIntegrācijas birojā – durvis vaļā
Integrācijas birojā – durvis vaļā
21/08/2008

«Ne viena vien pilsēta, redzot mūsu risinājumu darbam ar mazākumtautību organizācijām, atzīst – mēs esam izstrādājuši optimālu variantu, kas ļauj sekmīgi īstenot kopīgus mērķus. Citviet joprojām nav vienota biroja, kas ap sevi pulcētu organizācijas – tās darbojas pašas par sevi un savstarpēja, iekšēja komunikācija praktiski nepastāv. Tagad mēs speram nākamo soli un līdzteku mazākumtautību organizācijām esam gatavi neatteikt nevienam, kam spējam sniegt palīdzību,» saka Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne.

Kristīne Langenfelde

«Ne viena vien pilsēta, redzot mūsu risinājumu darbam ar
mazākumtautību organizācijām, atzīst – mēs esam izstrādājuši
optimālu variantu, kas ļauj sekmīgi īstenot kopīgus mērķus. Citviet
joprojām nav vienota biroja, kas ap sevi pulcētu organizācijas –
tās darbojas pašas par sevi un savstarpēja, iekšēja komunikācija
praktiski nepastāv. Tagad mēs speram nākamo soli un līdzteku
mazākumtautību organizācijām esam gatavi neatteikt nevienam, kam
spējam sniegt palīdzību,» saka Sabiedrības integrācijas biroja
vadītāja Rita Vectirāne.

No viena speciālista, kurš uzsāka darbu ar pilsētas mazākumtautību
biedrībām, birojs pamazām aug un šobrīd ap sevi pulcē ne tikai
reliģiskās un jauniešu organizācijas, bet neatsaka palīdzību
nevienai nevalstiskā sektora organizācijai.
«Mēs nevaram noteikt – te mūsu atbildība sākas un te beidzas. Mūsu
durvis vienmēr ir vaļā un mēs esam gatavi sniegt atbalstu,» uzsver
R.Vectirāne.
Joprojām daudziem Sabiedrības integrācijas birojs galvenokārt,
visticamāk, asociējas ar mazākumtautību kultūras biedrībām un,
nenoliedzami, gadu gaitā paveikts milzīgs darbs, lai septiņas
biedrības Jelgavā justos kā mājās. Ir virkne iestrādātu darbu,
projektu, kas nu jau kļuvuši par tradīciju – Pareizticīgo
Ziemassvētku koncerts, Lieldienu pasākums, labdarības tirdziņi,
aktīva piedalīšanās pilsētas lielākajos svētkos. Taču tas ir tas,
ko pilsētnieki pamana, bet milzīgs darbs tiek veikts ikdienā, kas
citu acīm paliekt apslēpts.
«Ideju netrūkst kā mums, tā organizācijām, taču līdzekļu to
īstenošanai gan. Tāpēc visaktīvāk mēs strādājam tieši pie tā, lai
palīdzētu organizācijām piesaistīt finansējumu savu mērķu
realizēšanai. Jā, pa lielai daļai visi zina pašvaldības ik gadu
sludināto projektu konkursu, kurā var pretendēt uz pašvaldības
finansiālu atbalstu, taču citas iespējas visbiežāk organizācijas
pat nenojauš. Un te arī sākas mūsu galvenais «melnais darbs» –
meklēt katru, pat vismazāko, iespēju piesaistīt finansējumu,
rakstīt projektus un cerēt, ka tos atbalstīs,» skaidro kultūras
darba speciāliste Evika Kaufelde.
Visbiežāk tieši biroja speciālisti ir tie, kas organizācijām palīdz
tikt galā ar projektu pieteikumiem, rakstīšanu. «Viena lieta ir
atrast iespēju, taču bieži vien organizācijās nav cilvēku, kas būtu
gatavi profesionāli uzrakstīt projektu, lai varētu cerēt uz
finansējumu. Mēs cenšamies palīdzēt,» piebilst E.Kaufelde.
Tāpat birojs ne tikai apkopo organizāciju datus, gatavojot biroja
darbības plānu, integrē biedrību iesniegtos pasākumus, bet arī
analizē veiksmes un neveiksmes. «Jā, tikai analizējot pašu kļūdas,
mēs varam cerēt, ka nākamreiz izdosies labāk. Tāpēc katrs projekts,
pasākums tiek rūpīgi analizēts, lai nākotnē optimizētu to
sagatavošanas procesu un varētu tos realizēt augstākā kvalitātē,»
tā E.Kaufelde.
Ja biežāk plašāka sabiedrība pamana biedrību pašu veidotus
pasākumus vai viņu iesaistīšanos pilsētas rīkotos svētku koncertos,
tad R.Vectirāne piebilst, ka notiek arī daudz dažādu citu
aktivitāšu. «Piemēram, šobrīd sadarbībā ar Jelgavas sadraudzības
pilsētu Ukrainā – Ivanofrankovsku – kultūras namā ir atklāta
izstāde. Tajā aplūkojamas 20 ukraiņu fotogrāfa bildes, kurās
atspoguļoti postošie plūdi, kas pavisam nesen satricināja pilsētu.
Vienlaikus ar šo izstādi mēs esam uzsākuši arī ziedojumu vākšanu
mūsu sadraudzības pilsētas iedzīvotājiem, kas piedzīvojuši būtiskus
zaudējumus plūdu laikā,» stāsta R.Vectirāne.
Tāpat gadu no gada birojs rīko dažādus valodu kursus – gan latviešu
valodas – tiem, kas vēlas naturalizēties –, gan sava redzesloka
paplašināšanai poļu un lietuviešu valodas kursus. «Kursi ir
bezmaksas, un tāpēc tie gūst patiesi lielu jelgavnieku atsaucību.
Mēs šogad atkal esam gatavi apmācīt vienu grupu pensijas vecuma
cilvēku, lai viņi sekmīgi nokārtotu latviešu valodas pārbaudījumu
naturalizācijas eksāmenā. Patiesībā šiem kursiem pieprasījums ir
milzīgs. Argumenti, kāpēc cilvēks, jau būdams pensijas gados, vēlas
tomēr iegūt Latvijas pilsonību, ir dažādi, taču bieži vien mēs esam
novērojuši, ka šiem cilvēkiem vairāk par kursiem ir nepieciešams
psiholoģisks un emocionāls atbalsts. Ir pat gadījumi, kad
pensionārs jūtas vainīgs par to, ka beidzot uzdrīkstējies uzsākt
naturalizācijas procesu. Tieši tāpēc tad, kad šie cilvēki saņem
Latvijas pilsonību apliecinošu dokumentu, mūsu prieks ir dubults.
Neapšaubāmi, milzu gandarījums ir arī viņiem pašiem, taču vēl
būtiskāk ir tas, kā šie cilvēki novērtē mūsu palīdzību – pēc
kursiem viņi veido tādu kā savu neformālu pulku, kas regulāri sanāk
kopā, rod kopīgas nodarbes. Lūk, tad mērķis ir sasniegts dubultā,»
neslēpj R.Vectirāne.
Vēl kāda no nesen aizsāktām idejām – veidot cittautu literāro
almanahu. «Mēs reizi mēnesī Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā kopā
aicinām dažāda gadu gājuma un tautības jaunos dzejniekus, lai
baudītu viņu darbu lasījumus,» tā R.Vectirāne, piebilstot, ka
kopumā biroja darba plāns jau sastādīts tuvākajam gadam un tas
solās būt piesātināts dažādiem notikumiem.
Jāpiebilst, ka paralēli ir tapusi arī jaunā biroja mājas lapa
internetā – www.sib.jelgava.lv, kur iespējams rast informāciju ne
tikai par Sabiedrības integrācijas biroju, pilsētas sabiedriskajām
organizācijām, to mērķiem un uzdevumiem, bet regulāri sekot līdzi
jaunākajiem projektiem, pasākumu plānam.